Kolagēns šobrīd ir viens no populārākajiem uztura bagātinātājiem. Vai tas tiešām ir organismam nepieciešams? 8
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Patlaban dzeramais kolagēns ir viens no populārākajiem uztura bagātinātājiem. Aptiekās un interneta veikalos nopērkami neskaitāmu ražotāju kolagēna preparāti, kas sola uzlabot kaulu veselību un saglabāt jauneklīgu ādas izskatu. Skaidrojām, kāpēc organismam nepieciešams kolagēns.
Vērtīga olbaltumviela
Kolagēns ir visplašāk sastopamā olbaltumviela cilvēka organismā un veido aptuveni 30% no kopējā olbaltumvielu daudzuma.
Tas savieno dažādus organisma audus un nodrošina, lai tie būtu elastīgi un stingri. Kolagēnam ir vismaz 16 dažādu tipu, kas atrodami visās mūsu ķermeņa struktūrās.
Aptuveni līdz 25 gadu vecumam organisms dabīgi ražo kolagēnu, pēc tam tā līmenis samazinās. No 40 gadu vecuma ķermenis zaudē 1–1,5% kolagēna gadā, bet 50–60 gadu vecumā tā deficīts jau ir ap 30 procentu. Viens no veidiem, kā atjaunot kolagēna rezerves organismā, – papildus lietot kolagēnu saturošus uztura bagātinātājus.
Kaulu stiprībai
Kauliem nozīmīgākais ir II un III tipa, muskuļiem – VI tipa kolagēns. Tā mikrošķiedras veido skrimšļu virsmu, tas atrodams kaulu sastāvā. Kolagēns nepieciešams cīpslu un saišu elastībai, tas stiprina kaulus, asinsvadus, muskuļus un audus.
“Novecojot kolagēna rezerves sāk izsīkt, sāk dilt locītavu virsmas, līdz ar to rodas locītavu un kaulu problēmas. Novecošanās procesus apturēt nevaram, taču to izraisītās sekas varam attālināt, lietojot kolagēnu,” stāsta Veselības centra 4 traumatologs ortopēds Guntis Eihenbergs.
Tipiskākās kaulu slimības, kas skar cilvēkus 50–60 gadu vecumā, ir osteoporoze (samazinās kaulu masa, kauli kļūst trausli, viegli lūst), kā arī osteoartrīts (pakāpeniski sāk dilt locītavu virsmas, izraisot sāpes un kustību ierobežojumus).
“Medicīniskā literatūra vēsta, ka osteoartrīta pirmajā stadijā kolagēns var noņemt vieglas sāpes, kas jūtamas kustoties,” zina stāstīt ārsts
Slimības neizārstēs
“Ja skrimslis jau ir padilis un jūtamas sāpes, es pacientiem nozīmēju fizikālo terapiju un papildus arī kolagēnu, ko rekomendēju lietot kursa veidā trīs reizes gadā – divus mēnešus lieto, vienu nelieto. Ja locītavas jau likušas par sevi manīt, tikai ar kolagēna lietošanu vien nopietnas slimības izārstēt nevar, jo tas nav medikaments,” uzsver Guntis Eihenbergs.
Viņš atklāj novērojumu, ka daudzi pacienti ir labi izglītoti un, rūpējoties par kaulu un locītavu veselību, kolagēnu lieto jau profilaktiski, kas noteikti nenāk par sliktu.
“Ļoti racionāli ir lietot uztura bagātinātāju kompleksus, kuriem ir pievienots ne vien kolagēns, bet arī glikozamīns, C vitamīns, cinks, varš – vienā kastītē ir viss, kas nepieciešams kauliem, un nav jālieto vairāki uztura bagātinātāji,” iesaka ārsts.
Papildus kolagēnam var būt pievienots magnijs, mežrozīšu ekstrakts, keratīns vai citas vielas.
Ādas elastībai un tvirtumam
“Vairāk nekā 80% no jauna, pieauguša cilvēka ādas veido kolagēns. Tas nepieciešams ādas struktūrai, blīvumam, kolagēns nodrošina ādas mitruma līmeni un elastību, rezultātā iegūstam jaunas, veselīgas ādas gludo un tvirto izskatu,” stāsta Veselības centra 4 dermatoloģe, veneroloģe Agnese Ozola.
Organismam novecojot, zūdot arī kolagēna rezervēm, samazinās ādas blīvums un mitruma līmenis, zūd elasticitāte, rodas ādas karkasa noslīdējums, parādās sīkas krunciņas un dziļas grumbas.
“Ja tiešām vēlas uzlabot ādas stāvokli un aizkavēt novecošanās procesus, kolagēns jālieto kompleksi, apvienojot ar aparāttehnoloģijām vai injekcijām, kā arī krēmiem, kuru sastāvā ir kolagēns, arī hialuronskābe un antioksidanti,” stāsta dermatoloģe.
Pieejami arī kolagēna uztura bagātinātāji, kuriem pievienoti citi mikroelementi un vitamīni, piemēram, biotīns, selēns, cinks, antioksidanti, kas veicinās gan ādas, gan matu un nagu veselības uzlabošanos. Ādai vissvarīgākais ir I, tam seko III tipa un tikai tad VII tipa kolagēns, tāpēc ādas stāvokļa uzlabošanai visefektīvākie būs uztura bagātinātāji, kas satur šā tipa kolagēnu. Arī šajā gadījumā kolagēns jālieto ilgstoši, parasti ieteicami divi kursi gadā. “Pēdējā laikā literatūrā aprakstīti potenciāli ieguvumi, kas parādās, lietojot tieši hidrolizēto kolagēnu: ādas mitruma līmeņa un elastības uzlabošanās, grumbu mazināšanās, epidermālās barjeras funkcijas un brūču dzīšanas uzlabošanās,” stāsta ārste.
Dabīgais un sintētiskais
Pēc izcelsmes kolagēnu iedala divās grupās: dabīgajā, ko iegūst no dzīvnieku valsts, un sintētiskajā jeb rekombinantajā kolagēnā, kas tiek ražots pēc gēnu inženierijas metodes. Kolagēnu visbiežāk iegūst no liellopiem, zivīm un citiem jūras produktiem.
“Pētījumos atklāts, ka vislabākais efekts ir – samazinās ādas krunciņas, uzlabojas ādas hidratācija –, lietojot tieši jūras izcelsmes kolagēnu,” stāsta Agnese Ozola.
Zivju kolagēnā esošo molekulu izmērs ir mazāks nekā dzīvnieku izcelsmes kolagēnā, tāpēc tam ir vieglāk uzsūkties cilvēka kuņģa un zarnu traktā.
Kolagēns ir drošs preparāts iekšķīgai lietošanai, ja vien cilvēkam nav alerģijas pret kādu no uztura bagātinātāja komponentiem, piemēram, zivīm vai jūras produktiem.
“Ja uzturs ir pilnvērtīgs, kolagēns nav jādzer pirms 25 gadu vecuma, kā arī to nevajag dot bērniem. Vienīgais izņēmums – ja bērnībā konstatēts ģenētisks defekts gēnos un nenotiek kolagēna sintēze organismā jeb Ēlersa–Danlo sindroms, taču tas sastopams ļoti reti,” stāsta Guntis Eihenbergs.
Kuru izvēlēties
Kolagēna preparāti pieejami tabletēs, kapsulās, pulvera veidā, kas jāatšķaida ar ūdeni vai kādu citu šķidrumu. Formai, kādā ir preparāts, nav tik lielas nozīmes, svarīgākais ir saprast, kura tipa kolagēns tas ir un kāda veida kolagēnu ražotājs izmanto.
“Ir aktīvais jeb mūsu ādā sastopamais kolagēns – ūdenī nešķīstošs, tam ir ļoti grūti absorbēties organismā. Ir arī denaturētais kolagēns, kas ir kā želatīns – tas daļēji šķīst ūdenī, tomēr tam ir diezgan zema absorbcija.
Visieteicamākais lietošanai ir hidrolizētais kolagēns jeb kolagēna peptīdi. Tas labi šķīst ūdenī, un tam piemīt laba absorbcijas spēja, kas nozīmē, ka šis kolagēns labi uzsūksies zarnu traktā un varēs sasniegt mērķaudus,” skaidro Agnese Ozola.
Uz preparāta ražotājs norāda ieteicamo devu un lietošanas ilgumu. Ir pieejami koncentrētāki preparāti, piemēram, pietiks, ja tiks lietota viena kapsula dienā, savukārt kāda cita ražotāja preparāts būs jālieto četras kapsulas dienā. Noteikti jāievēro norādītās devas, nevajag tās palielināt vai samazināt pēc saviem ieskatiem.
“Ieteicamā diennakts deva veselam pieaugušam cilvēkam ar aptuveni 60 kilogramu svaru ir 1 grams kolagēna dienā. Zemākām devām nav pierādīts terapeitisks efekts,” skaidro Agnese Ozola. Bet, ja ir kaulu un locītavu slimības, kā arī sportistiem deva var tikt piemērota lielāka, ko var noteikt tikai ārsts.
Svarīgs veselīgs uzturs
Tomēr ārsti uzsver – ar uztura bagātinātājiem varam papildināt olbaltumvielu rezerves organismā, taču tie neaizstāj pilnvērtīgu uzturu, kas ir ļoti būtisks kolagēna sintēzei.
Dabīgi kolagēna veidošanos varam nodrošināt, uzturā lietojot olbaltumvielām bagātus produktus: liellopa, cūkas, vistas gaļu, zivis un jūras veltes, piena produktus, pupiņas. Kolagēna veidošanos veicina C vitamīns. Tāpēc svarīgi uzturā iekļaut arī dārzeņus, zaļumus un augļus.
“C vitamīns ir arī svarīgs elements, kas nepieciešams, lai papildus uzņemtais kolagēns organismā tiktu lietderīgi pārstrādāts,” stāsta Guntis Eihenbergs.
Lai izvairītos no nekvalitatīviem, nesertificētiem uztura bagātinātājiem vai to viltojumiem, visdrošāk kolagēnu iegādāties aptiekā, nevis interneta veikalā vai privātiem izplatītājiem.
Svarīgi
Straujāku kolagēna zudumu novēro sportistiem, cilvēkiem ar lielu fizisko slodzi, tiem, kas lieto nesabalansētu, neveselīgu uzturu, tā zudumu veicina UV starojums un citi kaitīgie faktori, piemēram, smēķēšana, apkārtējās vides piesārņojums.
