Dažas simtdaļas līdz Dziesmu svētkiem. Kokļu saliņa Dundagā 0
“Dziesmu svētki ir kā atskaites punkts ražīgam darbam četru gadu garumā, un kolektīvi – senioru un jauniešu deju ansambļi “Dung-dang”, koklētāju ansamblis un Dundagas jauktais koris – tiem gatavojas nopietni un ar lielu aizrautību,” teic Dundagas Kultūras pils kultūras darba organizatore Smaida Šnikvalde. Ar pašvaldības atbalstu, kā arī, iesaistoties dažādos projektos, šobrīd ir pilnībā nodrošināti tērpi un citas nepieciešamās lietas mērķa īstenošanai.
Dundagas Mākslas un mūzikas skolas Kolkas koklētāju ansambļu vadītāja Dzintra Tauniņa, skolojusies pie leģendārās kokles spēles pedagoģes Gunas Āboliņas, ir dzinējspēks, kas uztur dzīvu kokļu mūzikas saliņu Kolkā, pastāvot līdzās Liepājas, Saldus un Engures koklētājiem. Dzintras vadītajā mūzikas skolas ansamblī muzicē deviņas koklētājas, dažas muzicēt ierodas arī no Dundagas, bet lielākos koncertos, tostarp arī gaidāmajos Dziesmu svētkos, talkā nāk arī bijušās mūzikas skolas ansambļa dalībnieces jeb Kolkas tautas nama koklētāju ansamblis, kura mūziķes Kolkā koklēt ierodas pat no Rīgas. Ar pašvaldības atbalstu ansamblim sagādāti skaisti lībiešu tautastērpi, kā arī nodrošināti instrumenti – vidēji slēdžu koncertkokles cena ir ap diviem tūkstošiem, tie tiek arī remontēti.
Ceļā uz Dziesmu svētkiem jaunākās (A) grupas skaņdarbi jau izspēlēti iepriekšējā skatē, nu Kolkas koklētājas ķērušās pie cietāka rieksta – aprīļa vidū gaidāmajai skatei tiek gatavota vidējās grupas (B) programma. “Skaņdarbi nav viegli, bērniem viss materiāls jāzina no galvas. Meitenēm īpaši iepatikusies Edgara Lipora “Zīlīt’ skaisti padziedāja”, bet lībiešu dziesmu mantojumu pārstāv šūpuļdziesma “Piškizt irõd, sūrõd īrõd” (“Mazas peles, lielas peles”).
Pēc diviem gadiem Dundagas jauktais koris svinēs 150. gadskārtu. Pirms pieciem gadiem, gatavojoties XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, 25 dziedātāju kolektīva vadību pārņēmusi diriģente Dace Šmite. “Tā bija lieliska kopības sajūta, milzu aizkustinājums, kas paliek atmiņā,” pirmo kopīgo Dziesmu svētku sajūtu atceras kora vadītāja. Valsts simtgades Dziesmu svētku repertuārā skaistas esot visas dziesmas, īpaši tuva – Lūcijas Garūtas lūgšana “Mūsu Tēvs debesīs”. Tiesa, repertuārs neesot viegls, sevišķi tas liek sasparoties kora nelielajam vīru pulciņam – trim tenoriem un trim basiem. Pērn Talsu novada jaukto koru konkurencē iegūta otrā vieta, bet līdz 1. pakāpei pietrūkušas dažas punkta simtdaļas. Kora vadītāja priecājas, ka var nodoties tikai dziedāšanai, jo par pārējo gādā pašvaldība – kad sadraudzības braucienos jādodas uz Tiņģeri vai Kandavu, transports vienmēr pieejams, arī tautastērpi, apgūstot projekta naudu, pašūdināti, un nu kārta jauniem: “Būs moderni, dažādās krāsās, dažviet arī mūsu Dundagas pils Zaļās jumpravas zaļumā,” atklāj D. Šmite.
Arī deju tradīcijas Dundagā ir senas – jau kopš 1946. gada. Kopš 1977. gada bērnu, jauniešu un senioru deju kolektīvus Dundagā vada Dace Treinovska, kura dejai veltījusi 32 gadus. Dziesmu svētkiem jāgatavo divi – senioru un jauniešu – deju kolektīvi, kuru nosaukums skan kā seno leģendu Dundagas baznīcu zvani – “Dung-dang”. Pašvaldība nodrošina kolektīvu braucienus uz kopmēģinājumiem, skatēm, sadraudzības koncertiem kaimiņu novados, Rīgā, Kandavā un citur. Aktīvākie nācēji uz mēģinājumiem ir tieši dejotāji. Piemēram, jauniešu deju kolektīvā, kurā dejo 26 jaunieši, vairāki no viņiem regulāri brauc uz mēģinājumiem no Rīgas un piedalās koncertos.
DUNDAGAS NOVADS. VALSTS SIMTGADES DZIESMU SVĒTKIEM POŠAS 5 KOLEKTĪVI
* Dundagas kultūras pils jauniešu deju kolektīvs un Dundagas kultūras pils senioru deju kolektīvs “Dun-dang”, Dundagas Kultūras pils jauktais koris, kā arī Kolkas tautas nama koklētāju ansamblis un Dundagas Mākslas un mūzikas skolas Kolkas koklētāju apvienotais ansamblis. Tajos kopā iesaistīti 80 dalībnieki.
