Klosterskolas mācības visam mūžam 0
Obadī klostera ēka bija skarba, gotiskā stilā būvēta ēka, kurā iemītniecēm izsniedza mazas melnas kleitas ar nelielu baltu apkaklīti. Vēlāk par Koko Šaneli pārtapusī Gabriela izgudros vienu no savām stila ikonām, proti, mazo melno kleitiņu ar pērļu virteni ap kaklu, taču patiesībā gluži reāli šeit nav nekāda izgudrojuma – tā pati klostera kleitiņa vien ir, tikai, protams, citā “mērcē”, atšķirīgā izpildījumā un pielietojumā. Viņa to nevis izgudroja, bet vienkārši aktualizēja jeb padarīja par modes tendenci. Padarīja par savu.
Tieši tas arī vislabāk raksturo viņas īsteno iedabu, proti, kā pauduši daudzi biogrāfi, viņa vairāk bija pārdošanas, nevis mākslas un radošās domas ģēnijs. Viņas galvenā sajūta bija par to, ko konkrētajā laikā vislabāk varētu citiem cilvēkiem iestāstīt, un tad acumirklī to pārdot. Vēlams, iespējami lielākā daudzumā.
Kad Gabriela iznāca no patversmes pēc klosterskolas (ko lepni dēvēja pat par institūtu) pabeigšanas, viņai nebija nekādas profesionālas izglītības. Viņa bija tikai iemācījusies apdarināt štorām malas, izšūt krustdūrienus un dažus citus šūšanas pamatelementus. Taču, tieši pateicoties šīm nelielajām iemaņām, viņa nokļuva netālu no patversmes esošās Mulenas pilsētiņas nelielā galantērijas veikalā, kur viņas pienākums bija lentu un mežģīņu nomērīšana un nogriešana. Dažkārt nācās līdzdarboties arī kāda vienkārša halātiņa, peņuāra, apakšsvārku uzšūšanā, kamēr drīz viņa to iemācījās darīt pati un jau sāka saņemt pasūtījumus.