Kokrūpniecības nozarē tāpat kā Latvijas futbolā? 0
Uģis Krūms, žurnāls “Baltijas Koks”
Pirms gadiem piecpadsmit braucām uz Lietuvu un priecājāmies par skaistajiem koka tiltiem pāri viņu ceļiem un šosejām. Zviedrijā lūkojāmies uz daudzstāvu koka dzīvojamām mājām, milzīgajām sporta un kultūras hallēm, kas bija būvētas no koka, un ar neslēptu skaudību domājām: ak, kaut mēs arī tā varētu būvēt Latvijā. Izrādās, mēs patiešām varam to pašu un vēl vairāk, domājot par koksnes izmantošanu būvniecībā.
Pierādījums tam ir SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate attīstīto uzņēmumu SIA IKTK un Igate būve pēdējā laika veikums, ko var savām acīm aplūkot tepat Latvijā.
Vispirms jau gājēju tilts Tērvetē, tad lielizmēra liekto koka konstrukciju estrāde Krimūnās, Langervaldes meža koka tiltiņi, brīvdabas koncertzāle Mītava un slidotavas pārsegums Pasta salā Jelgavā, tādas sabiedriskās ēkas kā AS Latvijas valsts meži Ziemeļkurzemes klientu centrs Dundagā.
Ne tik sen no līmētā koka konstrukcijām uzbūvēta arī moderna kompānijas biroja ēka Ozolniekos, Rubeņu ceļā.
Kā apakšuzņēmējs IKTK piegādā līmētās koka konstrukcijas tiltu būvētājiem Norvēģijā.
Būtībā tas jau ir tikai sākums koka būvniecības uzvaras gājienam, jo pasaulē tiek būvētas koka augstceltnes ar 20 un 30 stāviem, un mūsējiem līdz ar to ir, kur augt un uz ko tiekties. Tāpēc bija interesanti uzzināt, ko par nozares aktualitātēm domā preču zīmes Igate uzņēmumu un SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
Kokrūpniecības nozarē tāpat kā Latvijas futbolā
Skatījumu uz kokrūpniecības nozares segmentu, kas, izmantojot līmētās koka konstrukcijas, noteikti ienesīs būtiskus akcentus modernajā koka celtņu būvēšanā, Māris Peilāns sāk, nozari salīdzinot ar futbolu, kuru viņš pats atbalsta arī praktiski.
«Latvijā futbols ne vienam vien šķiet pat tāds kā lamuvārds, jo mums taču nav nekādu redzamu sasniegumu. Bet nešaubos, ka kritiķi labi atceras, piemēram, 2004. gadu, kad Latvijas izlase pret Vāciju nospēlēja neizšķirti.
Toreiz gan abas komandas izkrita no apakšgrupas. Taču vācieši aizbrauca mājās un nekavējoties nolēma, ka jāinvestē futbola laukumos un bērnu futbola skolās. Rezultātā Vācija pēc desmit gadiem kļuva par pasaules čempioni. Mēs tā nedarījām, tikai runājām par aplamu kursu,» teic Māris Peilāns.
Procesi pasaulē atgādina no kalna ripojošu sniega bumbu
«Koka konstrukciju būvniecības jomu pasaulē pārstāv ne tikai koka augstceltnes, bet arī dažādu sabiedrisko un ražošanas ēku būvniecība. Turklāt viss attīstās fantastiskā ātrumā.
Pirms sešiem gadiem, kad pirmo reizi aizbraucu uz konferenci Vācijā, Garmišpartenkirhenē, tur runāja par tādām koka būvēm kā skatu torņi virs koku galotnēm. Tagad Eiropā tādu netrūkst. Vēl tika spriests par salīdzinoši vienkāršām būvēm no koka, tādām kā peldbaseini, un nedaudz par koka daudzstāvu ēkām.
Nupat Insbrukā šādas konferences dalībnieku skaits bija daudzkārt pieaudzis, tāpat kā koka būvniecības nozares produktu klāsts.
Trīs dienas dalībnieki runāja jau par izdarītajiem darbiem un nākotnes plāniem – augstceltņu, lielveikalu, kafejnīcu un citu sabiedrisko ēku būvi, kas jau kļuvusi par ikdienu. Šis process man atgādina sniega bumbu, kas ripo lejā no kalna un kļūst arvien lielāka. Skaidrs, ka jaunās tehnoloģijas šajā nozarē attīstās ļoti strauji.
Tikmēr pie mums, valstī, kuras teritorijas 50 procentus klāj meži un pastāv kvalitatīva meža apsaimniekošanas sistēma, ar sekošanu pasaules tendencēm koka būvniecībā neiet tik labi kā gribētos.
Protams, mēs sekojam inovācijām šajā nozarē, bet arvien kavējas izmaiņas normatīvajos dokumentos, kas arvien vairāk celtniecībā pieļautu iespējas izmantot koku. Turklāt tas jādara jau šobrīd, neatliekot uz vēlāku laiku,» uzsver uzņēmējs.
Ko, viņaprāt, nozīmē izmaiņas normatīvajā bāzē? Vispirms tās ir jaunas civilajai būvniecībai piemērojamas ugunsdrošības prasību normas. Pašlaik spēkā esošās jāaizstāj ar jaunām, kas balstās uz pēdējā laikā veiktiem mērījumiem, kādi jau tiek ņemti vērā citur pasaulē.
Jāsaprot, ka koks kā būvmateriāls kļūst arvien populārāks, jo pēc daudziem parametriem konkurē ar metālu un betonu, un daudzviet ir pat pārāks. Turklāt koks ir 100% atjaunojams dabas resurss.
«Cita starpā – kokmateriālu daudzums, kas bija nepieciešams mūsu jaunā biroja būvei, Latvijas mežos izaug trīsarpus minūšu laikā,» skaidro Māris Peilāns. Viņš ir pārliecināts, ka šādas izmaiņas būvniecības noteikumos ļaus mums pēc desmit gadiem gan lepoties ar saviem mežiem, gan redzēt, kā pieaug katra Latvijā izaugušā un nocirstā koku kubikmetra vērtība.
Nepārtraukti jāinvestē tehnoloģijās
«Sekojot tendencēm, kā pasaulē attīstās līmēto koka konstrukciju izmantošana, redzu, ka ik gadu kaut kas jauns nāk klāt,» bilst Māris Peilāns, atzīstot, ka citādi noturēties uz viļņa nav iespējams.
Savukārt moderno tehnoloģiju izmantošana, kā uzsver uzņēmējs, nozīmē arī iespēju samaksāt vairāk par nocirstajiem kokiem.
«Līdzko tu uz brīdi pārstāj investēt attīstībā, jau pēc neilga laika saproti, ka esi iecirtis pa kabatu ne tikai pats sev un saviem darbiniekiem, bet tas atspoguļojas arī valsts budžetā,» viņš atzīst.
Jāatzīst acīmredzamais
«Varu tikai atkal un atkal atkārtot, ka normatīvajos aktos nepieciešams apstiprinājums, ka drīkst būvēt desmit un divdesmit stāvus augstas ēkas, drīkst, ja ir skaidrs, ka izmantotās koka konstrukcijas ir ugunsdrošas un līdzvērtīgas metāla būvelementiem.
Jau pirms kāda laika pētījumos ir pierādīts, ka, piemēram, koka pārsegumi ugunsgrēkos ir izturīgāki par metāla sijām. Praksē ir pierādījies, ka metāla karkasa celtnes, sākoties ugunsgrēkam, sabrūk vismaz trīs reizes ātrāk nekā tās, kurām pamatā ir koka konstrukcijas.
Tāpēc ir jābeidz balstīties uz koku apmelojošiem normatīviem, skaidri norādot, ka koks ir tikpat uzticams būvmateriāls kā betons, metāls vai akmens vate.
Vienkārši tiem, kas raksta normatīvus, ir jāpārvar vēl no pagājušā gadsimta līdzi paņemtie priekšstati, ka koks ir viegli degošs materiāls un ēkām nepieciešami papildu drošības elementi.
Ir taču skaidri redzams kaut vai tādā ikdienišķā piemērā: krāsnī labi degs skali, bet prāvāks koka klucis tikai nedaudz apsvils. Līdzīgi ir arī ar mūsu ražotajām masīvajām līmētā koka konstrukcijām.
Katrā ziņā labi, ka pasūtītāji un būvnieki to sāk saprast, īpaši tie, kam ir pieredze ar ugunsnelaimēm. Protams, uzbūvēt metāla kārbu būs lētāk, bet ne drošāk, ja runa ir par iespējamām ugunsnelaimēm.
Celtni, kurai ir koka karkass, ugunsdzēsēji paspēs nodzēst, jo parasti jau nedeg sijas, bet iekārtas vai materiāli, kas atrodas celtnē, bet pati ēka, visticamākais, nesabruks.
To savos aprēķinos secinājuši arī mūsu uzņēmumā nodarbinātie cilvēki, kuri ikdienā simulē ugunsgrēkus un aprēķina, kāda būs ēkas izturība.
Tikmēr labā ziņa ir tāda, ka nu jau kaut kur Latvijā tiek celta skola vai bērnudārzs, kuru būvē 100% no koka. Turklāt ēkā ir pareizi aprēķināti arī durvju biezumi un platumi, lai visi, kurus apdraudētu uguns, tiešām varētu laikus pamest telpas.
Līdz šim, kā zināms, sabiedriskajās ēkās tika plānots tikai durvju skaits, bet tagad aprēķināts pat tas, cik soļu nepieciešams, lai nokļūtu drošībā un ugunsdzēsēji varētu būt pārliecināti, ka šādas koka ēkas nav drauds cilvēka dzīvībai pat ārkārtas situācijās.
Vēl atliek piebilst, ka koka sijas laika gaitā nenogurst, kā tas notiek ar metāla konstrukcijām,» teic Māris Peilāns un piebilst: «Ja tiks mainīta koku kā labu celtniecības materiālu noliedzošā normatīvā bāze un novērsta negodīgā priekšroka metālam un betonam, beigsies laiki, kad koka ēkas būvēja tikai cilvēki, kuriem ir svarīgi dzīvot tiešām ekoloģiski draudzīgā vidē, bet pārējiem svarīgas tikai ēku izmaksas.»
Ar būvniecības normu uzlabošanu vien nepietiks
Zināms, ka pērnā gada nogalē Finanšu ministrija SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate uzslavēja par investīcijām uzņēmumā IKTK, kas ir modernu un inovatīvu tehnoloģiju liela izmēra līmēto koka būvkonstrukciju ražotāja.
Taču zināms arī tas, ka gandrīz vienlaikus Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs, gan pagaidām bez jebkādām apsūdzībām, šīs pašas investīcijas ir klasificējis kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un par to nosūtījis iesniegumus bankām.
Savukārt janvāra vidū arī ar kritisku skatījumu par darbiem Latvijas un Krievijas pierobežā klajā nāca valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Valsts kontroles pārmetumus par nesaimniecisku kūdras zemju izmantošanu saņēma arī Zemkopības ministrija.
Šādi notikumi, kas skar jo īpaši privātas kompānijas kokrūpniecības un kūdras pārstrādes nozarē, pēc Māra Peilāna domām, uzdod daudz jautājumu, kāpēc valsts iestādes tā rīkojas un ko var sagaidīt līdzīgi uzņēmumi, kas piedalās un kam ir paveicies valsts iestāžu izsludinātajos konkursos. Robežas būvē gan, uzņēmējprāt, varētu būt skatāma kādu spēku interese, kas vēlētos, lai robežas sakārtošana ieilgtu.
«Mēs joprojām uzskatām, ka tas ir Latvijas valsts interesēm naidīgs process, kas izpaužas populistiski pamatotos apgalvojumos, ka, investējot uzņēmumā IKTK, ir notikusi nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija.
Arī valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas secinājumi par lietām Latvijas un Krievijas robežas būvniecībā izskatās tapuši, sēžot Rīgas birojā, pētot papīrus un uzklausot savus konsultantus, bet neredzot, kas tiešām noticis pierobežā.
Tas liek domāt, ka Valsts kontroles cilvēkiem tomēr vajadzēja būt kompetentākiem,» saka Māris Peilāns.
«Šķiet, ka uzbrūkošo apgalvojumu pamatā ir pieņēmumi, kas radušies, salīdzinot notikušu darījumu ar nenotikušu. Situāciju, kad iepirkumu vada viena valsts iestāde, bet līgumu slēdz pilnīgi cita, pārāk neiedziļinoties, neadekvāti izmanto, lai secinātu, ka uzvaras konkursos un iepirkumi bijuši kaut kas līdzīgs sazvērestībai.
Tāpēc man žēl, ka par nodokļu maksātāju naudu tiek uzturēti ierēdņi, kas atļaujas interpretēt notikumus tā, kā viņiem tobrīd ir izdevīgi, jo domā par savu tālāko karjeru politikā. Tā noteikti nevajadzētu būt.
Arī tas nav nopietni, ja viena ierēdņa domas tiek pasniegtas gandrīz kā tiesas nolēmums, jo diemžēl normatīvi to pieļauj,» uzsver Māris Peilāns.
Ar koku un tā pārstrādi saistītās nozares pamatā savu produkciju eksportē. Tā dara arī ar Igates zīmolu saistītie uzņēmumi, tāpēc viņi zina, kā lietas notiek ārzemēs.
Arī pašlaik kā apakšuzņēmējs SIA IKTK ražo līmētās konstrukcijas tiltam Norvēģijā. Šeit atbraukusi Norvēģijas valsts ceļu uzraudzības komisija, redzēja, ka viss ir kārtībā un caurredzami, ievērojot godīgas konkurences principus.
Tāpēc žēl, ka Latvijā izvērsta ne ar ko nepamatota kampaņa, kas traucē normālam darba ritmam. Uzņēmumam, kurš ražo gan Latvijai, gan arī pasaulei tik vajadzīgu, nozīmīgu un inovatīvu produkciju.
