Ar ko beidzās R. Kola “tiešām nopietnā” vēlme stāties zemessargos? 23
Pirms pusgada Saeimas deputāts Rihards Kols “LA” stāstīja, ka viņš tieši “pašlaik” gatavojot dokumentus uzņemšanai zemessardzē. Taču šajā laikā tālāk par it kā sagatavotu dokumentu mapīti tautas priekšstāvis tā arī nav ticis, turklāt viņa nopietnākais aizbildinājums ir – stāšanos zemessardzē par gadu esot licis atlikt ieplānots ārzemju atpūtas brauciens.
“Man visi dokumenti ir sagatavoti mapītē,” tā savu progresu ceļā uz iestāšanos zemessardzē raksturo deputāts R. Kols, piebilstot, ka iestāšanās zemessardzē esot viņa “apņemšanās no gada sākuma, ne nu tāda Jaunā gada apņemšanās, bet tiešām nopietna vēlme to izdarīt”.
Taču šī “tiešām nopietnā” deputāta vēlme ir saskārusies ar vēl nopietnāku šķērsli un ne tikai nav īstenota pusgada laikā, bet nu arī atlikta vēl uz gadu.
“Svinīgā zvēresta nodošana notiks decembrī, bet, tā kā es tajā laikā neatrodos Latvijā, tad šis pasākums būs jāatliek vēl uz gadu,” tā R. Kols atbild uz jautājumu, vai mapītes pieminēšana nozīmē, ka viņš pat nav iesniedzis dokumentus.
Pēc sīkākas iztaujāšanas noskaidrojas, ka dokumentus viņš pusgada laikā tiešām nav iesniedzis, toties esot “iepazinies ar to dokumentu sarakstu, kas ir nepieciešams, lai tiktu piereģistrēts pieteikums, pieteikumu anketu, man visi dokumenti ir gatavi mapītē, un es varu jebkurā brīdī aiziet uz uzņemšanas punktu un iesniegt”.
Taču uz uzņemšanas punktu deputāts tā arī nav aizgājis un, kā izriet no viņa tagadējiem skaidrojumiem, tuvākā gada laikā arī to negatavojas darīt.
Atpūtas brauciens neļaujot zvērēt
R. Kola minētais iemesls – viņam “piemērotākais” esot Studentu bataljons Rīgā, bet dienā, kad tajā notiks svinīgā zvēresta ceremonija, deputāts ar ģimeni būšot devies ārzemju atpūtas braucienā.
Viņaprāt, neraugoties uz deklarēto nopietno vēlmi stāties zemessardzē, šāds iemesls esot gana cienījams, jo “man ir sava ģimene, man ģimene ir pirmajā vietā, es esmu savlaicīgi iegādājies biļetes un gribu kādu laiku veltīt savai ģimenei”. Savukārt pagājušā gada iestāšanās termiņu viņš esot vienkārši “palaidis garām”.
Bet vai tiešām vienīgā iespēja kļūt par zemessargu deputātam, kurš to tik nopietni vēlas, ir tikai reizi gadā? Pats R. Kols apgalvo, ka viņš nevēloties nekādu “izņēmuma gadījumu”, kuru pēc tam nelabvēļi “pasniedz kā kaut ko īpašu speciāli man izņēmuma kārtā un no tā saceļ ažiotāžu”.
“Kāds pēkšņi norādīs, ka deputāts meklē veidus, kā ārpus kārtas nodot svinīgo zvērestu, atkal būs sabiedrības sašutums, ka deputāti ir izredzētā sabiedrības daļa, kuriem saistošie noteikumi neeksistē. Es negribu šādu negatīvu atmosfēru radīt,” skaidro Saeimas deputāts.
Ministrija: vai tiešām vaina zvērestā?
Toties Aizsardzības ministrija skaidri norāda, ka parasti zemessardzes kandidātiem problēma ir nevis ar zvēresta nodošanas ceremonijas laiku, bet gan ar nepieciešamās apmācības iziešanu.
“Zemessardzei ir svarīgs katrs Latvijas pilsonis, kurš ir izrādījis interesi iestāties,” teic Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Anete Gnēze, piebilstot, ka zemessardzē ir 18 bataljoni, kuros var iestāties ikviens interesents.
Kā skaidro Aizsardzības ministrija, katrā bataljonā individuāli tiek organizēta apmācība, kā arī zvēresta došanas ceremoniju biežums, un arī Studentu bataljonam tieši tāpat kā pārējiem bataljoniem ir savas tradīcijas – “reizēm zvērests ir poligonā pirms mācībām, reizēm pēc kāda zīmīga pasākuma”.
“Nākamā zvēresta ceremonija varētu būt janvāra beigās/februāra sākumā, jo tad sākas nākamais apmācības cikls. Iesakām topošajam zemessargam vienoties ar attiecīgā bataljona Personāla daļu, lai noorganizētu viņam atsevišķu zvēresta došanas ceremoniju, ja vaina ir tikai pašā zvērestā, nevis neizietā apmācībā,” norāda ministrija.
Dokumentu mapīte ir, bet apmācība nav izieta
Pēc tam, kad R. Kols iepazīstināts ar šo Aizsardzības ministrijas norādi, nu jau skaidro, ka “procedūra nosaka, ka ir vienu reizi gadā, bet ir bijušas reizes, kad ir izņēmumi un ir bijušas vairākas reizes”. Ja būšot “kāda iespēja citā reizē to svinīgo zvērestu nodot, tad es arī nodošu”, taču – ne jau nu ģimenes atpūtas brauciena laikā.
Tiesa, izrādās, ka ir vēl kāds “sīkums”. Oficiālā kārtība ir tāda: ja zemessardzes kandidāts ir izgājis medicīnisko komisiju un no Iekšlietu ministrijas saņemta informācija, ka kandidāts nav sodīts par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, viņam sākas pirmszvēresta apmācība.
Atbilstoši Zemessardzes bataljona sastādītajam plānam un apmācību grafikam tās ilgums var būt dažāds, taču tajā noteikti ietilpst ierindas mācība, kā arī likumu, reglamentu un normatīvo aktu apgūšana. Tikai pēc sekmīgas pirmszvēresta apmācības nokārtošanas zemessardzes kandidāts tiek pielaists pie zvēresta
Taču, kā izrādās pēc sīkākas skaidrošanas, taisnība izrādās Aizsardzības ministrijas pārstāves izteiktajām šaubām – R. Kols atzīst, ka nekādu apmācību viņš vēl nemaz nav izgājis.
Raksta autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane “pietiek.com”, speciāli “LA”
