Kokzāģētava “Norupe” gatavojas apjomu dubultošanai 0
SIA “Rīgas meži” piederošā kokzāģētava “Norupe” plānoto jaudu jau pārsniegusi un turpmāko gadu laikā gatavojas pārstrādes apjoma dubultošanai. Kāpēc pašvaldības uzņēmums pieņēma lēmumu būvēt zāģētavu? Ko no tā iegūst rīdzinieki? Par to saruna ar SIA “Rīgas meži” ražošanas daļas vadītāju Jāni Stankēviču.
Kāpēc meža apsaimniekotāji pievērsās pārstrādei? Daudzi taču jūs mēģināja no tā atrunāt.
J. Stankēvičs: Vēlējāmies mazināt komercdarbības riskus. Vispirms paši saviem spēkiem uzsākām mežizstrādi, bet paralēli tam gatavojāmies dziļākai apaļkoku pārstrādei – būvējām zāģētavu. Apsverot iespējamās investīcijas, tika pieņemts lēmums sākt ar mazumiņu – pārstrādāt sīkkoksni, baļķus resnumā no 12 līdz 24 cm. Šobrīd šis sortiments jau kļuvis daudz dārgāks. Pirms pieciem gadiem tā nebija. Sākām lēnām. Zāģētava tika nodota 2013. gada maijā.
Pirmais gads bija ļoti smags. Bet šobrīd izvirzīto mērķi – pārstrādāt 50 000 m3 apaļkoku gadā – esam sasnieguši un domājam, ka to par kādiem 10 000 m3 pārsniegsim.
Kas, uzsākot pārstrādes biznesu, bija pats grūtākais?
Nokomplektēt komandu. Iesākumā ar darbiniekiem bija ļoti grūti. Daudziem bija uzkrājusies sūra pieredze, strādājot mazos gaterīšos, un viņi nemaz nebija gatavi ritmiskam darbam. Cilvēki atsijājās pamazām, kamēr izplatījās ziņa, ka algu un arī visus nodokļus maksājam regulāri. Mums ar darbiniekiem ir arī koplīgums, kas paredz veselības apdrošināšanu un naudas pabalstu īpašos dzīves gadījumos, arī tad, kad jāgatavo bērni pirmajam septembrim. Kad cilvēki iet atvaļinājumā, viņi saņem gan atvaļinājuma naudu, gan pabalstu, kura lielums atkarīgs no uzņēmumā nostrādātā laika. Ja nostrādāti divi gadi, tā simtprocentīgi ir vēl viena alga. Par labu darbu iespējams dabūt par vienu nedēļu garāku atvaļinājumu. Maksājam arī prēmijas. Darba apstākļi pie mums labi – ir silts, ir piemērotas telpas, apģērbs. Kamēr nostabilizējām kolektīvu, pagāja kādi divi gadi. Kopš 2015. gada strādājam divās maiņās.
Kas ir jūsu lielākie noņēmēji?
Tā kā esam neliela ražotne, lielie Eiropas klienti ar mums pa tiešo nestrādā, jo viņi grib lielas partijas. Taču Latvijā ir uzņēmumi, kas sakomplektē lielu partiju un sūta projām. Mēs realizējam Latvijā, bet gala patērētājs ir gan tālu aiz Latvijas robežām – Dienvidkorejā, Lielbritānijā, Ķīnā, Ēģiptē, gan tepat blakus Igaunijā. Daļu nozāģētā, tostarp papīrmalku, realizējam kā apaļkoku.
Vai tas nenozīmē, ka zāģētavai steidzami jāpalielina jauda? Varbūt peļņas starpība starp dēli un apaļkoku nemaz nav tik liela?
Kā nu kurā brīdī. Ir situācijas, kad apaļkokam nav cena, nav pieprasījuma un tas ir ļoti lēts. Bet dēlim tajā brīdī ir laba cena. Tā kā mums ir pašiem sava zāģētava, savi harvesteri un savs mežs, mēs varam variēt. Varam pārdot dēli, varam pārdot apaļkoku un varam pārdot augošu mežu.
Taču visi finanšu rādītāji liecina, ka jāattīstās, jāiet tālāk pārstrādē, lai peļņa būtu stabila arī dažādās tirgus svārstībās. Tāpēc mūsu biznesa plāns paredz zāģētavas jaudas palielināt. Rēķinoties ar to, cik gadā drīkstam nocirst, zāģēšanas jaudas varam palielināt līdz 90 000 – 100 000 m3.
Vai pašvaldības uzņēmums, piedaloties ražošanā, kropļo tirgu?
Kā mēs varam kropļot tirgu, ja visu pārdodam izsolēs par augstāko iespējamo cenu? Un izsoles mēs rīkojam tā, lai tās nebūtu interesantas tikai vienam vai dažiem klientiem, jo tad var nonākt nepatīkamā atkarībā. Ar apaļkokiem ir vienkāršāk – baļķis, malka, konkrēts sortiments. Bet dēļi ir visādi – biezāki, plānāki, ēvelēti un citādi ēvelēti un katram ir sava cena. Tas viss ir jāņem vērā, lai saprastu, kas ir izdevīgāk un kas tirgū ir pieprasīts. Jo ne vienmēr tas, kas ir izdevīgi, ir arī vajadzīgs. Vispirms jāaptaujā tirgus, jāsaprot vajadzības un iespējas. Tāpēc mēs piedāvājam tādu sortimentu, kas ir pieprasīts, lai pircēju vidū būtu konkurence un mēs dabūtu maksimālo cenu. Mums ir informācija, ka esam pārdevuši preci par 5 līdz 10 eiro kubikmetrā dārgāk, nekā par šo sortimentu konkrētā brīdī maksā citur. Jo neesam lieli, taču mūsu produkcija ir tas mazais apjoms, kā lielajiem bieži vien pietrūkst, lai izpildītu līgumu. Tāpēc viņi par šo mazumiņu gatavi samaksāt vairāk. Tas pats ir ar apaļkokiem.
Sākumā zāģētavā apjoms bija mazs un es ņēmos visās frontēs. Gāju cauri visam, sākot no ražošanas, beidzot ar dēļu pārdošanu. Kamēr sapratu, kā sistēma strādā un kādi ir noteikumi.
Jā, ir izskanējušas negācijas, ka pašvaldība iet iekšā zāģmateriālu biznesā. Taču pagājušajā gadā pēc apgrozījuma “Rīgas meži” bija vien lielāko mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumu simtniekā. Toties pēc samaksāto nodokļu apjoma “Rīgas meži” ir nozares uzņēmumu pirmajā desmitniekā!
Diemžēl par vietu zem saules jācīnās. Taču ir par ko – pirms pieciem gadiem vietā, kur tagad atrodas zāģētava, bija pļava. Šodien jau esam uzņemti Latvijas Kokrūpniecības federācijā. Kaut arī esam mazs uzņēmums, mūs atzīst un ar mums rēķinās.
Un konkursi jārīko, arī lai kaut ko nopirktu…
Protams. Šis ir pašvaldības uzņēmums, un procedūra ir sarežģītāka. Lai kaut ko nopirktu, vispirms ir konkurss – iepirkums. Lai kaut ko pārdotu, jārīko cenu aptauja – izsole. Klientiem sākumā tas nepatika, bet vēlāk jau pierada.
Jauna zāģēšanas līnija. Atkal jauni kredīti?
Jā, taču apaļkoks ir mūsu resurss, tāpēc rēķinām, ka kredītu spēsim atdot 12 gados. Mūsu pluss tirgū ir arī tas, ka pieejamie resursi ir stabili, varam rēķināties, ka tie būs visu laiku.
Un rādītāji liecina par to, ka uzņēmuma naudas apgrozījums aug ļoti progresīvi.
Peļņa nav tāda, kāda tā varētu būt, ja mēs neko neinvestētu un neko neražotu, tikai izpārdotu augošu mežu. Taču šobrīd ir attīstības un investīciju laiks. Ir jāiegulda, un nākotnē tas atmaksāsies ar uzviju.
Mēs investējam daudz un dažādos virzienos. Lai celtu apjomu, ir daudzas lietas jāsakārto. Ir jāuzbūvē sausā materiāla šķirošanas līnija. Ir vajadzīgs lielāks laukums, kur visu produkciju likt, ir vajadzīga jaunā zāģēšanas līnija. Plānojam attīstīt granulu ražošanu.
Tā kā esam pašvaldības uzņēmums, jārēķinās ar laiku, kas aizies konkursu un iepirkumu organizēšanā. Kā pašvaldības uzņēmums ar Eiropas fondu naudu attīstībai arī rēķināties nevaram.
Savs mežs, sava zāģētava, sava kokaudzētava. Maziņš, moderns MRS?
Jā, Latvijā tādi esam vienīgie. Taču ir vēl viena Eiropas valsts galvaspilsēta – Vīne, kurai pieder 20 000 ha meža un kura strādā līdzīgi. Viņi paši pārstrādā pašvaldības mežu, un šis pašvaldības uzņēmums nodarbojas arī ar vīna darināšanu.
Taču līdzīgi pašvaldības savus mežus apsaimnieko Kanādā. Tur valsts pat neatļauj celt lielas megazāģētavas, uz kurām aizplūst visi resursi. Tur tiek stiprināts nelielo zāģētavu tīkls. Cilvēkiem ir darbs netālu no dzīvesvietām, arī zāģmateriāli ir pieejami.
Arī mēs nākamgad plānojam tepat Norupē atvērt savu veikaliņu, kurā cilvēki par konkurētspējīgu cenu varēs nopirkt kaut vai dažus dēļus.
Vai slapjais rudens ietekmējis zāģētavas ritmu?
Jā, taču mums ir stabila pusotra mēneša rezerve. Mūs glābj tas, ka paši savus resursus kontrolējam, paši zāģējam un paši izvedam. Kādreiz tie, kuri nopirka no mums cirsmu, brauca ar savām mašīnām baļķiem pakaļ, neraugoties, kāds laiks, rūpējoties tikai par saviem peļņas rādītājiem. Tad ceļi bija šausmīgi. Šobrīd mēs baļķiem braucam pakaļ paši un zinām, kad drīkst un kad nedrīkst braukt. Tāpēc arī ceļu stāvoklis ir daudz labāks un materiālus varam piegādāt prognozējami. Ja brauc pareizos laika apstākļos, pareizi strādā, tad ar kokvedējiem nevis izdangā, bet izlīdzina ceļus. Mēs mācām autovadītājus braukt nevis kā vilcieniņiem pa iebrauktām sliedēm, bet pamīšus. Tad risas neizspiežas, ūdens nekrājas un ceļa virsma ir līdzena. It kā sīkums, bet ļoti būtisks.
Kādreiz “Rīgas meži” cirsmas pārdeva izsolēs un firmas pašas brauca un strādāja, un rēķinājās ar to, ka tām šo ceļu, visticamāk, vajadzēs tikai vienreiz, toties šodien kopšanas cirtes kontraktoriem vairs nedodam un ne tikai ceļu dēļ.
Bieži ir pat tā, ka kontraktors sanāktu lētāk, taču mums svarīgi apzināties, ka viss ir izdarīts tā, lai nākotnē nebūtu problēmas, nebūtu atstāti vājākie koki, kas var sākt slimot, tā samazinot meža vērtību.
Vai sadarbojaties ar vietējiem nelieliem uzņēmējiem?
Uzsākot darbību, mēs izvirzījām mērķi atbalstīt mazos uzņēmējus, kuri izmanto koksni. Tādi ir. Sadarbojamies, piemēram, ar SIA “Avoti”, kas ražo detaļas IKEA mēbelēm un mēnesī pārstrādā 7000 m3 dēļu. Pagaidām lielāko apjomu viņi iepērk no Skandināvijas, taču arī mēs esam izturējuši viņu ļoti augstās prasības un nu jau lielu daļu ražošanai nepieciešamo dēļu viņi pērk no mums.
Šobrīd šķeldu pārdodam, bet nākotnē mums būs savs granulu cehs. Un jau zinām, kur aizies daļa saražotās produkcijas, jo Mežaparka jaunajā estrādē, kuru apsaimnieko “Rīgas meži”, būs granulu apkures katls.
Kokzāģētava gatava palīdzēt arī mūsu kolēģiem no “Rīgas mežu” Dārzu un parku daļas, kam jārūpējas par galvaspilsētas dārziem un parkiem. Dzegužkalnā soliem nomainītie dēļi gatavoti šeit, arī taka, kas iet gar atpūtas zonu rekultivētās izgāztuves vietā Pļavniekos, salikta no mūsu ražotajiem dēļiem. “Rīgas mežu” apsaimniekotajos mežos ir daudz vēsturisku objektu, rekreācijas vietu, dabas taku, purvu laipu, kuras labojam, izmantojot savus materiālus. Un koks, kas Rīgas mežos audzis, pie mums nožāvēts un noēvelēts, tika ieklāts arī atjaunotās Rīgas Operas skatuves grīdā. Tā ka rīdzinieku mežs atgriežas pie rīdziniekiem.
Uzziņa
* Kokzāģētava “Norupe” atklāta 2013. gadā.
* Gadā pārstrādā 50 000 – 60 000 m3 apaļkoku.
* Atrodas Ikšķiles novadā.
* Ražo dēļus, apdares materiālus, mēbeļu sagataves.
* Nodarbina 64 cilvēkus.
