Dzīve ar okupantiem 0
Kā jau minēts, dabai bija labpaticis parūpēties par to, lai Koko pašas figūra un ārējais izskats būtu nobriedis un noformējies aptuveni ap viņas 50. dzīves gadu. Katrā ziņā tieši šajā vecumā viņu vislabprātāk fotografēja, un visi sajūsminājās par viņu. Vīrieši turpināja viņā iemīlēties un viņu aplidot. Laikam jau ne velti Koko pašas dzīves gadi “pēc piecdesmit” kļuva par savulaik trūcīgās un bezperspektīvu dzīvi uzsākušās provinces meitenes zelta gadiem. To visu izjauca Otrais pasaules karš…
Koko allaž turpināja savas spēles ar nāvi, un kara laikā iestājās kārtējais raunds. Viņa pameta modes pasauli, slēdza savu modes namu, atlaida visus šuvējus, atstājot darbojamies tikai vienu nelielu veikaliņu. Franciju okupēja vācu fašisti. Jāpiebilst, ka citi modes toņa noteicēji ne tikai slēdza savus uzņēmumus, bet arī nekavējoties emigrēja. Piemēram, Elza Skiparelli aizbrauca uz Ameriku, kur kara laikā strādāja Sarkanajā Krustā.
Savukārt Koko, pirmkārt, palika Francijā, otrkārt, kā jau pienākas viņas dzīves scenārijā, apvaldīja savu aroganci un drošības pēc noorganizēja sev kārtējo piesegu vīrieša izskatā. Koko atraisījās romāns ar vācu diplomātu, kurš iepazīstināja viņu ar vienu no Trešā Reiha līderiem Valteru Šelenbergu. Patiesībā Koko sāka sadarboties ar okupantiem. Viņa neslēpdamās apmetās ar mīļāko viesnīcā Ritz, piedalījās okupantu ballītēs un allaž bija visu acu priekšā. Ir grūti pārbaudāmas ziņas arī par to, ka viņai bijis mīlas sakars ar pašu Šelenbergu. Mēļoja, ka Koko pat iepazinusies ar pašu Ādolfu Hitleru. Taču katrā ziņā vācu fašisti apzināti centās izmantot Koko, piemēram, kā starpnieci sarunās par mieru ar Čērčilu, ar kuru viņai jau sen bija draudzīgas attiecības, lai gan viņš nebija fanātisks Koko pielūdzējs.
