Jāsāk ar pilotprojektu 2
Dažādas būvniecības konstrukcijas mežsaimniecības produkcijas eksportā ir ļoti nozīmīga daļa. Tās sastāda apmēram pusi no eksportētās produkcijas un valsts kasē gadā ienes ap miljardu eiro. Plašāka kokmateriālu pielietošana ēku būvniecībā ļautu samazināt ievesto būvmateriālu apjomu, kas attiecīgi uzlabotu valsts tirdzniecības bilanci, uzskata Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors. “Lai arī pamazām, bet koksnes īpatsvars būvniecībā palielinās. Tuvējās rietumvalstīs privātmāju apbūvē ap 90% veido koka mājas, un koka apbūve (arī daudzstāvu) tiek plaši lietota sabiedriskajā sektorā,” viņš secina.
“Latvijā attieksme pret koka ēkām pagaidām diemžēl ir atšķirīga un cilvēki, kuri izvēlas dzīvot koka mājās, zināmā veidā pat tiek sodīti. Piemēram, apdrošinātāji par koka ēku apdrošināšanu prasa divreiz lielāku maksu nekā par cita tipa māju apdrošināšanu. Tas ir nesaprotami un nepieņemami, jo koka ēku būvniecība atbilst precīzi tiem pašiem ugunsdrošības normatīviem, kuriem atbilst pārējās ēkas. Nav nekāda objektīva iemesla uzskatīt, ka pareizi iebūvēts un apstrādāts koks būtu vairāk ugunsbīstams nekā citi plaši izmantotie būvmateriāli. Protams, statistikā, kurā uzskaitītas nodegušās ēkas, koka mājas dominē, tomēr šiem skaitļiem nedrīkst pieiet sausi matemātiski, jo pārsvarā šiem ugunsgrēkiem ir sociāls iemesls – absolūtais vairākums no nodegušajām koka ēkām ir vecas un pamestas mājas, kuras netiek apsaimniekotas un kurās mitinās bezpajumtnieki. Tomēr koka ēku sliktā slava šādi tiek tiražēta. Diemžēl arī būvniecības normatīvi Latvijā nav labvēlīgi koka ēku būvniecībai.
Šobrīd ir izveidojusies paradoksāla situācija, ka būvnieki vairāk tiek mācīti strādāt ar alternatīvajiem būvmateriāliem (kas tomēr ir tikai izņēmums!) nekā ar vietējo, tradicionālo, pasaulē vienbalsīgi atzīto, atjaunojamo resursu – koku! Ačgārnības būvnieku apmācībā un būvniecības noteikumos ir novedušas pie absolūti neloģiskas situācijas, kad vietējie kokapstrādes uzņēmumi saražo un eksportē uz ārzemēm daudzstāvu ēku būvniecībai paredzētas koka konstrukcijas, paši brauc šīs konstrukcijas montēt, bet Latvijā no šīm starptautiski atzītajām, gan kvalitātes, gan cenas ziņā konkurētspējīgajām konstrukcijām pagaidām neko nevar celt!
Lai iekustinātu ideju par daudzstāvu koka apbūvi Latvijā, ir svarīgi realizēt pilotprojektu, uzbūvējot koka sabiedrisko ēku (arī daudzstāvu!).
Būvniecības gaitā izkristalizētos arī tas, kuras normatīvo aktu prasības attiecībā uz koku ir pamatotas, bet kuras ir pārspīlētas.
Pasaulē koka būvniecība nav nekas ārkārtējs – šobrīd Norvēģijā būvē 16 stāvu koka ēku, no koka izgatavo pat tilta konstrukcijas un citus sarežģītus inženiertehniskos mezglus – mums ir kur smelties gan būvniecības, gan normatīvo aktu pieredzi. Kāpēc mežu lielvalsts Latvija nevarētu ieņemt arī vadošo lomu koka būvniecībā?” prāto Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.
