Ar lapotni debesīs. Kāpēc Latvijā baidās būvēt daudzstāvu ēkas no koka? 2
Koka augstceltnes kādreiz bijušas Latvijas vietējo arhitektu un meistaru izcilāko sasniegumu klāstā. Kamēr nebija debesskrāpju, pilsētas dižumu demonstrēja baznīcu smailes, kas tiecās tieši debesīs. Rīgas rota bija Doma baznīcas koka smaile, kas 15. gadsimtā slējās 140 m augstumā. Otra dižākā Rīgā bija Pētera baznīcas smaile, kas tajā laikā slējās 136 m augstumā. Pat pēc pārbūvēm Pētera baznīcas smaile saglabāja 120,7 m augstumu un līdz Otrajam pasaules karam bija augstākais koka tornis Eiropā. Tātad Latvija savā laikā bija viena no Eiropas līderēm koka konstrukciju izmantošanā!
Latvijā ir izcilas tradīcijas, šeit ir teicami arhitekti, būvinženieri, celtnieki un būvkonstrukciju ražotāji, kas jau tiek galā ne tikai ar mazstāvu dzīvojamo māju, bet arī ar daudzstāvu sabiedriskajiem objektiem! Latvijā ir videi draudzīgi noskaņota sabiedrība, bet kāpēc Latvijā neceļ daudzstāvu koka ēkas?
Koka ēkas – ekonomiskas un modernas
“Koks veiksmīgi konkurē ar citiem būvmateriāliem modernu augstceltņu projektos, un tas tiek aizvien plašāk lietots arī citu sarežģītu inženiertehnisku objektu radīšanā. Norvēģijā, Bergenā, no koka izbūvēta jau 14 stāvu dzīvojamā ēka, Austrijā būvē pat veselus ciemus un koka tiltus. Izcili skanīga koka koncertzāle “The Sibelius Hall” uzbūvēta Somijā, un iespaidīga ir arī Volta Disneja koncertzāle ASV, turklāt arhitekti jau iezīmē nākotni – debesskrāpjus, kas tiks celti no koka.
Koks uzskatāms par vienu no Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotākajiem celtniecības materiāliem. Tomēr sabiedrībā vēl aizvien valda nedaudz vienkāršotas asociācijas ar koka māju kā guļbūvi, nevis modernu un funkcionālu materiālu, kas ir neatņemama daļa energoefektīvajā būvniecībā,” novērojis Tomass Kotovičs, a/s “Latvijas valsts meži” komunikāciju daļas vadītājs.
Jāpiekrīt. Pat Gaismas pils projektā nācās nomainīt paredzētās līmētā masīvkoka kāpnes pret tradicionālām, jo koka kāpnes augstāk par otro stāvu publiski pieejamās ēkās nedrīkstot būt.
