Koknesē “šķūnīšu” nodoklis nebiedē, biedē politika 0
Kokneses novads ir viens no retajiem, kurā kopš šā gada pašvaldība ieviesusi nekustamā īpašuma nodokli par saimniecības ēkām. Novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris stāsta, ka nekādi lieli strīdiņi ar iedzīvotājiem par šā nodokļa lietderību pagaidām neesot bijuši.
Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Koknesē.
No aptuveni 6000 novada iedzīvotājiem puse dzīvojot daudzstāvu namu dzīvokļos, kurus jaunais nodoklis neskar. Savukārt aptuveni 1000 ģimenes privātmāju īpašniekiem par saimniecības ēkām aprēķinātā nodokļa summas esot niecīgas. Piemēram, viņa tēva mājā par garāžu un saimniecības ēku bijis jāmaksā vien divi lati.
Priekšsēdētājs atklāj, ka no “šķūnīšu” nodokļa pašvaldība neplāno milzu ieņēmumus, – šogad uz šā nodokļa rēķina pieaugums kopsummā varētu būt vien ap 300 latu. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka šis likumā noteiktais pienākums, kā arī pašvaldību tiesības aplikt ar nodokli gadiem nekoptus īpašumus mudinās iedzīvotājus pievērst tiem lielāku uzmanību, tostarp par ēkām reģistrēto datu sakārtošanai.
Arī manis izjautātie Kokneses novada ģimenes privātmāju iedzīvotāji piekrīt, ka šogad par šķūnīšiem maksāto nodokli vēl neizjūt kā pārāk lielu nastu. Taču viņi ir nobažījušies par nodokļu politiku.
Dzeņu ielas 28. nama iedzīvotāji Antons Suneps un Daina Berga atklāj, ka šā gada nodokļa kopsumma bijusi 25,22 lati, tostarp 16,53 lati par pusotru hektāru lielu zemes gabalu un 8,32 lati par dzīvojamo māju. Par 74 kvadrātmetru lielo saimniecības ēku, kuras kadastrālā vērtība ir 187 lati, bijuši aprēķināti vien 37 santīmi. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas nav pārlieku pieaudzis. “Trīsdesmit septiņi santīmi par saimniecības ēku nav tik daudz, lai par to būtu jātaisa tracis. Visvairāk mūs uztrauc, kāda būs nodokļu politika turpmāk. Vai tos nākamgad nepacels vēl? Mājās turu pārdesmit bišu saimes. Varbūt valdība kādā brīdī izdomās, ka arī tās jāapliek ar nodokli,” bažījas Antons Suneps.
Ģimenes privātmājas “Būnīši” īpašnieki Elga un Auseklis Grigāni stāsta, ka nodokli par dzīvojamo māju sākuši maksāt tikai šogad, tāpēc ka tā nav bijusi nodota ekspluatācijā. Par saimniecības ēku aptuveni 100 kvadrātmetru platībā, kur zem viena jumta ir lopu kūts un siena šķūnis, un par aptuveni 200 kvadrātmetru lielo dzīvojamo māju bijis jāsamaksā ap 15 latu, neskaitot 26 latu lielo nodokli par 11 hektāriem zemes.
“Tās, protams, nav pašas lielākās summas,” viņi atzīst. Visvairāk Grigānu ģimeni satriekuši izdevumi par ēku tehnisko inventarizāciju, par ko Valsts zemes dienestā uzreiz bija jāsamaksā ap 100 latu, bet pēc uzmērīšanas pāris nedēļu laikā vēl ap 200 latu.
“Ja patiešām grib sakārtot īpašumu lietas, tad novada pašvaldībai un Valsts zemes dienestam būtu vispirms jāpadomā, kādas summas var prasīt no cilvēkiem. Gan mūsu pusē, gan citur pagastos ir simtiem gan vecāka gadagājuma īpašnieku ar ļoti mazām pensijām, gan jaunāki, kuri palikuši bez darba un pastāvīgiem ienākumiem. Īpašumu lietu sakārtošanai viņi sen atmetuši ar roku, tāpēc ka nespēj samaksāt ne par mērīšanu, ne par dokumentiem, ne nodokļus. Gadu nastas dēļ pat nespēj nojaukt pussabrukušās ēkas, lai izdzēstu no kadastra reģistra,” saka Elga un Auseklis Grigāni.
Lakstīgalu ielas 6. nama īpašniece Broņislava Kriņickiene stāsta, ka pērn par 3400 kvadrātmetru lielu zemes gabalu un padomju laikā celto dzīvojamo namiņu samaksājusi aptuveni 8 latus. Toties šogad nodoklis, kas uzlikts arī 100 kvadrātmetru lielajai saimniecības ēkai, bijis divreiz lielāks. Nodokļa palielinājums gan varētu būt nevis uz šķūnīšu nodokļa, bet zemes kadastrālās vērtības palielinājuma rēķina.
“Sešpadsmit latu it kā nešķiet daudz. Bet salīdzinājumā ar maniem ienākumiem – 140 latu pensiju – tas ir liels nodoklis,” atzīst mājas saimniece. Broņislavas kundze stāsta, ka savulaik ar nelaiķi vīru Koknesē uzcēluši sev dzīvojamo namiņu.
“Kāpēc man vēl jāmaksā nodoklis par ēku, kuru esam sūri grūti cēluši par savu naudu?” viņa nesaprot. Viņasprāt, taisnīgāk būtu, ja cilvēku vienīgās dzīvesvietas pašvaldība neapliktu ar šo nodokli, kā arī ņemtu vērā vietējo iedzīvotāju ienākumus un spējas maksāt.
Koknesietis, zemnieku saimniecības “Zemitāni” īpašnieks Guntis Belēvičs uzskata, ka nodoklis neesot taisnīgs. Pirmkārt, tāpēc ka ar iedzīvotājiem nenotika sarunas par tā ieviešanas lietderību, īpaši par iekasētās naudas saprātīgu izlietojumu. Šķūnīšu nodoklis būtu taisnīgs, ja iedzīvotāji būtu lēmuši to izlietot, piemēram, pašvaldībai piederoša sulu ceha vai lopkautuves būvei. Tad novada iedzīvotājiem rastos iespēja nodot ābolus vai būtu jēga audzēt lopus, tādējādi gūstot kaut kādus papildu ienākumus savai izdzīvošanai laukos. Otrkārt tāpēc ka nodoklis tiek iekasēts divas reizes. Valsts zemes dienests, kura uzturētā kadastra datos ir daudz trūkumu, jau tā tiek uzturēts par nodokļu maksātāju naudu.
Viņaprāt, uz šo nodokli nadzīgās Rēzeknes, Dobeles, Rucavas un Kokneses novadu pašvaldības soda savus iedzīvotājus ar papildu “šķūnīšu” nodokli, lai uz tā rēķina tiktu sakārtoti Valsts zemes dienesta dati. Maldīga esot cerība, ka ar šo nodokli varēs piespiest vecu lauku tantiņu savā pagalmā kaut ko nojaukt vai sakārtot. “Ne viņai spēka, ne naudas,” piebilst Guntis Belēvičs.
Koknesieši Elga un Auseklis Grigāni spriež, ka lauku pagastos jau tā daudz māju stāv neapdzīvotas un ka ar tādu politiku tiks panākts pretējais – bēgot no nodokļiem, cilvēki tās pametīs vēl vairāk.
