PĒTĪJUMS 2
Cik silts koks
Jelgavā noris inovatīvas, videi draudzīgas siltināšanas paneļu tehnoloģijas izpēte.
Pētījuma “Paaugstinātas ekoloģiskās vērtības koksnes materiālu izpēte” ietvaros, sadarbojoties SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts”, SIA “Latvāņi” un SIA “Paroc”, Jelgavā, Dobeles ielā 41, šovasar veikta LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras ēkas fasādes renovācija un siltināšana. Ražotāju un zinātnieku kopējā pētījuma mērķis – noskaidrot, cik efektīvu siltumizolāciju var nodrošināt no Latvijas kokmateriāliem un “Paroc” akmens vates radītie siltināšanas paneļi.
“Pētāmie siltināšanas paneļi ir divu veidu – paredzēti ventilējamām un apmestām fasādēm. Ēkas siltināšanas paneļos uzstādīta monitoringa sistēma, ar kuras palīdzību iespējams tiešsaistē vērot dažādu rādītāju – gaisa temperatūras un relatīvā mitruma, materiāla un tā virsmas temperatūras, izmaiņas, apkopot iegūtos datus un tos izmantot tālākajā pētniecībā un siltināšanas paneļu ražošanas tehnoloģijas attīstībā. Monitoringa sistēmas nolasītos datus iespējams vērot ik dienu, taču plašākus secinājumus plānojam izdarīt pēc gada,” stāsta SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (MEKA) direktora vietnieks Kārlis Būmanis.
Kā inovatīvam un energoefektīvam risinājumam šiem siltināšanas paneļiem ir iespēja kļūt par plaši lietotu risinājumu ēku siltināšanas darbos Latvijā. Rietumeiropā un Skandināvijā šāds ēku siltināšanas risinājums arī tiek pētīts vairākos energoefektīvas renovācijas pilotprojektos. Latvijā pagaidām šis risinājums tiek izmantots četros zināmos ēku projektos – RTU Dizaina un enerģētiķu fakultātes jaunajā ēkā Ķīpsalā, Biroju centrā Deglava ielā Rīgā un nu jau arī LLU MF Kokapstrādes katedras ēkā Jelgavā. Visiem šiem projektiem koka paneļu izgatavošana notika rūpnīcā, uz būvlaukumu tos atveda gatavus, ar iestrādātu siltinājumu, pretvēja aizsardzību, tvaika izolāciju, iekšējo pelēko apdari, bet bez ārējās apdares plāksnēm, kas katrā projektā ir atšķirīgas. Montāžas laiks šādai sistēmai ir vismaz trīs reizes īsāks par būvniecībā patērēto laiku, izmantojot tradicionālos siltināšanas paņēmienus, secina Kārlis Būmanis.
VIEDOKLIS
Brūkošās dzelzsbetona mājas jāaizstāj ar koka ēkām
Andrejs Domkins, SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” direktors: “Pateicoties grandiozajiem inženierzinātņu sasniegumiem, koksne strauji atgūst savas pozīcijas pasaules būvniecības tirgū. Agri vai vēlu, bet arī Latvijā nāksies atteikties no novecojušiem stereotipiem un sākt vairāk izmantot videi un cilvēkiem visdraudzīgāko būvmateriālu – koksni. Latvijā jau attīstījusies ļoti moderna zāģmateriālu ražošanas nozare. Lielākā daļa no Latvijā saražotā pa tiešo no kuģiem vai automašīnu piekabēm nonāk būvlaukumos vai uzņēmumos, kuri ražo būvmateriālus. Mūsu zāģētavu straujā kvalitatīvā izaugsme ir labākais apliecinājums tam, ka tikpat strauji attīstās arī koksnes izmantošana vietējā individuālajā būvniecībā.
Toties citās valstīs no koka būvē arī daudzstāvu sabiedriskās ēkas. Kā šķērsli to darīt Latvijā min pārāk stingrās ugunsdrošības normas, bet tas ne vienmēr tā ir. Drīzāk Latvijā klibo šo normu (kas ir līdzīgas visā Eiropā) interpretācija. Lai novērtētu daudzdzīvokļu māju būvniecības iespējas Latvijā, jāpavēro, kas tādas pasūta (tai skaitā arī mūsu ražotājiem) citās valstīs. Daudzos gadījumos tās ir valsts vai pašvaldību institūcijas, jo koka būvniecība (arī daudzstāvu) norit ļoti ātri, kas bieži nozīmē arī lēti. Daudzi priekšplānā izvirza vides faktorus, bet cenas faktors tāpat daudzreiz ir izšķirošais. Tādēļ, it īpaši Skandināvijas valstīs, municipālās daudzdzīvokļu ēkas bieži būvē no koka, līdzīga argumentācija ir arī slimnīcu, viesnīcu un studentu hosteļu pasūtītājiem.
Lielākās izredzes daudzstāvu koka būvniecībai ir arhitektoniski izteiksmīgu sabiedrisko ēku būvniecībā, un šeit ļoti izšķiroša būs Latvijas kokrūpnieku spēja piedāvāt kaut ko interesantu, kas spēj izkonkurēt šobrīd tirgū dominējošo tēraudu un dzelzsbetonu.
Ugunsdrošības normu pārspīlējums ir visvienkāršāk pārvaramais šķērslis. Daudz pūļu nepieciešams koka būvniecības kompetenču atjaunošana projektētājiem. Latvijā nostiprinājusies prakse, ka arhitektu izstrādātais projekts ir tikai vadlīnijas būvētājam. Pats būvnieks daudzos gadījumos drošāk jūtas ar pārbaudītiem, sen zināmiem būvmateriāliem. Šobrīd koksne būvniecības tirgū atgriežas nereti jaunā, interesantākā, tomēr vēl daudziem pasvešā veidolā.
Vietējie uzņēmumi, ilgstoši strādājot pasaules tirgos, apzinās, ka tiem nepārtraukti jāmainās un jāmeklē iespējas inovācijām. Vispirms tās ir visdažādākās līmēšanas tehnoloģijas, pateicoties kurām tirgū ienāk jauni koksnes kompozītmateriāli – koksne ar stikla šķiedru, koksne ar betonu un daudzi risinājumi ar smalcinātu koksni. Mūsu kokrūpnieki jau šobrīd spēj piedāvāt būvniecībai praktiski visus tos pašus materiālus, no kā savus šedevrus būvē pasaules slavenākie koka būvju arhitekti. Latvijā ir nepieciešamais potenciāls, lai jau rīt lielveikali, koncertzāles un sporta būves nebūtu jābūvē tikai no importētiem tērauda profiliem, bet no sava meža.”
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
