Koksnes pelnus no kurtuvēm der atgriezt mežā, izpētījuši “Silavas” zinātnieki 0
Kur likt pelnus, kas radušies pēc koksnes sadedzināšanas kurtuvēs, apsildot namus un ražojot granulas? Līdz šim tos nedaudz izmantoja lauksaimniecībā, bet lielākoties izmeta atkritumu izgāztuvēs vai apraka. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieki pierādījuši, ka koksnes pelni ir vērtīgām barības vielām bagāts materiāls, ko ir vērts nogādāt atpakaļ tur, kur cēlies izejmateriāls koks, – mežā.
Izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, pētnieki izveidoja aptuveni divdesmit hektārus lielu izmēģinājumu teritoriju. Latvijā nav speciālas rūpnieciskiem apjomiem piemērotas tehnikas, ar ko pelnus aizvest uz mežaudzēm un izkliedēt, tāpēc zinātnieku grupa radīja lauksaimniecības traktoram piekabināmu pelnu kaisītāju – piekabi, kas ir līdzīga smilšu un sāls maisījuma kaisītājam, ko ziemā izmanto ceļu uzturēšanai, taču spēj nokaisīt ne tikai joslu ceļa braucamās joslas platumā, bet apstrādātus pelnus kliedē līdz 20 m platā joslā.
Pelnu šķirošanai izveidoja arī eksperimentālu pelnu sijātāju, kura uzdevums ir atdalīt no pelniem rupjo frakciju – akmeņus un dzelzs gabalus, kā arī putekļveida daļiņas. Ar šo pašu tehniku 10 ha lielajā teritorijā pa meža kopšanas cirsmām izkliedēja pelnus, un nu jāgaida vismaz pieci gadi, lai varētu secināt, cik liels labums būs gūts. Bet, analizējot rezultātus citās nelielās eksperimentālās meža teritorijās, kurās pelni izkaisīti jau pirms 10 līdz 15 gadiem, zinātnieki secināja, ka pelnu izmantošana uz organiskām augsnēm ir ekonomiski izdevīga un pelnu transportēšanas un izkliedēšanas izmaksas jau ir atgūtas.
– Salīdzinot skujkoku audzes, kurās ir izkaisīti pelni, un kontroles platības, kurās tas nav darīts, redzams, ka pirmajās iegūts par 15 līdz 20 kubikmetriem uz hektāru lielāks koksnes pieaugums. Pelnu izkliedēšana maksā 50 līdz 70 eiro hektārā, bet, sarēķinot, cik maksā kokmateriālu daudzums, kas papildus izaudzis ar koksnes pelniem kaisītajos mežos, varam secināt, ka šī summa ir ar uzviju atgūta, – stāsta Andis Lazdiņš. Pirms četriem gadiem pētnieki veica vēl vienu eksperimentu, kas pierāda pelnu labvēlīgo ietekmi uz koku veselību. Tajā gadā egļu audzēs masveidā bija savairojušies kaitēkļi – egļu bruņutis. Vairākās bojātajās audzēs zinātnieki izkaisīja ar kāliju bagātus koksnes pelnus un minerālmēslojumu, un pēc dažiem gadiem secināja, ka šī metode ir palīdzējuši mežam veiksmīgāk pārciest kukaiņu uzbrukumu. Tādējādi koksnes pelni var būt noderīgi divējādi – gan kā līdzeklis, kas veicina koku augtspēju, gan kā profilaktisks līdzeklis, kas mežaudzes padara izturīgākas pret kaitēkļiem, secina A. Lazdiņš.
