Koksnes ķīmijas produkti – jau tuvā nākotnē 0
Jauni koksnes ķīmijas produkti varētu piešķirt vēl lielāku nozīmi koksnes pārstrādei Latvijas ekonomikā.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta paspārnē top vairāki inovatīvi koksnes ķīmijas produkti, kas nākotnē var dot lielu pievienoto vērtību gan nozarei, gan tautsaimniecībai kopumā.
Stāsta Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Aivars Žūriņš: “Pamatā no koksnes pasaulē ražo celulozi un atvasinātos produktus – salvetes, dvieļus, rakstāmpapīru un citus produktus, tāpat no augu valsts produktiem iegūto celulozi pārvērš etanolā, kā arī ražo kokogles. Jāmin arī tādi no koksnes iegūstami produkti kā tekstilšķiedras – viskoze un liocels. Liocelu izmanto matračos, tas ir dārgāks nekā kokvilna, toties tam raksturīgas ļoti labas mitruma uztveršanas un atdošanas īpašības. Jāatceras, ka cilvēku skaits pasaulē pieaug, taču kokvilnas platībām vairs nav iespējas pieaugt.”
Jau šobrīd var prognozēt, ka nākotnē pieaugs tekstilšķiedru apjoms, ko ražos no koksnes. Pašlaik saražotās celulozes apjoms aug cilvēku skaita pieauguma dēļ, taču iespiestais drukātais vārds iet mazumā, līdz ar to izmantotais papīra daudzums samazinās, un tas notiek tieši jauno tehnoloģiju dēļ. Zīdaiņu autiņos aptuveni 30% ir celuloze, pārējais ir sintētiskie polimēri. Ja izdosies atrast mehānismu, lai celuloze uzsūktu ūdeni tikpat labi kā sintētiskie polimēri, tad tās patēriņš varētu pieaugt, un tas ir viens no nākotnes uzdevumiem, uzsver A. Žūriņš.
Pašlaik gan valsts, gan uzņēmēji ir ieinteresēti, kā vislabāk pārstrādāt koksni. Te gan jāņem vērā nepieciešamās investīcijas, jo viens ir izstrādāt jaunus produktus laboratorijās, bet pavisam cits – ieviest tos ražošanā rūpnieciskos apjomos. Tas ir vairāku gadu un finansējuma jautājums.
Pēta un izstrādā
Pašlaik Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts strādā pie vairākiem zinātniskiem projektiem, kas ļauj cerēt uz jauniem produktiem nākotnē. Institūts veic pētījumus valsts finansētajos projektos (grantos), sadarbības projektos un valstiskas nozīmes zinātniskajās programmās. Tiek pētīta Latvijā augošo koku sugu koksnes struktūra un īpašības atkarībā no augšanas apstākļiem un vides ietekmes, kā arī tehnoloģijas vērtīgu šķiedru produktu ieguvei dziļās pārstrādes procesos no vietējo sugu koksnes. Tiek pētīta koksnes kā celtniecības materiāla konkurētspējas paaugstināšana un pielietošanas jomu paplašināšana, uzlabojot tās ilgizturību ar videi draudzīgiem līdzekļiem un modificēšanas paņēmieniem.
Tāpat tiek izstrādātas un optimizētas inovatīvas tehnoloģijas tautsaimniecībā izmantojamu produktu ieguvei no koksnes, tās apstrādes un pārstrādes atlikumiem un celulozes. Tiek izstrādātas biorafinēšanas un nulles emisijas pieejas uz biomasas bāzētu tehnoloģiju integrēšanai un atkritumu minimizēšanai. Tāpat institūtā tiek pētītas biotehnoloģijas metodes dažādu biomasu apstrādei, izstrādāti videi draudzīgi polimērmateriāli no atjaunojamām dabas izejvielām un celulozes ražošanas blakusproduktiem.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieks Jānis Rižikovs, kurš jau aptuveni astoņus gadus pēta bērzu mizas pārstrādes iespējas, neslēpj: “Nepieciešami aptuveni 10 gadi, lai no idejas tiktu līdz realizācijai. Esam sapratuši, kas no bērza tāss varētu interesēt uzņēmējus – tās ir ekstraktvielas, kā arī vielas, kas var darboties kā ekoloģiska saistviela koksnes kompozītmateriālos. Šīs divas lietas tiek virzītas tālāk, izmantojot dažādus instrumentus un ņemot vērā ražotāju interesi.”
Sadarbībā ar uzņēmējiem
Institūtā paralēli pētījumiem tiek izstrādāti līgumdarbi, sadarbojoties ar Latvijas ražotājiem un risinot tiem aktuālas problēmas. Cieša sadarbība izveidojusies gan ar lielajiem ražotājiem – a/s “Latvijas Finieris”, VAS “Latvenergo”, AS “Olainfarm”, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vairākas patentētas Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieku izstrādātās tehnoloģijas jau ir ieviestas praksē, tostarp furfurola, siltumizolācijas materiālu, kokogļu, kosmētikas līdzekļu ražošanai. Viens no piemēriem a/s “Latvijas Finieris”, kas strādā pie bērza tāss ekstrakcijas projekta.
“Latvijas Finiera” padomes loceklis Juris Matvejs stāsta: “Bērzs ir viena no Latvijas valdošajām koku sugām, kas, pateicoties savām fizikāli mehāniskajām īpašībām, rūpniecībā ir īpaši piemērota augstas kvalitātes saplākšņu ražošanai. Taču jau kopš seniem laikiem cilvēki bija raduši plašu pielietojumu arī bērza mizai, tostarp iegūstot no tās darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām. Mūsdienās ir zināms, ka to nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai saskatāmas plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.”
“Latvijas Finierī” bērza miza ir viens no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kas tiek izmantots kā kurināmais siltuma ražošanā. Meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem uzņēmums sācis betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus.
“Rezultāti ir labi, tāpēc tagad ejam soli tālāk, paplašinām mērogu un radām tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai. Līdz ar to iesāktie bērza tāss ekstrakcijas laboratorijas projektēšanas darbi “Latvijas Finiera” Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzskatāmi par sagatavošanos nākamajai Meža nozares kompetences centra projektu atlases kārtai, kur “Latvijas Finieris” startēs ar projektu “Augstas tīrības betulīna ražošana no bērza pārstrādes blakusproduktiem”.
Kopumā trīs gadu laikā plānojam investēt 1,1 miljonu eiro ar mērķi gan attīstīt produktu un pilnveidot tehnoloģijas, gan arī saprast, kādas ir tā ražošanas izmaksas un tirgus potenciāls ne tikai pašlaik, bet arī perspektīvā,” atklāj Juris Matvejs.
