Kokneses pamatskolas direktore, iespējams, ir vislabāk atalgotā šādas skolas direktore Latvijā. Cik viņa pelna?
56
Skolotāji un skolu direktori nereti runā par algām, kas ir neatbilstošas viņu ieguldītajam darbam un salīdzinoši mazas. Taču izrādās, ka tā tas ir ne visur Latvijā, piemēram, Aizkraukles novadā kādā skolā tās direktore pelna visai ievērojamu summu, un viņai sūdzēties par algu nav ne mazākā pamata.
LA.LV redakcijā vērsās kundze, kura jau iepriekš par šo tēmu sazinājusies arī ar Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektoru Uldi Riekstiņu, taču nekāda atbilde nav saņemta. Jāatzīst, ka arī es kā portāla redaktore nosūtīju vēstuli par situāciju šai pašvaldībai, lūdzot skaidrojumu, taču neesmu saņēmusi pilnīgi nekādu reakciju. Acīmredzot nav jau kā pamatot savu lēmumu. Un skaitļi runā paši par sevi. Bet kā tad tur īsti ir?
Cik pelna Kokneses pamatskolas direktore?
Stāsts ir par Kokneses pamatskolas – attīstības centra administrācijas algām, kas ir visaugstākās Latvijā, salīdzinot tāda paša līmeņa un specializācijas mācību iestādes.
Sieviete, kura ir sašutusi par šo un citām netaisnībām skolā, no pašvaldības izpilddirektora esot saņēmusi mutisku vēstījumu, ka pašvaldība īsti nevar ietekmēt skolas finanšu izlietojumu, par to atbildot Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Tā nu kundze sazinājusies arī ar IZM, kur atbildes vēstulē saņēmusi ziņu, ka Kokneses pamatskolas – attīstības centra direktoram mēneša darba algas likmi un mēneša darba algu saskaņo Aizkraukles novada pašvaldība, nevis IZM. Kā arī ministrija norāda, ka tas ir apstiprināts Aizkraukles novada domes 2022.gada 28.septembra ārkārtas sēdes lēmums Nr. 622 (protokols Nr.20). Vispārējās izglītības iestāžu vadītāju tarifikācijas saskaņo un apstiprina – Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja un Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors. Vispārējas izglītības pedagogu tarifikācijas saskaņo un apstiprina Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja.
Tikmēr Aizkraukles Izglītības pārvalde savā vēstulē tēmas aktualizētājai norādījusi: “Izglītības pārvaldes kompetencē neietilpt izglītības iestāžu vadītāju atalgojumu salīdzināšana un komentāru sniegšana.” Tik vienkārši?
IZM vēstulē sieviete saņēmusi arī detalizētāku skaidrojumu par algām konkrētajā skolā, kas augstas ir tieši vadībai.
“Ministrija no 2024.gada 1.janvāra, atbilstoši MK 445 1. pielikuma 3.tabulai, aprēķinot mērķdotāciju Kokneses pamatskolai – attīstības centram, direktoram aprēķināja zemāko mēneša darba algas likmi 1680 EUR, kā arī 20% piemaksu no tās, kā noteikts MK 445 4.pielikuma tabulas “Piemaksa par darbu īpašos apstākļos no valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagogiem” 2. ierakstā, t.i. 336 EUR, kopā: 2016 EUR.
Pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi nosaka MK 445 3.pielikums, kur izglītības metodiķa zemākā mēneša darba algas likme noteikta 1603 EUR, MK 445 7.punkts nosaka, ka [..] vadītāja vietniekam [..] mēneša darba algas likme nav zemāka par izglītības metodiķa zemāko mēneša darba algas likmi, ja darba slodze ir 40 stundas nedēļā.”
Sieviete saka: “Tomēr jau vairāku gadu garumā Kokneses skolas administrācijai apstiprinātas daudz lielākas algas. Piemēram, direktorei 3960 eiro mēnesī, vietniecei – 3456 eiro. Turklāt vietnieki ir nevis trīs, bet četri.
Šo algas palielinājumu finansē no valsts budžeta, nevis no pašvaldības. IZM man atbildēja, ka tā ir pašvaldības atbildība – kontrolēt, kā tiek sadalīta un izlietota valsts piešķirtā mērķdotācija. Līdz ar to skolas vadība nekontrolēti var rīkoties personīgu interešu vadīti. Ne izglītības pārvalde, ne Finanšu nodaļa nav vērtējusi un izpratusi līdzekļu sadali speciālajās skolās. Līdz ar to skolas administrācijai jau vairāku gadu garumā tiek apstiprinātas algas, kas divas reizes pārsniedz piešķirto mērķdotācijas apjomu. Neviena no iesaistītajām struktūrām nav vērtējusi faktu, ka administrācijai, tiek neatbilstoši palielināts finansējums uz pedagogiem (pārsvarā internāta pedagogiem) piešķirtā finansējuma rēķina.
Pēc maniem aprēķiniem administrācija neatbilstoši piešķirtajam mērķim izmantotais valsts budžeta finansējums – ir aptuveni 100 000 gadā.”
Kā ir citur?
Informācija par direktoru un vietnieku algām ir pieejama publiski – VID datu bāzēs.
Tātad Kokneses pamatskolas – attīstības centra direktore 2022. gadā kopā ir saņēmusi algu 40210 eiro apmērā, viena viņas vietniece 2023. gadā – 47932 eiro, otra – 43383 eiro, trešā – 41736 eiro, bet ceturtā ievērojami mazāk jeb 22725 eiro.
Bet varbūt tādas algas ir arī citās līdzīgas skolās? Diemžēl ne…
Rēzeknes pamatskolā- attīstības centrā ar bērnu skaitu (145) līdzīgi kā Kokneses pamatskolā (119) direktore 2023. gadā algā saņēmusi 16801 eiro, Daugavpils Stropu pamatskolā – attīstības centrā direktore nopelnīja 32798 eiro, Viduskurzemes pamatskolas – attīstības centra direktore saņēma 31847 eiro utt. Aplūkojot vairākas šādas skolas, algas visur ir zemākas nekā Koknesē.
Vai visiem vienalga?
Kā šādā situācijā rīkoties, ja ir acīmredzama netaisnība? Pašvaldība ignorē mediju un iedzīvotāju jautājumus. Izglītības kvalitātes valsts dienests veic pārbaudi, izmantojot nevis faktus par, piemēram, neatbilstošo darbinieku skaitu, bet intervējot darbiniekus un sagatavotās atskaites, bet “papīrs jau pacieš visu”. Kam tad sūdzēties, ja iedzīvotājiem ir aizdomas par kādām nelikumībām vietējā pašvaldībā?
To jautājām Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ekspertiem, no kuriem saņēmām turpinājumā esošo skaidrojumu.
“Darbinieku un pašvaldības kā darba devēja savstarpējās attiecības tiek risinātas darba tiesību nozares ietvaros, primāri, saskaņā ar Darba likuma normām. Līdz ar to aicinām par šo jautājumu vērsties pie Valsts darba inspekcijas. VARAM kompetencē jautājums par pašvaldības darbinieku rīcības izvērtēšanu neietilpst, tādēļ varam sniegt vien vispārīgu viedokli.
Ministrija norāda, ka vispārīgais princips paredz, ievērot amatu hierarhiju, un par darbinieka iespējamu negodprātīgu rīcību vērsties pie konkrētā darbinieka tiešā vadītāja, kurš attiecīgi kompetences ietvaros var jautājumu risināt vai virzīt to izskatīšanai augstākai amatpersonai, piemēram, iestādes vadītājam.
Attiecībā uz pašvaldību darbiniekiem papildus iepriekš minētajam, ievērojot Pašvaldību likumā noteikto izpilddirektora kompetenci (Pašvaldību likuma 22. panta pirmā daļa Pašvaldību likums, 22. pants), ar šādu jautājumu varētu vērsties pie konkrētās pašvaldības izpilddirektora.
Papildus – kopš 2018. gada ir spēkā trauksmes celšanas regulējums – Trauksmes celšanas likums, kas nodrošina iespēju ne tikai celt trauksmi par pārkāpumiem, bet arī trauksmes cēlēju aizsardzību. Pašvaldībai kā publiskai personai saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu ir pienākums izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, nodrošinot nodarbinātajiem iespēju droši ziņot par pārkāpumiem un garantējot viņu aizsardzību, kas ietver identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību u.c. (Trauksmes celšanas likuma 10. pants). Trauksmes cēlēju kontaktpunkts ir Valsts kanceleja.”
No sirds priecājamies par cilvēkiem, kuri neklusē un kuriem nav vienalga, bet diemžēl šajā situācijā arī redzams, ka cīnīties par taisnību mūsu valstī ir ļoti sarežģīti, jo tā, pat ja ir acīmredzama, tik un tā ir jācenšas pierādīt.
Par šo tēmu pagājušā nedēļā vēstīja arī TV24 raidījums “STOPkadri”. Video var apskatīt šeit:
