Kolagēns – organisma veselībai un skaistumam 0
Kolagēns izstrādājas cilvēka organismā un ir nozīmīgs tā nevainojamā darbībā. Tiesa, ar gadiem dabiska kolagēna ražošana iet mazumā, un tas ir ne tikai sajūtams, bet atspoguļojas arī ārējā izskatā kā novecošanās pazīmes. Tomēr vismaz daļēji kolagēna samazināšanos ir iespējams kompensēt, teic „Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Ērika Pētersone.
Kolagēns organismā
Kolagēns ir organisma celtniecības materiāls – olbaltumviela, kas sastāv no aminoskābju ķēdēm. Galvenokārt kolagēnu izdala saistaudu šūnas jeb fibroplasti. Kolagēns sastāda 25-35% no ķermeņa kopējā proteīnu daudzuma un ir galvenais strukturālais proteīns, kas veido saistaudus. Visvairāk kolagēna ir cīpslās, saitēs, ādā, skrimšļos, starpskriemeļu diskos un kaulos. Pastāv vairāk nekā 20 kolagēna veidu. Lūk, daži no tiem!
• Kolagēns I ir organismā visizplatītākais. Tas ir šķiedrains, izturīgs, atrodas ādā, cīpslās, saitēs, fascijās, orgānu kapsulās, sklērā, radzenē, šķiedrainajā skrimslī un kaulos.
• Kolagēns II ir izturīgs pret saspiešanu. Tas atrodas acs stiklveida ķermenī un skrimslī.
• Kolagēns III sastopams retikulārajos audos, tādēļ tā šķiedras sauc par retikulārajām šķiedrām. Tās ir arī ādā, asinsvadu sieniņās, visos asinsrades orgānos (izņemot aizkrūtes dziedzeri). Šķiedras veido arī tīklveida struktūru dažos orgānos, veicot balsta funkciju. III tipa kolagēns ir jaunos, ātri augošos audos (bieži lokalizējas kopā ar I tipa kolagēnu).
• Kolagēns IV nav šķiedrains, bet gan tīklains un tas atrodas bazālās membrānas sastāvā.
• Kolagēns V ir sastopams matos un placentā.
• Kolagēns VI atrodas muskuļos.
• Kolagēns VII enkuršķiedru veidā saistās ar dažādiem epitēlija veidiem.
Kas liecina par kolagēna samazināšanos?
Kolagēns atrodams dzīvības funkcijas nodrošināšanai būtiskos orgānos un atbild gan par locītavām, kauliem, skrimšļiem, gan muskuļiem un saitēm, gan arī ādu, matiem un nagiem. Ar gadiem tā izstrāde samazinās – par to liecina ādas elastības zudums, grumbiņu veidošanās, locītavu problēmas.
Novecošanās pazīmes sāk parādīties jau pēc aptuveni 25-27 gadu vecuma, kad arī pakāpeniski samazinās kolagēna daudzums organismā. Tas notiek tādēļ, ka kolagēns sadalās ātrāk, nekā sintezējas. Kolagēna samazināšanos var veicināt arī lielas fiziska slodzes, autoimūnās slimības, dzīve piesārņotā vidē, vienveidīgs, neveselīgs uzturs, kaitīgi ieradumi, ilgstoša uzturēšanās saulē.
Par kolagēna samazināšanos un novecošanos liecina ne tikai grumbiņas sejā, arī mati var zaudēt mirdzumu, nagi – kļūt vāji, lūstoši, nereti pasliktinās zobu stāvoklis.
Kolagēns ir kā līme, kas savieno organisma audus, nodrošinot to elastību. Jo stingrākas saites, veselāki skrimšļi, locītavas, jo brīvāk cilvēks spēj pārvietoties, būt kustīgs un aktīvs. Kolagēnam ir svarīga loma arī tad, ja gadījusies trauma un nākas no tās atkopties.
Līdz ar kolagēna samazināšanos, samazinās locītavu spēja kustēties, kustības var provocēt sāpes, iespējams, var rasties locītavu iekaisums, ar laiku attīstās artroze, osteohondroze – skrimšļi dilst un vairs pilnvērtīgi nepasargā locītavas.
Ja locītava ir sākusi degradēties un kolagēna (un citu nepieciešamo vielu) daudzums netiek atjaunots, tas var kļūt neatgriezeniski, un vienīgais veids, kā atgūt pilnvērtīgu kustību spēju, ir locītavas protezēšana.
Kā veicināt dabisku kolagēna izstrādi?
Viens no veidiem, kā to panākt – ar atbilstošu uzturu. Te gan jāpatur prātā, ka kolagēns ir vienīgi dzīvnieku valsts olbaltumviela (augi to nesatur), taču, gudri izvēloties pārtikas produktus, tie var veicināt kolagēna izstrādi vai aizkavēt tā samazināšanos.
Svarīgi ir uzņemt neaizvietojamās taukskābes (omega 3, 6, 9) un tās, kā zināms, satur zivis (lasis, siļķe, skumbrija, reņģe, sardīne u. c.) un zivju tauki (zivju eļļa), kā arī linsēklas, linsēklu eļļa un citas augu eļļas, piemēram, kaņepju sēklu, valriekstu, rapšu eļļa.
Kolagēna veidošanā labs produkts ir arī soja. Noderīgi var būt produkti, kas satur C vitamīnu: dažādas ogas – upenes, zemenes, smiltsērkšķi; citrusaugļi – greipfrūti, apelsīni, citroni; kivi; paprika; dažādu šķirņu kāposti; zaļumi – sīpolloki, spināti, dilles, seleriju un pētersīļu lapas.
Kolagēnu var uzņemt ar buljonu, kas vārīts no dzīvnieku kauliem, skrimšļiem, vai pagatavojot auksto gaļu labākajās latviešu virtuves tradīcijās.
Kolagēns toreiz un tagad
Ne tik sen – vien 20. gadsimta astoņdesmitajos gados – zinātnieki pievērsās padziļinātai kolagēna izpētei, kam sekoja kolagēna pievienošana krēmiem, parādījās iespēja kolagēnu arī injicēt.
Mūsdienās kolagēns sastopams gan skaistumkopšanas līdzekļos, gan dažāda veida uztura bagātinātājos.
Pieejamākais kolagēna avots ir želatīns, ko iegūst, vārot dzīvnieku skrimšļus, kaulus, taču pastāv arī tā sauktais hidrolizētais kolagēns. Lai to iegūtu, kolagēna šķiedras sadala aminoskābēs un peptīdos, līdz ar ko tā uzsūkšanās procesā organisms iesaista mazāk fermentu un tātad – spēj to uzņem vienkāršāk.
Sasniedzot tievo zarnu, hidrolizētais kolagēns uzsūcas un caur asinsriti tiek izplatīts pa visu organismu. Hidrolizētais kolagēns tad arī ir vairumā uztura bagātinātāju, kas satur kolagēnu.
Kā izvēlēties kolagēnu saturošu līdzekli?
Organismam nepietiek ar kolagēnu, ko tas ražo pats un uzņem ar pārtiku. Kolagēnu iespējams uzņemt papildus gan ar ārīgi lietojamiem līdzekļiem, piemēram, krēmu vai kosmētisko masku, gan ar uztura bagātinātājiem. Tātad – izvēle lietot papildus atkarīga no iemesla.
Piemēram, ja ir pasliktinājies ādas stāvoklis, parādījušās novecošanās pazīmes, grumbiņas, visticamāk, pirmā izvēle būs kolagēnu saturošs sejas kopšanas līdzeklis.
Līdzās kolagēnam šādu ādas kopšanas līdzekļu sastāva mēdz būt arī, piemēram, hialuronskābe, vitamīni un minerālvielas. Protams, krēms nav brīnumlīdzeklis, taču, novērojumi liecina, ka, lietojot regulāri, ādas stāvokli tas var uzlabot.
Arī dažu matu kopšanas līdzekļu sastāvā to veselīga izskata atgūšanai ir pievienots hidrolizēts jūras kolagēna peptīds, keratīns, biotīns un minerālvielas.
Ja zūd locītavu elastīgums, noderīgi būs uztura bagātinātāji, kas paredzēti locītavu veselībai un kuru sastāvā ir kolagēns un arī, piemēram, glikozamīns un hondroitīns. Locītavu veselībai paredzētajos līdzekļos pievieno arī hialuronskābi, C vitamīnu vai mežrozīšu pulveri, metilsulfonilmetānu (MSM), kas ir bioloģiski aktīvā organiskā sēra avots un sekmē kolagēna sintēzi.
Kolagēns aptiekā pieejams pulvera, šķidrā vai tablešu formā.
Kolagēnu saturošie uztura bagātinātāji ir samērā droši lietošanai, jo blakusparādības novērojamas ārkārtīgi reti (caureja, smaguma sajūta kuņģī, izsitumi).
Jāņem vēra, ka kolagēnu saturošus preparātus ieteicams lietot ne tikai tad, ja gadi dara savu (parādījušās ādas novecošanās pazīmes, sāp, dilst locītavas), bet arī atsevišķu profesiju pārstāvjiem, kuru ikdiena saistīta ar fiziski smagu darbu, un sportistiem.
