Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmi šā gada 3. ceturksnī noteica kokrūpniecība 7
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmi šā gada 3. ceturksnī noteica viena apakšnozare – kokrūpniecība, vietnē “makroekonomika.lv” ziņo Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.
“Neraugoties uz Covid-19 ierobežojumiem, rūpniecībai 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni bija 7,4% kāpums. Tomēr šo izaugsmi galvenokārt noteica kokrūpniecība. Vēl pozitīvs devums vērojams iekārtu, mehānismu, gumijas un ķīmijas produktu ražošanā, tomēr lielā daļā nozaru pirmskrīzes ražošanas apjomi nav sasniegti,” tā ekonomiste.
Vienlaikus viņa atzīst, ka kokrūpniecībai kopumā pērn klājies plāni. Tā saskārās ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, mizgraužu postījumu dēļ pārsātināts koksnes piedāvājums, zemas cenas kokmateriāliem, pieprasījuma problēmas atsevišķos segmentos.
“Šis gads ar augstākām koksnes cenām un mazākiem mizgraužu postījumiem ir krietni labvēlīgāks, un paldies Meža mātei, Pērkontēvam vai nejaušām apstākļu sakritībām, bet tik nozīmīgas nozares spēja kāpināt apgrozījumu krīzē ir īpaši svētīga,” norāda ekonomiste.
Tiesa, nav gluži tā, ka šobrīd visā kokrūpniecībā ir ziedu laiki.
Pamatproduktiem klājas labi, un daudziem uzņēmumiem pieprasījums pēc atsevišķiem produktiem krietni pārsniedz ražošanas iespējas, taču blakusproduktiem (šķeldai, skaidai, papīrmalkai) šis tomēr ir grūts periods.
Ražošanas jaudu noslodze 4. ceturksnī rūpniecībai uzrāda tālāku uzlabojumu, tomēr kopumā līmenis joprojām iepaliek. Kokapstrāde arī šajos datos demonstrē augstāku jaudu nekā pirms gada.
“Tomēr oktobrī rūpnieku noskaņojums pasliktinājās, kas liek domāt, ka ražošanas jaudas sāk skrubināt krīzes otrais zobs jeb pandēmijas 2. vilnis, kas ir niknāks pretinieks salīdzinājumā ar šogad lēnīgāko egļu astoņzobu mizgrauzi. Tāpēc, neraugoties uz kokapstrādes spēcināšanos, no ražošanas apjomu kritumiem turpmākajos mēnešos diez vai izdosies izvairīties,” rezumē ekonomiste.
