Kokins: priekšroka dodama “Krājbankas” sanācijai nevis likvidācijai 0
Priekšroka būtu dodama “Latvijas Krājbankas” sanācijai nevis likvidācijai, piektdien laikrakstā “Diena” publicētajā intervijā atzīmē bijušais baņķieris Gatis Kokins. “Bankas ir tāds bizness, kur likvidācija un bankrots ir ārkārtas parādība. Ja bankrots ir veselīga parādība, varbūt kurpju tirdzniecības uzņēmumiem, bankām tomēr ne. Redzam arī pasaulē, ja bankas nonāk grūtībās, tad caur apvienošanos vai sanāciju banku darbība parasti tiek turpināta.
Viennozīmīgi arī krājbankas gadījumā sanācija ir labs risinājums kreditoriem. Šī sanācija jebkurā gadījumā ir divu personu grupu interesēs. Pirmkārt, to kreditoru vai noguldītāju interesēs, kuru ekspozīcija bankā ir bijusi lielāka nekā 70 tūkstoši latu, jo tā ir cerība atgūt vairāk naudas nekā likvidācijas gadījumā. Otrkārt, tā ir iespēja ienākt jauniem spēlētājiem banku jomā. Jo skaidrs, ka sākt banku no nulles ir ļoti ilgstošs un dārgs process. Iespēja nopirkt tādu banku kā krājbanka, kurai ir 90 gadu vēsture, ir labs risinājums. Ja vien neizrādās, ka nauda, kas jāinvestē šādas bankas glābšanai, nav nesamērīgi liela,” sacījis Kokins.
Viņš arī norādījis, ka ir iespējami dažādi sanācijas varianti. “Varbūt krājbankai turpmāk nav vajadzīgs tik liels filiāļu tīkls, bet var saglabāt daļu no filiālēm? Viens no klasiskiem sanācijas un restrukturizācijas paņēmieniem ir labās aktīvu daļas izcelšana, nodibinot jaunu banku. Sanācijas varianti ir ļoti atkarīgi no investora redzējuma un vēlmēm. Ir daudzmaz skaidrs, ka bez jaunas naudas un jauna stratēģiskā investora krājbankas sanācija ir ļoti maz varbūtīga. Sanācijai nepieciešamo līdzekļu apjoma prognozes, kas pašlaik izskan, balstās uz administratora aprēķiniem, kas ir ļoti konservatīvi – skaidrs, ja bijušie akcionāri turpina sadarboties, investīcijām nepieciešamo līdzekļu apjoms var izrādīties mazāks,” teica Kokins.
Viņš paudis, ka “Latvijas Krājbankas” administrators “KPMG Baltics” ir atbildīga starptautiska firma, kura nevar iesniegt “nepamatotu vai nejēdzīgu plānu”. “Ja KPMG nāks ar sanācijas priekšlikumu, jādomā, ka tas būs pietiekami izsvērts un pamatots. Galvenā problēma ir, vai ir pietiekami spēcīgs investors, kas var sanāciju uzņemties. Tas ir lielāks risks nekā tas, ka KPMG vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņem kādu nepareizu lēmumu. Ja es būtu viņu vietā, jebkurā gadījumā uzskatītu, ka priekšroka būtu dodama sanācijas plānam – lēmums likvidēt nāktu tikai tad, ja ir skaidrs, ka neizpildās galvenie sanācijas priekšnoteikumi,” sacīja Kokins.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt “Latvijas Krājbankas” visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar “Latvijas Krājbanku”. Rīgas apgabaltiesa pērn 23.decembrī “Latvijas Krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu. Par “Latvijas Krājbankas” maksātnespējas administratoru tika apstiprināta auditorkompānija “KPMG Baltics”.
