Gadsimta sieviešu atbrīvotāja 0
Salvadors Dalī reiz atzinies, ka Koko viņam teikusi aptuveni šādus vārdus: cilvēks leģenda ir nolemta sevi izšķīdināt mītā, turklāt tādējādi arī nostiprinot šo mītu. Tieši tā viņa arī bija izdarījusi.
Mūķenes iemācīja viņu šūt un izšūt, kas, gluži loģiski, ir gaužām pieticīgi un par maz, lai apvērstu kājām gaisā visus priekšstatus par sieviešu modi un tostarp arī sieviešu lomu un tiesībām mūsdienu sabiedrībā. Taču Koko spēja to paveikt arī tikai ar šādu “izglītību”. Viņai pietika nekaunības, lai spētu savu īpašo tērpu, kas kļuva par leģendu, izgatavošanai izmantot džersiju, proti, materiālu, ko iepriekš uzskatīja tikai par vīriešu cienīgu. Līdz ar Koko eleganto tērpu parādīšanos sievietes pirmo reizi vairāku pēdējo gadsimtu laikā sāka justies brīvas – Koko ņēmās viņas ietērpt biksēs, kas – pat grūti noticēt tik banālam variantam, bet tomēr! – atnesa sievietēm tik ilgi kāroto brīvību un “pārvietošanās ātrumu”.
Būtībā visi citi sieviešu tiesību izcīnīšanas veidi ir vērtējami kā teju vai bezjēdzīgi un nebūtiski, jo tieši Koko no negaidītās puses spēja pierādīt pasaulei to, ka sieviete nav bezpalīdzīga būtne, kura pat nespēj patstāvīgi apģērbties, ka viņa nav tikai modīgs vīriešu aksesuārs, bet gan personība, kas arī pati spēj nopelnīt naudu, liekot lietā prātu un savus talantus. Daudzi uzskata, ka Koko, kas visu mūžu spēlējusi “svešā” jeb vīriešu laukumā, tomēr allaž to darījusi pietiekami sievišķīgi un eleganti, liekot sievietēm ja ne gluži pilnībā noticēt sev, tad vismaz nopietni apšaubīt to, ka sievietei viss mūžs jāpavada grūtniecībā, virtuvē un neapģērbtai. Viņa pārmainīja burtiski visu, kam pieskārās. Žaketes, blūzes ar kaklasaitēm un visu pārējo, ko Koko “aizņēmās” no vīriešu modes, pateicoties viņai, pārvērtās ultrasievišķajā.
