Egils Līcītis: Kolēģi, taupiet Krišjānīti! 7
Cilvēki monitorē Ministru kabineta darbu. Caurmērā vērtējums ir slavinošs. Aizvien atskan norejošas demagoģijas zinātņu doktoru balsis no pagaldes un atrodas žultaini indivīdi, kuri vēlēsies mazināt ministru nopelnus un mēģinās nomētāt valdību ar kukuržņiem, bet tas nesakrīt ar tautas vairākuma domām.
Vēlētāju maksimāli lielās daļas uztverē Krišjāņa Kariņa komandai uzticība kāpusi, un reitings, kas bij krities uz mīnus divdesmit, plandās augstu mastā, sasniedzot plus divdesmit robežu.
Godājamā veselības ministre Ilze Viņķele, ļoti cienījamais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, tālu izslavētais ārlietnieks Edgars Rinkēvičs izskatās, it kā visu mūžu to vien būtu darījuši kā vadījuši ārkārtas situācijas, likvidējuši krīzes stāvokļus, glābuši un pārveduši mājās tūkstošus valsts piederīgos pilsoņus.
Politiskās skatuves vecmeistars, finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš agrāk bija ar savu skopumu pazīstams viscaur Eiropas Savienībā un, ierazdamies uz Ministru kabineta sēdēm, jau pa gabalu mēdza saukt – kungi, man ir sliktas ziņas! – beidzot absolvējis finanšu pratības kursus un atplaucis kā vēlīgs, laipns valsts kases līdzekļu izdalītājs. Ministra Reira – naudas pārziņa attēls, labākiem laikiem pienākot, tiks iekalts uz Latvijā izdotām eiro monētām.
Prese dzied odu savam dienas varonim, kultūras ministram Naurim Puntulim, opernama meistardziedonim, kurš sagādās iztikas līdzekļus izsalkušajiem rotācijas mašīnu šakāļiem žurnālistiem, neļaujot iet bojā drukātam vārdam, neļaujot iegāzties bezdibenī pat ne dzeltenākai bulvārlapai.
Par maznodrošinātajiem un vecīšiem nepiekususi rūpi tur labklājības ministriene Ramona Petraviča – kolektīvā tik nepieciešamā odziņa, olīvīte valdības piecu sastāvdaļu soļankā, glītais košumkrūms no Zakatistova kunga kultivētā dārziņa. Kara ministrs Artis Pabriks nešaudās ar kaķenēm un ūdenspistolēm, bet, saņēmis paplašinātas pilnvaras valsts apdraudējuma un tā seku pārvarēšanai saistībā ar Covid-19 izplatību, dara nepieciešamo ar vajadzīgo bardzību.
Uzvarām vainagotais karaspēks ir ielās – tiks vajāti antisabiedriskie elementi, aizturēti aizdomīgie, veikti aresti. Kopsolī ar aizsardzības resora vadītāju kā tarāns līdzdarbojas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš kārtības pārkāpējus cujinās ar vācu aitu suņiem un izkaulējis atļauju policistiem dot štoperus disciplīnas neievērotājiem pa saules pinumu.
Pieskatīdams, lai nenotiek pāreja uz totalitāru iekārtu un policejisku valsti, ar saviem ideāliem un godīgumu raujas tieslietu ministrs balvenietis Jānis Bordāns, pūzdams, elsdams kā stiprais vērsēns šancē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards – visi valdības locekļi kaut ko dara. Pat jaunais gurķis no dārzeņu bāzes “Augļu serviss”, pirmziemnieks administrācijā, nupat ieceltais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šķiet riktīgs pipars.
Vēlreiz sajūsmināšos par Viņķeles kundzi, kura izstaro tādu apņēmību, ka Ilzi droši var laist pašā meža biezoknī, apbruņojušos tikai ar spreju lāču atgaiņāšanai. Kopaina ir tāda, ka pie varas beidzot nonākuši īstie labo darbu čempioni, un viņi to nedara tādēļ, lai pār valdības locekļiem nobirtu ordeņu un valsts augstāko apbalvojumu lietus, lai pie MK kases lodziņa saņemtu prēmiju darbalgas apmērā.
Ieņēmuši uz krūts ārkārtas stāvoklī atļautos 100 g degvīnīša, pašaizliedzīgi aizturēdami sprauslāšanu, šķaudienu un kāsu, ministri, strādājot attālinātā režīmā, katru vakaru ienāk mūsu mājokļos pa televīzijas tīkliem. Grūtos pašizolācijas apstākļos, karantīnā ar gultu, galdiņu, krēslu, vašbļodu un ūdenskrūzi, valdības locekļi, kurējais ar grāmatu plauktu, kurais ar ziedu kompozīciju fonā, pastāsta, ko veikuši Latvijas labā.
Salīdzinoši ar citu zemju valdībām, kuras apātiskā miegainībā nogulēja sākt cīņu ar Ķīnas ražojuma vīrusu, mūsējā reaģēja ātrā tempā un turpina kustēties kā ūdenszāles. Tautas simpātijas nezūd, kaut uz stingrāko aizliegtas saviesīgas vakarēšanas, iezārkota jebkāda izklaidēšanās, aizvērtas ciet izklaides vietas, slēgti panoptiki.
Nav apšaubāma veselības ministres labo palīgu dr. Dumpja, dr. Perevoščikova un pārējo medicīnas spīdekļu profesionalitāte un kompetence, kas tālu pārspēj Rietumu amata brāļu prasmes.
Klausoties ikvakara nosvērtos ziņojumos, mostas pārliecība, ka visi saslimušie tiks atveseļoti. Gribētos lūgt par Ministru prezidentu, kurš ar savu diplomātiju, mierīgs, precīzs un korekts, vada un diriģē partiju mīlas piecstūri. Dzīvespriecīgais Krišjānītis, pārslodzes spiests, jo dienas, jo mazāk smaidīgs, jo pelēkāka top seja un nespodrākas acis aiz briļļu stikliem. Kolēģi, taupiet Krišjāni, pažēlojiet savu reizi!
Kā kļuvis zināms, kad viss beigsies, Kariņa valdības locekļi norunājuši satikties pulksten sešos vakarā pēc uzvarēta kara uz mazu banketu.
