Koks kā būvniecības materiāls visā pasaulē kļūst arvien populārāks, un no koka celtu augstāko ēku rekordi strauji aug 10
Forest.fi, žurnāls “Baltijas Koks”
Līdz šim ierastāk bijis dzirdēt par augstākajām un apjomīgākajām no koka būvētajām biroju, viesnīcu un dzīvojamajām ēkām, taču Somijā, kur aptuveni ceturtā daļa skolu un dienas aprūpes centru ir būvēti no koka, pērn uzcelta arī valstī lielākā skola, kuras pamata būvmateriāls ir koksne.
Skola atrodas Imatrā. Tā ir neliela pilsētiņa Somijas austrumos ar gandrīz 27 000 iedzīvotāju. Jaunā skolas ēka, kas durvis vēra pērn vasaras nogalē, ir aptuveni 16 500 kvadrātmetru plaša, izvietota divos stāvos un paredzēta 1400 skolēniem un dienas centra apmeklētājiem.
Skolas celtniecībai izmantoti saliekamie koka un betona elementi. Ēka nudien ir būvēta no koka, jo tikai tās pamati, civilās aizsardzības patversmes un kāpnes ir izgatavotas no betona. Ārēji skolu raksturo tumši iekrāsotais koka apšuvums un slīpie jumti.
Visas telpas veidotas ar domu, lai mācību vide būtu atvērta un visiem kopīga, paturot prātā, ka galvenokārt telpas izmantos bērni un pusaudži. Klases ir atdalītas ar stikla sienām, un tās var apvienot, veidojot lielākas telpas. Koridoru, kas raksturīgi visām senāk celtajām skolām, šajā gandrīz nemaz nav.
Skolas mācībspēki uzsver būtisko akustisko kvalitāti, ko nodrošinājusi koksnes izmantošana, – pat lielajā sporta hallē, ejot pa grīdu, nav dzirdama atbalss.
Stimulē ekonomiku un palīdz bērniem mācīties
Imatras skola ir tikai viena no vairākām moderno koka skolu ēkām Somijā. Pionieru vidū ir pirms pieciem gadiem pabeigta guļbaļķu skola Pudasjervi (Pudasjärvi) un skola Kuhmo, kas uzcelta no CLT paneļiem un pabeigta 2018. gadā.
Šādu koka ēku būvniecība ne vien dod stimulu reģionālajai ekonomikai, jo būvniecībā izmantoti vietējie resursi, bet arī sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā un ilgtspējības sasniegšanā.
Kā neatsverama pievienotā vērtība atsevišķi minama arī koksnes pozitīvā ietekme uz veselību. Imatras skolas iepriekšējās telpās gaisa kvalitāte bijusi ļoti slikta, un vecāki ar atvieglojumu saņēmuši ziņu, ka jaunā skola, būvēta no koka, nodrošinās bērniem veselīgu vidi, kurā mācīties.
Veikti vairāki pētījumi, kas apliecina, ka koksne rada nomierinošu mācību vidi, uzlabo mācību rezultātus un veicina radošumu, padarot koksni par īpaši piemērotu būvniecības materiālu izglītības iestādēm.
Piemēram, divus mēnešus ilgajā Austrijas pētījumā tika novēroti 36 vidusskolēni, kuri mācījās vai nu klasē, kuras grīdas, griesti, sienas paneļi un skapji veidoti no masīvkoka, vai klasē, kas aprīkota ar linoleja grīdu, ģipškartona sienām un skaidu plākšņu skapjiem.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka skolēniem, kuri mācījās koka klasēs, mijiedarbojoties ar skolotājiem, bija samazinājies sirdsdarbības ātrums un stresa uztvere.
Katlakalnā būvēs modernu skolu no koka
Ķekavas novada pašvaldība patlaban ir izstrādājusi ideju un vizuālos risinājumus jaunas, mūsdienīgas, ilgtspējīgas un energoefektīvas skolas būvniecībai Ķekavas novada Katlakalnā.
Jaunā koncepta skolā varētu mācīties 540 bērnu no 1. līdz 9. klasei, kā arī pie skolas ēkas plānots izvietot bērnudārza telpas vairāk nekā 190 bērniem.
Šīs izglītības iestādes koncepts ir unikāls ar ilgtspējīgas dzīves vides pieeju, kas balstīta trīs pamatprincipos – efektīvā koksnes un Latvijā auguša kokmateriālu inovatīvā izmantošanā ēkas konstrukcijās, būvniecībā un apdarē; energoefektīvā ēkas apdzīvošanā, kā arī zaļā apsaimniekošanā un resursu izmantošanā.
Latvijā atzītais arhitekts Ints Pujāts jau ir izstrādājis vienotu skolas un bērnudārza koncepciju un tās vizuālos risinājumus. Inta Pujāta darbu kontā ir vairāki nozīmīgi objekti, piemēram, Rīgas Doma baznīcas renovācija, viesnīca Hilton Rīgā, kā arī AS Latvijas valsts meži (LVM) biroja ēkas Rīgā un Dundagā.
Abas LVM biroja ēkas ir koka būves, kas ieguvušas atzinību un godalgas Latvijas Būvniecības gada balvas konkursā, apliecinot pārdomātu dabas resursu izmantojumu un koksnes kā inovatīva un videi draudzīga būvmateriāla priekšrocības.
