Vai koku ciršana noteiktās mēness fāzēs tiešām ietekmē kokmateriālu īpašības? 0
Vai koku ciršana noteiktās mēness fāzēs patiešām ietekmē kokmateriālu īpašības?
Balstās uz pieredzi
“Esmu amatnieks, un amatnieki zināšanas ir ieguvuši caur citu un savu pieredzi, nododot to no paaudzes paaudzē daudzu tūkstošu gadu garumā. Savukārt zinātnieki dabā esošās norises apstiprina ar zinātniskām metodēm.
Piemēram, visi zina, ka uguns ir karsta, taču tikai tad, kad radīja termometru, mēs uzzinājām, cik karsta tā ir,” skaidro Latvijas Amatniecības kameras meistars Tālis Sala.
Daudz pamācību un zināšanu ir mūsu pašu tautasdziesmās: “Netīšām es nocirtu sava tēva ozoliņu, no celmiņa bungas daru, no zariņa stabulīti, no tā paša viduklīša bitītei namu daru.”
Cilvēcei ir arī bagāta pieredze koku ciršanā, kuras pareizība ir apstiprinājusies praktiski, piemēram, pāļi zem Rīgas vai pāļi, uz kuriem uzcelta Venēcija. Šie nocirstie koki ir spējuši saglabāt savas īpašības cauri gadsimtiem.
Svarīgs var būt arī zvaigznājs
Cilvēki gadu simteņu, pat tūkstošu laikā ir ievērojuši un piefiksējuši, kā mainās koka īpašības atšķirībā no brīža, kad tas tiek nocirsts. Turklāt, lai iegūtu koksni ar noteiktām īpašībām, svarīga ir ne tikai mēness fāze, bet pat zvaigznājs.
Piemēram, literatūrā minēts, ka Venēcijā izmantotie pāļi cirsti pēdējās divās marta dienās, taču tikai tad, ja valdošais bijis Zivju zvaigznājs. Šāda situācija nav piedzīvojama katru gadu.
Savukārt koks maizes lizei, lai tā spētu pretoties ugunij, cērtams marta pēdējā dienā pēc saules rieta. Tāpat šajā laikā cērtami koki alpīnistu mājiņām.
Jānoķer prāva īpašību buķete
Kokiem, ko cērt, piemēram, guļbūvēm, ir vajadzīgs noteiktu koksnes īpašību kopums, kas atbilst mēbeļu kvalitātei. Nepieciešams, lai baļķi mazāk plaisātu, lai mazāk ruktu, lai būtu izturīgi pret koksnes trupēšanu un citām sēnēm.
Jānoķer prāva īpašību buķete, un te vairs nevar runāt par konkrētām stundām, bet gan par laiku, kad iegūstams kāds vidējs īpašību kopums.
Latvijas literatūrā pieejamie vecākie pētījumi meklējami Augusta Bīlenšteina grāmatā Latviešu koka celtnes, kas pirmo reizi izdota 1907. gadā.
Grāmatā rakstīts, ka senie latvieši skujkokus būvniecībai cirtuši novembrī, turklāt augošā mēnesī. Kokam šajā laikā veģetācija ir beigusies, un tas sevi uz ziemu ir iekonservējis.
Jāizvēlas uzticams piegādātājs
Strādājot ar kokmateriāliem, cenšas ievērot šīs sakarības. Taču koku piegādātājam jābūt uzticamam, lai varētu iegādāties noteiktā laikā cirstus baļķus.
Mūsdienās neviens necērt pa vienam vai diviem kokiem, bet izstrādā lielākas vai mazākas cirsmas. Tāpēc būvniecībai paredzētos kokus drošāk iegādāties decembrī, janvārī.
Ideāli, ja ar piegādātāju var vienoties arī par ciršanu augošā mēnesī. Protams, ja apjomi ir lieli, šādas prasības ievērot būs grūtāk, un kvalitāte cietīs.
“Neesmu zinātnieks un nemācēšu izskaidrot, tieši kuras pārmaiņas mēness fāzes ietekmē notiek ar koksni molekulārā līmenī. Taču, strādājot ar koku, varu noteikt, vai tas nocirsts pareizā laikā vai ne. Pareizā laikā cirsts koks neplaisā un šķiet daudz blīvāks, vienmērīgāks jau pēc pusgada,” skaidro meistars.
Pēc nociršanas koku noteikti vajadzētu izžāvēt. Ne tik tālā pagātnē kokus būvēm nocirta, nomizoja, nokrāva, gadu žāvēja, brāķēja un tikai tad būvēja.
Labākos izmantoja mājām, sliktākos – kūtīm. Mūsdienās šo procesu var paātrināt, izmantojot kalti.
Nelaikā cirstie sapūst ļoti ātri
Restaurējot XIX gadsimta beigās celtās mājas, var redzēt, ka koku ciršanas laiks ievērots ļoti rūpīgi. Zāģējot ar motorzāģi, lec dzirksteles. Un ne jau tāpēc, ka uz koka ir smiltis, bet gan tāpēc, ka koksne ir tik cieta.
Pirmās brīvvalsts laikā būvētās koka mājas vairs nav tik labā kārtībā, jo visi centās celt lielākā apjomā un ātri, tik pamatīgi neizvērtējot koku ciršanu. Vēl bēdīgākā stāvoklī mēdz būt šā gadsimta sākumā tapušās guļbaļķu ēkas.
Pēc 15 gadu ekspluatācijas baļķi apakšējos vainagos ir pilnībā satrupējuši, it kā būtu 200 gadu veci, kaut gan uz pamatiem ir uzklāta hidroizolācija. Pie vainas arī nepietiekama ventilācija.
Tajā pašā laikā muižas ēkai, kas būvēta pirms 140 gadiem, pirmajam vainagam bieži vien satrupējusi puse baļķa, pat ja starp mūra pamatiem un baļķi nav bijis nekādas hidroizolācijas. Secinājumus katrs var izdarīt pats.
Protams, ir daudz ķīmisko koksnes aizsardzības līdzekļu. To spēju aizsargāt koksni no bojāšanās noliegt nevar, taču nevajag izvirzīt kā pirmo numuru, bet gan kā palīglīdzekli, un jāatceras, ka šie līdzekļi jāizvēlas ar apdomu, jo pašam vien mājā būs jādzīvo.
PADOMS
Ja nepieciešama skujkoku malka, tā tāpat cērtama jaunā mēnesī. Savukārt lapkoku malka – vecā mēnesī, bet arī ziemā.
