Koku apkodumi – pamats medīšanai 0
“Nevis pavasarī, bet rudenī būtu jānosaka, cik nākamajā gadā medīsim. Jo tas, kā pārnadži pārziemos, ir atkarīgs no tā, kā tie vasarā barojušies,” pārliecināts pētnieks Arvīds Priedītis, kurš šo dzīvnieku ēdienkarti un paradumus pētījis visu savu dzīvi.
Zvēru blīvumu mežā pētnieks nosaka pēc koku apkodumiem. Pēc tā arī varot noteikt, vai meža dzīvnieki barības bāzi atjaunotajos izcirtumos pārslogo vai gluži pretēji – to veicina. Jo lapu koks, kam nedaudz apkosti zari, aug daudz sparīgāk un šo zaudējumu kompensē ar uzviju. Skuju kokiem gan šis efekts ir minimāls, tas attiecas uz lapu kokiem un lakstaugiem.
A. Priedītis uzskata, ka staltbriežu medību saimniecībās viss ir samērīgi, ja apkodumi neskar vairāk kā 50% jaunaudžu platību. Ja apgrauzta vairāk nekā puse kociņu, tas jau ir par daudz. Bet tur, kur pārsvarā dzīvojas stirnas, dzīvnieku blīvums nav par lielu, ja apkosti 35 – 40% jaunaudzes koku. Tas tāpēc, ka staltbrieži ir vairāk atsaucīgi uz piebarošanu, bet stirnas esot individuālistes un tām vairāk tīkot sīki krūmi un priedītes. Bet aļņiem visvairāk garšojot priežu dzinumi. Un tur, kur mežs ir ar pārnadžiem pārslogots, tur arī vilki šo dzīvnieku skaitu samazināt nevar.
Ja apkodumu ir pāri par 60%, tad visiem ir slikti. Gan mežam, gan dzīvniekiem. Un, ja vēl gadās barga ziema ar sniegu, pavasarī ir liels dzīvnieku kritums. Arī suņi un vilki tad saplosa ne vienu vien novājināto meža zvēru, kas pa dziļo sniegu, ja tas irdens, paskriet nevar,” stāsta zinātnieks. Tādās vietās arī mežam nākamajā gadā nav vajadzīgā pieauguma. Arī ziemā dzīvnieku blīvumu mežā nosaka pēc to atstāto ekskrementu čupiņām. Tas parasti esot tieši proporcionāls apkodumiem vasarā. Mežu zinātnieki izstaigā arī rudenī un pavasarī, apsekojot ap 60 parauglaukumu. Rudenī lielāka uzmanība tiek pievērsta lapu koku audzēm, pavasarī – skuju kokiem.
To, cik mežā vasarā apkostu kociņu, nosakot medījamo dzīvnieku limitu, pagaidām gan ņem vērā tikai atsevišķās vietās, lielākajā daļā Latvijas teritorijas to nosaka pēc sen pieņemtas metodikas vai visbiežāk pieredzes. Taču tieši apkodumu daudzums ir tas skaitlis, kas droši signalizē, kad ar medīšanu būtu jāpiebremzē, kad tā vispār būtu jāpārtrauc un kad, tieši pretēji, medību intensitāti vajag palielināt, skaidro Priedītis.
Atzinības krusta kavalierim Arvīdam Priedītim rit jau astoņdesmitais mūža gads. Vēl pirms pāris gadiem viņš aktīvi darbojās mežā, bet tagad pamatā apkopo un analizē gadu desmitiem vākto informāciju un gatavo publikācijas.
A. Priedītis ir arī mednieks. Pats gan smej – esot labs pūdelētājs. Arvīds atceras kādu spilgtu medību epizodi. Reiz pēc viņa raidīta šāviena mežā atskanējusi gluži cilvēciska brēkšana. Nodomājis – nu laikam būšu trāpījis kādam savam medību biedram. Un cik liels bijis atvieglojums, kad vīri ziņojuši – brēcējs esot vien savainots stirnu buks.
