Kokus paņēma, visu naudu nesamaksāja 9
Vidzemes rajona tiesā uz apsūdzēto sola sēž trīs personas, kas tiek apsūdzētas krāpšanā grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Apsūdzība uzskata, ka darījumos par meža izstrādi un koku pirkšanu ir vismaz 23 apkrāptie par kopējo summu ap 75 000 eiro.
Trijotnes pārstāvētie uzņēmumi, kas vairs nedarbojas, ir SIA “WOODNIX” un SIA “S.V. Mežs”. Notikuma laiks – 2015. gada pirmā puse. Vieta – Vidzeme. Noziedzīgie nodarījumi kvalificēti kā smagi, viens, kur runa ir par 23 000 eiro, kā sevišķi smags. Par nodarīto draud sods līdz pat pieciem gadiem cietumā.
Tiesvedība ieilgs
No vienas puses, krimināllieta ir vienkārša, jo gandrīz visos gadījumos slēgti līgumi un izrakstītas pavadzīmes, ko trijotne arī nenoliedz, tāpat kā to, ka palikuši parādā cilvēkiem. Apsūdzēto trijotnei tiesā pret cietušajiem daļā gadījumu bija tikai pretenzijas par parāda summu vai komunikāciju, kas lietas būtību nemaina. Tiesvedība būs gara. Vairākās tiesas sēdēs jau uzklausīti 22 cietušie. 25. aprīlī sāks uzklausīt 21 liecinieku, kam, kā domā tiesnesis Jānis Grīnbergs, būs vajadzīgas vismaz četras piecas sēdes.
No otras puses, apsūdzētie nopietni gatavojas aizstāvībai un tiesvedības gaitā atklāšot, kā viņi man saka, vienu otru trumpi, kas likšot uz viņiem paskatīties citā gaismā. Tāpēc līdz sprieduma pasludināšanai apsūdzētie lūdza par viņiem un šo tiesvedību nerakstīt, lai netiktu mesta ēna uz viņiem, viņu ģimenēm un traucēta uzņēmējdarbība (jau ar citu uzņēmumu nosaukumiem).
Arī “Latvijas Avīzes” redakcija saņēma iesniegumu no trijotnes advokāta Aināra Lezdiņa “Par cilvēktiesību pārkāpumu nepieļaušanu”. Advokāts uzskata, ka cilvēktiesību vārdā nevajadzētu par šo krimināllietu rakstīt, kamēr nav sprieduma un tas nav stājies likumīgā spēkā. (Jāpiebilst, ka tie var arī būt vairāki tiesvedības gadi trīs tiesu instancēs). Rakstot par tiesvedību pirms sprieduma, pēc advokāta domām, tikšot pārkāpta nevainīguma prezumpcija. Personu datu, versiju, pieņēmumu, no konteksta izrautu pierādījumu publicēšana varot radīt iesaistītajām personām grūti atlīdzināmus zaudējumus, tostarp morālo kaitējumu, goda un cieņas aizskārumu. Apsūdzētie neesot publiskas personas, kuras pakļaujamas plašākai kritikai. Nepatiesu, nepārbaudītu ziņu un baumu publicēšana īpaši aizskaršot apsūdzēto tuviniekus, kuru starpā ir arī mazgadīgi bērni.
Te jāpiebilst, ka tiesas sēžu kalendārā apsūdzēto uzvārdi ir izlasāmi, tiesas sēdes ir atklātas, un ne tiesnesim, ne prokuroram nebija iebilstams, ka zālē atrodas žurnālists. Taču pagaidām minēšu tikai apsūdzēto vārdus – Edgars, Sallija un Ivars.
Uzņēmējam atriebjoties policija
Apsūdzētie piekrita pēc vienas no tiesas sēdēm ar mani satikties. Ivars no komentāriem gan atteicās. Sallija atklāja tikai to, ka pavadījusi 48 stundas apcietinājumā un cīnīšoties par savu taisnību. Runīgāks gan bija Edgars, kurš grupā nosaka toni. Viņš stāsta, ka biznesa problēmām apakšā esot sens stāsts par kaut ko pavisam citu un tikai viņu pašu. Policija esot safabricējusi krimināllietu pret viņu, draudēts ar desmit gadiem cietuma. Lieta izčibējusi, policisti dabūjuši par to pa kaklu, bet esot palikusi vēlme viņam atriebties. Un 2015. gadā policisti veiksmīgi iznīcinājuši viņu biznesu. Edgars gan nesauc vārdā policistus un viņu iecirkni, solot visu atklāt tiesvedības gaitā. “Mums ir fakti. Lielākā daļa cietušo, kuri pret mums tiesā liecina, ir policistu uzmeklēti un pierunāti. Mēs nenoliedzam, ka bijām parādā, bet visu naudu būtu samaksājuši. Mūsu bizness ir tāds, ka ienāk nauda par nodotiem kokiem un tiek tērēta , lai izstrādātu un uzpirktu kokus. Ienākošie un izejošie darījumi. Policisti nocirta abus. Bizness uzkārās pēc pilnas programmas,” stāsta uzņēmējs.
Kad vaicāju, kāpēc nav vērsies Valsts policijas iekšējās kontroles birojā ar sūdzību par policistu darbībām, uzņēmējs atbild, ka esot bijis smagā emocionālā stāvoklī, pārdzīvojis kratīšanu, zaudējis māju, kabatā bijis desmit eiro. “Jums jāsaprot, kādā stāvoklī biju. 2014. gadā biznesa apgrozījums bija miljons, 60 cilvēku strādāja un uzturēja savas ģimenes. Reklāmas bijām nopirkuši pat piecus gadus uz priekšu, par 35 000 eiro izremontējam telpas, kuras īrējām, investējām attīstībā, ziedojām, piemēram, aizvedām malku Cēsu baznīcai. Mums ne mirkli nebija nodoma kādu apkrāpt,” stāsta Edgars.
Bet cilvēkiem par mežu solījāt samaksāt!
“Jā, bet nauda vairs neienāca. Policisti bija pārcirtuši ķēdi, nauda vairs neienāca, bet bija tikai prasības. Ja papēta tās prasības sīkāk… Piemēram, tādam Martinsonam palikām parādā 400 eiro. Piekrītu. Tajā pašā laikā viņam nesen bijām par mežu samaksājuši 40 000 eiro… Tagad atkal esmu atpakaļ biznesā, braucu ar “GL” klases mersedesu un prokuroram teicu, ka esmu gatavs parādus samaksāt, lai lietu izbeidz. Prokurors nepiekrita. Labi, tad tiesājamies. Ja mūs neatzīs par krāpniekiem, tad mēs parādus varēsim nemaksāt. Bet mēs padomāsim: varbūt… samaksāsim!”
Prokurors Arnis Šūlmeisters gan noliedz, ka apsūdzētais būtu nācis pie viņa ar tādu parādu atmaksāšanas ierosinājumu. Un, ja arī samaksātu, tad konkrētais krimināllikuma pants neparedz tiesvedības izbeigšanu, varētu vien slēgt vienošanos par sodu, kas automātiski nozīmē vainas atzīšanu. Bet parādu nomaksāšana arī varētu mīkstināt sodu. Prokuroram zināms, ka apsūdzētie tikai vienam cietušajam samaksājuši parādu par nelielu summu. Edgars vispār prokuratūrā neesot liecinājis.
A. Šulmeisteram nekas neesot zināms par policistu ļaunprātīgu rīcību pret apsūdzētajiem. Savukārt Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Anžela Geļjanu teic: “Valsts policija nevar komentēt tiesas procesuālās darbības, bet, ja runājam par šā gadījuma būtību, tad procesu nevar uzsākt bez pamatota iemesla. Izmeklēšanas laikā tiek savākti pierādījumi, kā arī procesa virzību uzrauga un saistošus norādījumus sniedz prokuratūra. Līdz ar to, ja pierādījumu kopums ir pietiekams kriminālvajāšanas uzsākšanai un apsūdzības celšanai, tad prokuratūra pārņem lietu savā lietvedībā kā procesa virzītājs un gatavojas iztiesāšanai tiesā. Ja lieta ir nonākusi tiesā, tad tas ir pamats pieņēmumam, ka Valsts policijas darbības ir bijušas pamatotas. Taču gala lēmumu pieņem tiesa.”
Prokurors piebilst: “Daudzās Latvijas vietās šobrīd apsūdzētie bija palikuši parādā cilvēkiem, kuri ar iesniegumiem vērsās tuvākajos policijas iecirkņos, sazinājās savā starpā. Arī policija kādu cietušo uzmeklēja un nolēma visas lietas apvienot vienā lietā un vienā vietā – Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē. Saprotu, ka apsūdzētie aizstāvas, bet gribu norādīt, ka daudziem cilvēkiem vispār nekas nav samaksāts, cietušajiem nav naudas, par ko atbraukt uz tiesas sēdi.”
Gribu tikai savu naudu
Cietušo stāsti, kurus man tiesā izdevās dzirdēt, ir būtībā līdzīgi, bet ar dažām spilgtām atšķirīgām epizodēm.
Tā Rolands no Lauberes pagasta 2015. gada pavasarī, kā stāsta tiesā, pēc sludinājuma vispirms pa telefonu kontaktējies ar Salliju, kas organizējusi transportu. Vienu reizi atbraucis arī Ivars. Noslēgta vienošanās. Vispirms šoferis izvedis aptuveni 38 kubikmetrus kokmateriāla. Samaksa solīta divu nedēļu laikā, bet saņemta pēc vairākkārtīgas zvanīšanās pēc diviem mēnešiem.
“Par otru kravu – arī aptuveni 38 kubikmetriem – gaidu 3138 eiro samaksu joprojām. Kad zvanīju, vispirms cilvēki bija kursos, tad ārzemēs, beigās vispār neatbildēja. Tad internetā atradu cilvēkus, kam tādas pašas problēmas,” stāsta Rolands.
Edgars: “Vai izteicāt veselības draudus Sallijai?”
Rolands: “Nē.”
Edgars: “Kas tad tie par Ventspils draugiem, kas brauca un draudēja?”
Rolands: “Es dzīvoju Ogrē. Man nav draugu Ventspilī.”
Arī Aivaram no Zilākalna pagasta par vienu kravu alkšņu un apšu samaksāts, par otru – 466 eiro – ne.
“Zvanīju vienā laidā, rakstīju, ka vērsīšos instancēs, līdz atnāca vēstule, ka firma sagājusi grīstē, bet lai es nekreņķējoties, ka samaksāšot. Un es jau arī kādu pusgadu nekreņķējos,” atceras Aivars.
Uldis no Drabešu pagasta stāsta, ka 2015. gada jūnija sākumā atbraucis Ivars, kuru bija sameklējis pēc “WOODNIX” sludinājuma. Nodoti 65 kubikmetri par 2190 eiro. Nekas nav samaksāts.
Edgars: “Vai draudējāt izlauzt kājas 20 gadus vecai meitenei?”
Uldis: “Neatceros.”
Edgars: “Vai meitene vērsās policijā?
Uldis: “Jā, bet lieta beidzās ne ar ko.”
Ivars: “Vai draudējāt arī man?”
Uldis: “Tāda lieta nav bijusi. Gribēju tikai savu naudu.”
“Bija pavecas egles. Domāju, jācērt nost. Ieraudzīju avīzē “S.V. Mežs” sludinājumu. Cena laba. Sazvanīju Salliju. Atbrauca 2015. gada aprīlī divi cilvēki novērtēt mežu, un parakstījām līgumu. Trīs kravas aizveda, ne kapeikas nesamaksāja,” tiesā stāsta 80 gadus vecais pensionārs Jānis no Vecpiebalgas, kurš tiesā uztur prasību par 3507 eiro.
Arī Edgars no Rankas pagasta uzrāvās uz “S.V.Mežs” sludinājumu internetā. Sazinājies ar Salliju. Izvesti ap 58 kubikmetriem egles zāgbaļku, sīkbaļķu un papīrmalkas. 1000 eiro saņemts, bet palicis parāds 2392 eiro.
“Nāca virsū silts laiks un kukaiņi, koki varēja sākt bojāties, tāpēc vajadzēja steigšus izvest. Viena firma šķīdoņa dēļ atteica, tad pēc sludinājuma sazvanīju dāmu ar simpātisku balsi, Salliju laikam. Par pirmajām trijām kravām naudu saņēmu, par pēdējo uzticējos šoferim un pavadzīmei, duraks biju. Man piezvanīja kāds cits cietušais un teica, ka jāmeklējot bandīti. Atbildēju, ka neesmu ar mieru tā kārtot lietas, un gāju uz policiju,” tiesā klāsta zemnieks Jānis no Ērgļu pagasta, kam palikuši nesamaksāti 773 eiro.
Sarežģītāks gadījums 2015. gadā noticis ar Ērgļu profesionālo vidusskolu (tagad tā pievienota Priekuļu tehnikumam). Skolas audzēkņi mācību nolūkos izstrādājuši Izglītības un zinātnes ministrijai piederošu mežu un sagatavojuši 102 kubikmetrus kokmateriāla. Likumā noteiktā kārtībā skolas saimniecības pārzinis starp uzpircējiem veicis cenu aptauju un izvēlējies – pēc viņa vārdiem – uzticamu firmu “S.V. Mežs”. Nesaņemto naudu tehnikuma pārstāvis Andris Spaile aprēķinājis 5236 eiro lielu, ko vēl tiesvedības gaitā precizēs. Viņam ir pretenzijas arī par to, ka 24 kubikmetri vispār izbrāķēti ar 0 cenu, kas viņa praksē esot kaut kas unikāls – kā varot būt koks vispār bez vērtības?! A. Spaile vēlas no apsūdzētajiem piedzīt ar kompensāciju 6000 eiro, jo, nesaņemot naudu par kokmateriāliem, neesot bijis iespējams nopirkt koku stādus un nocirsto platību apmežot.
Tiesas sēdes pārtraukumā apsūdzētajiem izdevās vienoties ar vienu cietušo par zaudējumu segšanu. Gundars no Ērgļu pagasta tiesā ieradās ar prasību par 2000 eiro, kas saņemami par 50 kubikmetru bērzu izstrādi. Jau liecību sniegšanas laikā Gundars teica, ka viņu ne tik daudz interesējot naudas summa, vairāk tas esot principa jautājums: ka koki izvesti bez viņa klātbūtnes, kā bijis norunāts. Sēdes pārtraukumā apsūdzētajiem ar fotogrāfiju palīdzību izdevās pārliecināt cietušo, ka koki bijuši sliktā stāvoklī un ne vairāk vērti kā 208 eiro, kas arī uz vietas tika samaksāti. Tā tad arī bijusi malka, kas ziedota Cēsu baznīcai.
Šāda situācija nozarē nav sistēma
Artūrs Bukonts, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors: “Kā noskaidroju, šie cilvēki palikuši parādā vienam transporta uzņēmumam. Neko citu apsūdzēto uzvārdi un viņu firmas man neizsaka. Viņi nav mūsu biedri. Latvijā ir ap 500 uzņēmumu – lielāki un pavisam mazi, kas nodarbojas ar mežizstrādi. Šāda veida krāpšana vai parādā palikšana mūsu nozarē nav sistēma, bet katru gadu dzirdu par kādu gadījumu.”
