Krievu epizode un Vestminsteras hercogs 0
Tostarp, pateicoties vienai no savām tuvākajām draudzenēm – turklāt pat ļoti tuvai, visos aspektos! – polietei Misai Serai, Koko izdevās izkļūt no smagās depresija, iepazīstoties ar krievu slavenībām – baletmeistaru Sergeju Djagiļevu un komponistu un pianistu Igoru Stravinski, kuriem viņa sniedza finansiālu atbalstu. Īpašas attiecības Koko izveidojās ar Djagiļevu, tiesa, tās patiešām bija absolūti draudzīgas. Viņš iepazīstināja Koko ar viņai iepriekš nezināmo baleta pasauli.
Koko sāka apmeklēt visas Djagiļeva izrādes. Koko viņam izsniedza 300 000 franku, lai viņš varētu iestudēt izrādi “Svētpavasaris”, un 10 gadus vēlāk, neaizverot acis, pavadīja naktis pie Djagiļeva nāves gultas Venēcijā, kā arī apmaksāja viņa bēru izdevumus. Jāpiebilst, ka Koko īpaši bija lūgusi par šo savu labdarību nevienam neteikt. Iespējams, galvenokārt jau laikam tāpēc, lai, uzzinot šādu informāciju, pie viņas nenāktu citi lūdzēji. Daudzi uzsvēruši arī šo Koko īpatnējo rakstura šķautni: dažkārt šaušalīgs skopums viņā mijies ar tikpat gigantisku un patiesu šķērdēšanos. Piemēram, izrādei “Zilais vilciens” Koko izgatavoja tērpus bez maksas.
Bet drīz, pieviļot Misu, Koko neprātīgi iemīlējās trupas dejotājā Seržā Lifarā, kuram pati radīja virkni oriģinālu kostīmu un ar kuru siltas attiecības uzturēja visu atlikušo mūžu. Lai gan visumā, kā pauduši laikabiedri, Koko bijusi ļoti skarba un nesaudzīga būtne un tā īsti uzturēt draudzīgas attiecības nemaz nemācēja. Varot pat uzskatīt, ka dejotājs Seržs viņas dzīvē bijis vienīgais cilvēks, ar kuru viņa draudzējusies šā vārda pilnā nozīmē.
Taču teju vai galvenais ir tas, ka tādā veidā saskarsme ar krievu diasporu aizveda Koko līdz cara Aleksandra II mazdēlam un cara Nikolaja II brālēnam lielkņazam Dmitrijam, kurš jau divas reizes brīnumainā kārtā bija izbēdzis no drošas nāves: pirmo reizi, 1917. gadā aizbēgot no Krievijas bailēs no atriebības par līdzdalību Grigorija Rasputina slepkavībā, otro – tāpēc, ka neatradās Krievijā boļševiku revolūcijas laikā. Koko iemīlējās jaunajā kņazā un ņēma viņu savā aprūpē. Par Koko izvēli nav jābrīnās, jo bez visiem, tiesa, maznozīmīgajiem tituliem, Dmitrijs bija ļoti skaists vīrietis, šajā ziņā pat viena no sava laika ikonām.
Turklāt Dmitrija pārsteidzoša īpatnība bija tā, ka viņš allaž deva priekšroku par sevi vecākām sievietēm. Visi viņa iepriekšējie romāni – ieskaitot balerīnu Veru Korlī un sava tēvoča sievu Natāliju Šeremetjevu – bija ar ārēji daiļām un katrā ziņā par viņu vecākām sievietēm. Tāda šajā gadījumā bija arī Koko. Viņiem atraisījās vētrains romāns, ko biogrāfi dēvē par viņas dzīves krievu fāzi. Krievu valdnieku Romanovu dzimtas asinis bija pat gatavas saradoties ar prastu franču zemnieku atvasi! Taču arī šajā gadījumā laulību nebija, lai gan pasaulē nāca vismaz viens šā sakara bērns, proti, smaržas Chanel No.5…
Neskatoties uz kvēlajām attiecībām ar Dmitriju, par vienu no Koko dvēselei vistuvākajiem vīriešiem tomēr kļuva Vestminsteras hercogs, kurš tajā laikā bija bagātākais cilvēks Britānijā. Koko pati atzinusi, ka šajā gadījumā bijis viss vajadzīgais “meitenes komplekts” – kopā ar viņu Koko jutusies maza, bikla un paklausīga meitene.
Ir ne mazums pasaku par to, kā princis iemīl nabaga ganu meiteni vai prostitūtu, taču šajā gadījumā runa nebija par to, ka jāpaceļ kāda zemu kritusī. Drīzāk var runāt par to, ka tas bija pirmais gadījums, kad noformējās jauno laiku brīvas sievietes un aristokrātiskas izcelsmes pēdējā mohikāņa savienība. Un hercogs patiešām jau bija sagatavojies precēties, taču tas nenotika. Avoti pauž, ka pārdomātāja esot bijusi Koko, kas pēc ilgākas bildinājuma apdomāšanas teikusi: “Koko Šanele ir tikai viena tāda visā pasaulē, savukārt Vestminsteras hercogieņu ir daudz…”
Savukārt tieši lielkņazs Dmitrijs iepazīstināja Koko ar krievu emigrantu parfimēru Ernestu Bo, kura tēvs savulaik bija kalpojis imperatora ģimenei. Bo allaž bija apsēsts ar ideju par kāda jauna aromāta radīšanu, izmantojot arī mākslīgas izejvielas. Koko labprāt iesaistījās Bo eksperimentos. Katrā ziņā tajā laikā nevienam modes namam vēl nebija pašam sava aromāta. Atbilstoši leģendai, Bo bija kļūdījies ar aldehīdu koncentrāciju, kā rezultātā noformējās sarežģīts aromāts, ko veidoja vismaz 80 sastāvdaļas. Tādā veidā faktiski acumirklī beidzās monoparfīmu laikmets. Bet par kulta aromātu kļuvušais Chanel No.5 arī mūsdienās ietilpst pasaulē desmit vislabāk pārdoto parfīmu sarakstā.
