Koks ir ugunsnoturīgāks par metālu. Kāpēc māju būvniecībā Latvijā to izvēlas reti? 0
Kokmateriālu patēriņš būvniecībai Latvijā aug lēni, bet aug, liecina tirgotāju novērojumi. Tomēr tāds liels kokmateriālu patērētājs kā gatavo saliekamo moduļu māju ražotājs 90% savu ražojumu eksportē, jo to popularitāte Latvijā pieaug gliemeža ātrumā.
Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs Kristaps Klauss uzsver, ka dati par koka patēriņu nav viennozīmīgi.
Jāsaprot, ka 90 līdz 95% no Latvijā saražotajiem kokmateriāliem – dēļiem, brusām, plātnēm – tālāk tiek vai nu eksportēti tieši, vai arī izmantoti tālākapstrādei uzņēmumos, kas ražo saliekamās mājas, mēbeles un citus koka izstrādājumus.
Šī daļa nemitīgi aug un palielinās, katru gadu paplašinās arī ražotāju loks un sortiments. Tāpat stabilas pozīcijas ir kurināmajai koksnei, ar kuru joprojām tiek radīta vairāk nekā puse no Latvijā saražotā siltuma. Te runa ir ne tikai par malku, bet arī granulām un briketēm.
Taču, ja runā par celtniecības kokmateriāliem, ko patērē tieši gala lietotājs, jāteic, nav pārliecinošas izaugsmes. Tam ir vairāki iemesli. No vienas puses, koks ir relatīvi dārgs materiāls salīdzinājumā ar citām alternatīvām.
Šī iemesla dēļ mazāk situētā sabiedrības daļa kokmateriālus būvniecībā izvēlas retāk.
Otrs iemesls ir Latvijā ļoti izplatītā lēnās būvniecības maniere – šogad uzbūvēsim pamatus un sienas, nākamgad liksim jumtu, vēl pēc gada – logus. Šādai būvniecībai koks nav tas piemērotākais materiāls, tāpēc parasti izvēlas alternatīvas.
“Taču kā pozitīvu faktoru var minēt to, ka pakāpeniski palielinās to mājokļu būvētāju loks, kas ņem bankās kredītu un izvēlas gatavas, rūpnīcā ražotas koka karkasa mājas. Tā ir ļoti laba alternatīva, un šo pircēju skaits palielinās, to veicina arī sabiedrības labklājības augšana,” saka K. Klauss.
Ar koku var paveikt visu
Lielākā Latvijas kokmateriālu veikalu tīkla “PATA kokmateriāli”, kas pieder SIA “PATA Timber”, vadītāja Dace Štrausa tomēr uzskata, ka kokmateriālu patēriņš pamazām palielinās. Viņa stāsta, ka pēdējos gados tendences kokmateriālu tirgū sāk mainīties.
“No koka kā celtniecības materiāla daudzi baidās, jo tas ir dzīvs materiāls, kuru ietekmē apkārtējā vide. Pēdējā laikā viedoklis mainās – kokmateriāli sāk iespiesties jomās, kurās agrāk no tiem izvairījās.”
“Ja precīzi zina, ko vēlas uzbūvēt, tad mūsdienās to visu iespējams paveikt ar koku. Tomēr jāprot pareizi izvēlēties, sākot ar atbilstošo koka sugu, turpinot ar kokmateriālu apstrādes veidu un stiprināšanas iespējām. Ja visu izdara pareizi, tad kokmateriāli ir ilgtspējīgāki nekā daudzi citi materiāli mājā.”
D. Štrausa stāsta – kā jau jebkurā nozarē arī kokmateriālu ražošanā seko līdzi, lai produkts atbilstu mūsdienu tendencēm un vajadzībām.
Viņasprāt, šobrīd aktualitāte ir termiski apstrādāti dēļi, kurus var izmantot tur, kur agrāk kokmateriāliem teica “nē”, proti, vannas istabās, tualetēs, virtuvēs – visur, kur paaugstināts mitruma daudzums.
Termiski apstrādātie dēļi un koka flīzes no mitruma nebaidoties, un tas paver jaunu dizaina risinājumu iespējas minētajās telpās.
“Termokoksnes ražošanas tehnoloģija balstās uz koksnes karsēšanu 160-220°C, kuras ietekmē tiek mainītas koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības. Šādi kokmateriāli mazāk maina savu formu pēc to izmantošanas būvniecībā.”
“Apgalvot, ka termiski apstrādātie kokmateriāli ir jaunums, būtu pārspīlējums, jo patiesību sakot Igaunijā tos ražo jau vairāk kā 15 gadus, taču šķiet, ka patērētāji Latvijā šo produktu ir pamanījuši tieši pēdējā laikā. Domāju, tas notiek tāpēc, ka cilvēki meklē jaunus, neparastus veidus, kā iekārtot un noformēt telpas.”
Tāpat ir rasts risinājums, lai cilvēki varētu ieklāt koka grīdu uz apsildāmām grīdām. Agrāk kokmateriālus šādiem risinājumiem neizmantoja, jo koks sliktāk vada siltumu un attiecīgi telpa tiek mazāk piesildīta, zūd energoefektivitāte.
“Taču daudzi patērētāji nezina, ka jau kādu laiku tirgū ir pieejami līmēti daudzslāņu grīdas dēļi, kas ļauj patērētājam iegūt vēlamo.”
“Līmēto daudzslāņu grīdas dēļu apakškārtā ir saplāksnis, savukārt virskārtā cēlkoks, šāds risinājums nodrošina gan labāku siltuma vadītspēju, gan mazāku koka grīdas deformēšanos mainīgos telpas mitruma apstākļos, gan patērētāja ieceres par koka grīdu realizēšanos,” stāsta D. Štrausa.
Palielinātu pircēju interesi par kokmateriāliem apliecinot uzņēmuma piedāvātā sortimenta paplašināšanās, kas nenotiktu, ja šīs intereses nebūtu. 60% no tirgotās produkcijas ir Latvijas vadošā kokrūpniecības uzņēmuma SIA “PATA” produkti, pārējo piegādā citi sadarbības partneri.
“Pirms dažiem gadiem mūsu veikalos varēja nopirkt apmēram 15 dažādu profilu apdares dēļus, bet šobrīd izvēle ir vairāk kā dubultojusies, jo sortimentu papildinām atbilstoši patērētāju iecīnītajai izvēlei. Mūsu novērojumi liecina, ka pieprasījums pēc kokmateriāliem pieaug un cilvēkiem ir vēlme izmantot koku,” saka uzņēmuma vadītāja.
“”PATA kokmateriāli” ir sava vīzija par koka izmantojumu būvniecībā, tāpēc par vienu no savām misijām uzņēmums uzskata informēt sabiedrību par celtniecības materiāla – koka – noderīgumu.”
90% koka moduļu māju – eksportam
Citā nozarē, kas varētu būt intensīvs kokmateriālu patērētājs, – saliekamo māju būvē, rezultāti koka patēriņa pieaugumam nav viennozīmīgi.
Neskatoties uz pēdējos gados veiktajām sabiedrisko attiecību kampaņām, lai pierādītu, ka dzīvošana koka mājās ir vismaz tikpat droša kā mājās, kas būvētas no citiem materiāliem, radikālu pārmaiņu nav – patērētāji joprojām izvēlas koka mājas kūtri.
Jāatzīmē, ka šajā jautājumā Latvija atpaliek gan no ASV, gan Eiropas, gan pat kaimiņu Igaunijas. ASV koka māja ir privātmāju standarts. Eiropā vērojama arvien līdzīgāka aina. Arī Igaunijā koka mājās vēlas dzīvot arvien vairāk.
Kā stāsta Latvijas koka klastera vadītājs Gatis Zamurs, šogad var gaidīt mērenu koka māju būvniecības pieaugumu. Daudz iedvesmojošāki ir dati par koka būvkonstrukciju eksportu, kas 2017. gadā pret 2016. gadu pieauga par 12,3%.
Salīdzinājumam – Igaunijas eksports šajā segmentā minētajā laikā izauga par 15,82%, bet Lietuvas – par 9,22%. Šogad gaidāmi līdzīgi dati, tikai Zviedrijas tirgus, kas lielākoties bija atbildīgs par pieaugumu 2017. gadā, šogad ir sācis atdzist, pārējie tirgi bijuši samērā stabili un ar nelielu pieaugumu.
Kopumā nozares vērtējumā tikai 5–10% no visām saražotajām koka moduļu mājām paliek Latvijā, pārējās tiek eksportētas.
“Latvijas patērētājs kūtri izvēlas dzīvi koka mājā, un pētījumi pierāda, ka tas lielākoties ir saistīts ar mītiem par to, ka koka māja ir ugunsnedroša, jo “koks deg”,” stāsta G. Zamurs.
“Lai arī koks patiešām ir degošs materiāls, tas ir daudz ugunsnoturīgāks nekā, piemēram, metāls. Lai šos mītus kliedētu, Latvijas Koka būvniecības klasteris cenšas sabiedrību informēt ar video palīdzību.”
Katrā ziņā tieši būtiska apjoma koka būvniecības sākšana Latvijā ir viens no potenciālajiem izaugsmes avotiem.
“Nozarē pastāv pieņēmums, ka Latvijā paliek 5–10% visu māju, kuras šeit tiek saražotas, kas, mūsuprāt, protams, ir neadekvāti maz un būtu nākotnē maināms.”
Koka mājas priekšrocības, nemaz neņemot vērā to, ka tas ir vietējais, nevis importētais materiāls, un ekoloģisko aspektu, ir ieraugāmas, skatoties pilnu būvniecības ciklu.
Rūpnīcā saražotās mājas ir ļoti ātri saliekamas (100 kvm māja ir uzceļama piecu dienu laikā), un tas ietaupa milzīgus cilvēkresursus, kas šobrīd ir diezgan dārgi un grūti pieejami.
Ja salīdzina tikai materiālu tāmi, cena ir aptuveni līdzīga kā projektiem no citiem materiāliem, bet ātrums – nesalīdzināms. Tomēr kopējā tendence ir pozitīva, koka būvniecības īpatsvars Latvijā pieaug, tomēr tas notiek ļoti lēni.
“Te gan jāatzīmē, ka būvniecībā valdošā konservatīvisma dēļ procesi tajā vienmēr notiek salīdzinoši lēni,” stāsta G. Zamurs.
Jāpiebilst, ka viņa vērtējumā koka māju būvniecībai izveidotās barjeras ir iracionālas.
“Ir atsevišķi apdrošinātāji, kuri vēl uzskata koka mājas par augsta riska būvēm, un arī arhitekti, kuriem ir bail no “mistiskā koka”, bet situācija mainās uz labo pusi un, domāju, tuvāko desmit gadu laikā mēs redzēsim pārmaiņas Latvijā koka apbūves ziņā.”
“Pret mītiem un bailēm nav iespējams cīnīties ar racionāliem argumentiem. Ar tiem jāstrādā lēni, mierīgi un iedrošinoši.”
Šobrīd top vairāki publisku ēku projekti, kas tiks atrisināti kokā un dos iespēju visiem interesentiem apskatīties, kāda tad ir dzīve koka mājā. “Krājot piemērus, pacietīgi skaidrojot, mēs šajā cīņā uzvarēsim,” tā G. Zamurs.
