Kokrūpniecība iesoļo nākamajā attīstības stadijā 0
Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss
Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā – Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.
Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu “Pavasaris būs pavasarī” redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad – pēdējos gados – tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldījumi, ikgadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā.
Tas ir ļoti būtiski, jo īstermiņā redzam, ka Latvijas IKP prognozes nav īpaši spožas, un arī ilgtermiņā Eiropas kopējā konkurētspēja pasaules mērogā strauji sarūk. Bijušais Eiropas Centrālās Bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi, kurš pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas aicinājuma izstrādāja plānu, kā uzlabot Eiropas konkurētspēju, ka vienu no rīkiem min daudzu miljardu investīciju nepieciešamību inovatīvajās tehnoloģijās.
Runājot par mūsu valsti un tieši kokrūpniecību, aktīvi iegulda privātais sektors – Latvijas Finieris, CEWOOD, Stiga RM, BSW, Gaujas koks, Rettenmeier, PATA un daudzi, daudzi citi. Publiskā telpā ir izskanējušas ziņas arī par Igaunijas investoru “Fibenol”, kas Valmieras Industriālo parka teritorijā plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām. Šāda apmēra starta ieguldījumi vienā atsevišķi ņemtā uzņēmumā Latvijas vēsturē bijuši nav. Lai gan, ja lūkotos ilgākā laika griezumā, tad, piemēram, Latvijas Finieris iepriekšējā desmitgadē ir jau veicis investīcijas vairāk par 300 milj. eiro un tuvākajā piecgadē tām pieplusos vēl vairāk par 400 milj. eiro. Arī Rīgā atrodošā OSB un kokskaidu ražotāja pamatlīdzekļu vērtība 2023. gadā bija 400 miljonu vērtībā un pamatā investīcijas ir veiktas tieši pēdējos divdesmit gados. Ir patīkami, ka jauni investori izrada interesi par mūs valsti, tomēr pamatā attīstība balstīsies uz tiem, kas šeit jau ir.
Kopumā, šo periodu raksturojot, var teikt, ka šis ir investīciju periods un, ja tās tiks īstenotas, kokrūpniecība ievērojami palielinās savu vietu kopējā tautsaimniecībā un, ļoti iespējams, nostiprinās savu vietu kā Latvijas rūpniecības vadošā nozare. Lielākā daļa ieguldītāju jaunajās rūpnīcās paredz tieši augstas pievienotās vērtības ražošanu, tātad to, ko līdz šim pārmeta, ka nozarē neesot. Būtiski arī, ka ieguldītāju vidū ir vadoši Latvijas kapitāla uzņēmumi ar pieredzi.
Lai šie investīciju plāni piepildītos un uzņēmumi nākotnē varētu strādāt ar peļņu, ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība kokapstrādes sākumposmā – mežistrādē. Un tas būtu – saprotams, birokrātiju mazinošs, konkurētspējīgs, plānot ļaujošs regulējums un pieejami resursi. Nozares uzņēmumi savu daļu attīstībā un ceļā uz augstu pievienoto vērtību izdarīs, valstij no savas puses jānodrošina ilgtermiņa stabilitāte un prognozējamība!
