Zinātnieki pēta koku 2
Pats vienkāršākais ir atklājums, ka koks elpo, spēj uzsūkt un atbrīvot mitrumu. Piemēram, ja ārā ir karsta un sausa diena, koks atmosfērā izdala uzkrāto mitrumu, bet, ja laika apstākļi ir drēgni, koks mitrumu uzsūc. Piedevām, katru reizi izelpojot, koks izdala tā šūnās uzkrāto bioloģiski aktīvo vielu daļiņas. Tāpēc telpās, kurās izmantots koks, ir labāka gaisa kvalitāte.
Koka krāsa un tekstūra cilvēkus atpūtina, rada emocionāla siltuma un komforta izjūtu. Pat skatīšanās uz koka virsmā esošajām raksturīgajām viļņotajām līnijām un rakstiem uzlabo cilvēka redzi un radošās spējas. Zinātnieki secināja, ka koks dod to pašu, ko pacientu ārstēšanai no stresa dziedinātavās panāk ar speciālas mūzikas, telpaugu un terapeitisku masāžu palīdzību. Ideju apliecina pētījumi skolā.
Lai noskaidrotu, vai tiešām koka izmantošana interjerā uzlabos skolēnu mācību spējas, kādā skolā veica pētījumu. Pētījumam izvēlējās divas pusaudžu grupas. Katra no tām mācījās vienu un to pašu mācību vielu, tikai dažādās vidēs. Kā liecināja pētījuma rezultāti, tajā klasē, kurā sienas, grīda, griesti, skapji un tāfele bija veidoti no koka, skolēni uzrādīja daudz labākus akadēmiskos un veselības rādītājus ar mazāku stresa līmeni nekā klasē, kurā bija linoleja grīda, ģipškartona sienas un skaidu plākšņu skapji.
Cita zinātnieku grupa veica interesantu eksperimentu. Sešas nedēļas 30 brīvprātīgie vispirms trīs nedēļas gulēja masīva koka gultās, atlikušās trīs nedēļas iztika ar koka imitācijas gultām. Eksperimentā konstatēja, ka gulēšana īsta koka gultā labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību, ļaujot cilvēkiem labāk atpūsties un ik dienu jūtami palēninot sirdspukstu skaitu.
