Mūžam aizvainotais 0
Kolēģu vidū vienmēr ir kāds, kuram lieka atbildība ir kā akmens kaklā. Viņi nav pārāk ambiciozi, lēnām virzās uz mērķi un viņiem neizsakāmi nepatīk, ja nākas atbildēt par pašu kļūdām. Un tad viņos mosties aizvainotais bērns, kurš ir gatavs norādīt uz visiem ar pirkstu un teikt: ” Bet viņš pirmais sāka!” Saziņā ar šādu kolēģi jābūt gatavam tam, ka izšķirošajā brīdī viņš sāk novelt vainu uz pirmajiem pieejamajiem pleciem.
Tas ir ļoti populārs skats kādā filmā – jaunai sievietei izdodas pamatīgi salaist dēlī kādu projektu, bet, kad pienāk laiks atbildēt par sastrādāto, viņas kolēģis džentlmeniski uzņemas vainu uz sevi. Galvenā varone, protams, pamanās šajā vīrietī iemīlēties, un filma beidzas ar laimīgām beigām.
Dzīvē šādi gan notiek ne vienmēr. Protams, kādreiz tiešām var uzņemties vainu gadījumā, ja notikuma rezultāts jums ir patiešām svarīgs un vēlaties izvairīties no konflikta. Priekšniecībai visu varēsiet izskaidrot vēlāk, un tas arī būs daudz efektīvāk, nekā tūlītējas raganu medības – kurš bija vainīgs. Turklāt “izglābtais” kolēģis vai kolēģe noteikti būs pateicīgs. Tiesa, jāatceras, ka tā nedrīkst būt ikdienas situācija.
“Sievietes vieta ir pie plīts.”
Viņš ir vīrietis, un šis fakts paver viņam daudz plašākas iespējas. Viņš automātiski pozicionē pats sevi augstāk un atļaujas komentārus “tas nav sievietēm”, “nevāriet te putru”, “te nav virtuve” un tamlīdzīgas frāzes, runājot ar kolēģēm vai padotajām, taču nekad – ar vadību.
Kolēģei ir prezentācija, no kuras ir atkarīga viņas tālākā karjeras virzība. Pēc tās beigām no telpas aizmugures atskan pazīstama balss, kur vīrietis klāsta savam blakussēdētājam viedokli par sievietes īsto vietu sabiedrībā – “viņām jābūt basām kājām, mājās pie plīts”. Prezentācija beidzas ar ķiķināšanu zālē, un nākamajā dienā, atbildot uz taviem iebildumiem, kolēģis savelk uzacis izbrīnā un lūdz precizēt, ko tad tādu viņš ir skaļi pateicis?
Pirmkārt – lielajā biznesā tradicionāli spēlē vīrieši. Otrkārt, jau no bērnības viņiem iepotēta ideja par pārākumu. Kaut vai līmenī “stiprais – vājais dzimums”. Te nevajag lieki tērēt enerģiju – šāds kolēģis patiesi tic, ka spēs uzdevumus labāk atrisināt nekā jūs.
Taču te arī ir kolēģa vājais punkts – par savu galveno priekšrocību konkurences cīņā viņš uzskata savu dzimumu. Viņš principā neuztver sievieti kā cienīgu pretinieku. Tāpēc sievietēm šāds kolēģis īstenībā atvēl milzīgu darba lauku, kur radoši izpausties. Nav nepieciešams skaidrot, ar kādām īpašībām sieviete var pierādīt savu kompetenci. Galvenais – neiziet uz atklātu sadursmi. Prātīgāk būs neiznīcināt kolēģa ilūziju par savu iedomāto dzimuma pārākumu, bet tikmēr darbties mierīgi un nosvērti savu mērķu sasniegšanai.
