Kokins saņēmis tūkstošiem eiro no “RS” par autostāvvietu monitorēšanu 2
Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins no “Rīgas satiksmes” trīs gados 75 000 eiro pirms nodokļu nomaksas saņēmis par autostāvvietu monitorēšanu, raidījumam “TV3 Ziņas” apgalvoja pats Kokins.
Viņš klāstīja, ka pie šāda darba ticis nejauši, līgumu ar “Rīgas satiksmi” noslēgšanā neesot iesaistīts ne Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), ne citi politiķi, un nekādu interešu konfliktu Kokins tur nesaskata. “Jāsaka, ka meklēju papildus darbiņus visur, kur varēju, ņemot vērā, ka ir zināma specialitāte, sanāca, ka autostāvvietās tāda iespēja bija,” teica Kokins.
“Nu nē! Vienkāršāk. Tīri nejaušības dēļ. Kārtoju lietas autostāvvietās, un jautāju, vai ir kaut kas tāds, ko es, kā saistīts ar šo nozari, varētu darīt. Viss,” sacīja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Raidījums ziņoja, ka Kokins studējis automobiļu saimniecības specialitāti.
Uz žurnālista jautājumu, kas īsti darbā bija jādara, Kokins atbildēja, ka to viņš nedrīkstot atklāt. “Es tā īsti nevaru detaļas izpaust, jo līgumā noteikts, ka detaļas nav izpaužamas. Bet varbūt, lai būtu kāda skaidrība – tas saistīts ar autostāvvietu monitoringu,” sacīja Kokins, piebilstot – nosacīti var teikt, ka viņš vērojis autostāvvietas. Viņš noliedza, ka tas esot bijis “darbs uz papīra”, bet norādīja, ka tas ir bijis reāls darbs.
Uz jautājumu, cik ilgi bijis attiecīgajās darba attiecībās, Kokins atbildēja, ka “ne jau visu [man] vajadzētu komentēt”.
“Rīgas satiksmes” pārstāvis Viktors Zaķis klāstīja, ka šāda veida darba līgumi nav jānoslepeno. “Nu, nē, nav gan gluži. Kā es jau jums pateicu to līguma priekšmetu – darbībās, kuras viņš veica, neredzu neko slepenu. Kā jau es teicu, tās darbības tika veiktas. Kāpēc viņš uzskata tās par slepenām, tas ir jāprasa viņam,” teica Zaķis.
Taujāts atkārtoti, ko konkrēti darījis attiecīgajā amatā, Kokins bija izvairīgs. “Patiešām tur ir punkts. Man pat termiņa nav uz šo jautājumu. [Noslēpums] līdz kapa malai, tā sanāk,” viņš pauda.
Viņš norādīja, ka likums viņam šādu piepelnīšanās iespēju neliedz un viņš neesot zinājis, ka Ušakovs ir “Rīgas satiksmes” kapitāla daļu turētājs. “Es jau noteikti tajā brīdī nevarēju zināt, kas ir tas kapitāldaļu turētājs. Kā jebkurā uzņēmumā tas nav tā uzreiz nosakāms,” viņš pauda. Raidījums ziņoja, ka līgums ar “Rīgas satiksmi” Kokinam beidzies pērnā gada nogalē un vairs nav pagarināts. Tagad publiskajā telpā saceltās ažiotāžas dēļ Kokins vairs neesot gatavs piepelnīties “Rīgas satiksmē”.
Jau ziņots, ka saskaņā ar “TV3 Ziņu” iepriekš vēstīto, Kokins par pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” konsultēšanu trīs gados saņēmis 75 000 eiro. Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) raidījumam iepriekš pauda, ka ētikas problēmas šajā situācijā nesaskata.
Iepriekš vēstīts, ka “Rīgas satiksme” 2018.gadā noslēgusi uzņēmuma līgumus ar 46 personām, kas saistītas ar partiju “Saskaņa” vai “Gods kalpot Rīgai” (GKR), vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Auditorkompānija “Ernst & Young”, pētot uzņēmuma noslēgtos līgumus, secinājusi, ka konsultācijas “Rīgas satiksmei” sniegušas politiski nozīmīgas personas – “Saskaņas” un GKR biedri vai personas, kuras cieši saistītas ar abām šīm partijām.
Konsultācijas dažādos jautājumos, piemēram, par “Rīgas satiksmes” darbinieku veselības uzlabošanu, snieguši ne vien četri pašreizējie Rīgas domes deputāti Sandris Bergmanis, Viktors Paškovs, Igors Kuzmuks, Jefimijs Klementjevs, bet arī kādreizējais parlamentārietis Aleksandrs Sakovskis un eksdeputāts no Rīgas domes Nikolajs Zaharovs, kurš par konsultācijām alternatīvās degvielas ieviešanā mēnesī saņēmis 3000 eiro.
Jau vēstīts, ka Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis (V) vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot detalizēti izvērtēt partijām “Saskaņa” un GKR pietuvinātu personu nodarbināšanu “Rīgas satiksmē”.
Iepazīstoties ar auditorkompānijas “Ernst&Young” ziņojumu par situāciju “Rīgas satiksmē”, politiķis esot secinājis, ka konsultāciju līgumi ar Rīgas domes valdošo partiju pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem pēc būtības ir fiktīvi un uzskatāmi par personu fiktīvu nodarbināšanu ar mērķi vairot politiski pietuvināto cilvēku labklājību, nevis sniegt pakalpojumus uzņēmumam.
Ķirša ieskatā, iepazīstoties ar atskaitēm, netop skaidrs, kādu pakalpojumu šīs personas ir sniegušas uzņēmumam un vai tas vispār ir noticis.