Izmaiņas koksnes standartā visvairāk “sitīs” mazos meža īpašniekus 0
Stājušies spēkā Centralizētie nacionālie riska novērtējumi (CNRA), kas paredz izmaiņas kontrolētas koksnes standarta prasībās, kas tagad prasa izslēgt ne vien koksnes legalitātes riskus, bet arī biotopu un augstvērtīgu mežu riskus. Tas nozīmē, ka koksnes pircēji nedrīkst iegādāties sortimentus, par kuriem nav ekspertu atzinuma, ka tie nav nākuši no biotopiem. Taču biotopu kartēšanu Latvijā plānots pabeigt tikai 2020. gadā.
Pieprasa pat komercinformāciju
SIA “Sodra mežs” mežsaimniecības vadītājs Raitis Līcītis uzskata, ka jaunās prasības visvairāk ietekmēs tieši mazos meža īpašniekus. “Jaunais CNRA visvairāk “sit” tieši pa mazajiem meža īpašniekiem, mežizstrādātājiem un iepircējiem, kuriem, būsim godīgi, bieži vien nav pietiekamas kapacitātes – personāla, zināšanu, finanšu, lai nodrošinātu korektu jauno prasību izpildi.”
Līcītis uzsver – ja attiecamies pret izvirzītajām prasībām godprātīgi, tad koksnes iepircējam nepieciešama pilna informācija par katru piegādes ķēdi visā tās garumā, ne tikai par visiem ķēdes locekļiem, kas ir bijuši kokmateriālu īpašnieki, bet arī par pakalpojumu sniedzējiem – sagatavošanas, pievešanas, transportēšanas posmā. Prasība ievākt šādu informāciju balansē uz robežas attiecībā uz komercnoslēpumu, privātuma un personas datu aizsardzību, turklāt darba apjoms informācijas ievākšanā un pārbaužu veikšanā ir tik liels, ka jau vidēja izmēra uzņēmumam šo prasību nodrošināšanai nepieciešams algot papildu darbiniekus.
Līcītis uzskata, ka attiecībā uz bioloģiski augstvērtīgo mežu aizsardzību CNRA/FSC standarta prasības ir izpildāmas relatīvi vieglāk, protams, izņemot gadījumus, kad piegādes ir iepriekš nesaskaņotas. “Arī šis ir viens no apstākļiem, kas veicina nosacīti mazo mežizstrādātāju un koksnes pārdevēju izstumšanu no tirgus, kā arī atņem viņiem “manevra” iespēju – pārdot tam, kas maksā augstāku cenu vai piedāvā citā veidā izdevīgus nosacījumus, jo pirms piegāžu sākšanas jāveic piegādātāja un konkrētās piegādes ķēdes izvērtēšana attiecībā uz bioloģiski augstvērtīgu mežu aizsardzību. Ja cirsmas nogabals “latbio.lv” datu bāzē ir “sarkans” un izstrāde jau pabeigta, FSC sistēmā strādājošam pircējam pieņemt šādus kokmateriālus ir faktiski neiespējami.”
Protams, ir daudz vienkāršāk, ja komateriālu piegādātājs ir pats meža īpašnieks – piegādes ķēdē riski stipri samazinās, un ievācamās informācijas daudzums strauji sarūk, tomēr arī tur nav mazums “zemūdens akmeņu”.
“Sodra mežs” sakarā ar zināmajām izmaiņām ir sertificējies arī pēc PEFC standarta, kura prasības ir nedaudz vieglāk izpildāmas, un koksne, kas tiek piegādāta bez sertifikācijas paziņojuma, tiek kontrolēta saskaņā ar PEFC standartu, savukārt koksne, kas tiek piegādāta jau ar FSC vai PEFC paziņojumu – atkarībā no konkrētās piegādes ķēdes standarta prasībām. Realitātē tas nozīmē uzturēt divas paralēlas uzglabāšanas un uzskaites sistēmas.
Jaunās prasības vērtē kā nesamērīgas
SIA “Pata” kā nozīmīgs koksnes tirgus dalībnieks, paužot savu attieksmi pret FSC sistēmas jaunajām prasībām kokmateriālu koksnes standartā un Latvijas CNRA, ir atteikusies no koksnes paškontroles FSC sistēmā.
Jānis Mierkalns, SIA “Pata” Kokmateriālu iepirkumu un realizācijas vadītājs: “Uzskatu, ka arī jaunajās risku mazināšanas vadlīnijās minētie pasākumi ir nesamērīgi un būtiski ietekmēs privātos meža īpašniekus, kuriem pieder gandrīz puse no visiem Latvijas mežiem. Tagad risku mazināšanas pasākumiem ieteiktos informācijas gūšanas avotus veido jebkurš neprofesionāls interesents. Tā ir apsveicama sabiedrības iesaistīšana dabas daudzveidības apzināšanā, bet tas nav pietiekams pamats saimnieciskās darbības ierobežošanai.”
Dotajā brīdī SIA “Pata” uztur abas sertificēšanas sistēmas – FSC un PEFC, kas, protams, apgrūtina kopējo administratīvo procesu. PEFC sertifikācijas shēma gan vides aizsardzības, gan sociālās jomas pamatprasībās būtiski neatšķiras no FSC.
Mierkalns: “Prasību izpildi nodrošina jau tā augstā līmenī esošā dabas aizsardzība, darba drošības un nodokļu administrēšanas likumdošana. No FSC puses nav korekti nerespektēt valsts institūciju uzturēto valsts pārvaldes sistēmu, deleģējot šīs funkcijas kontrolēt katram meža īpašniekam vai koksnes pircējam.”
