Agris Liepiņš: Vai tiešām vēlētāji izniekos savu balsi? 49
Šoruden koki Daugavas krastos sārtojas īpaši. Vienubrīd liekas – Māte Latvija, mūsu Zemesmāte nosarkst kaunā. Koki likteņupes krastos ir uzticīgi Latvijai. Viņi ar saknēm ieauguši dzimtajā zemē, kopā ar to nosirmo ziemā un atplaukst pavasarī. Uz citurieni tos var aizvest, vienīgi nocērtot. Koki nemāk runāt, viņi var tikai nosarkt.
Bērzi nosarkst kaunā, vērojot televizora ekrānā aizmigušo Godmani, kurš pēkšņi paver acis un sola tukšu. Liekas, ka redzama mizanscēna no Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju”. Vecais kungs pusnaktī ceļas no zārka, klabina zobus un dodas sūkt tautas asinis. Kļavas nosarkst kaunā, klausoties salkanajos aicinājumos caur laimes lāča kažoka piedurkni paraudzīties sudraba zvaigznēs, kaut pēcāk, no visas sirds dziedot tautasdziesmu par sidrabiņa lietiņu, kurš lija vēlēšanu vakarā, lētticīgajiem ļautiņiem acīs tiks iebērti krāsns pelni. Liepas sarkst sarkanām lapotnēm, vērojot sīkpartiju ambiciozitāti un nespēju nedz vienoties, nedz piekāpties lielāka mērķa vārdā. Lielvārdē ar saukli – atklāts, tiešs, savējais – uz Saeimu kandidē un aktīvi reklamējas vietējās pašvaldības darbinieks. Viņš pārstāv Latvijas Reģionu apvienību, partiju, kas nevienā aptaujā nepārvar pāris procentu barjeru. Lielvārdē pie informācijas dēļiem īsu mirkli manīju arī “Vienotības” un Nacionālās apvienības aģitplakātus, bet tad tie klusu un nemanāmi nozuda. Gan ēdnīcas skatlogā, gan pārtikas veikalā un pie dzelzceļa stacijas palicis vien plakāts ar atklāto, tiešo un savējo sīkpartijas kandidātu. Vai tiešām lielvārdieši izniekos balsi sīkumos?
Ozoli nosarkst kaunā, dzirdot, ka daudzi latvieši šoruden balsošot par “Saskaņu”. Par partiju, kas Latvijā alkst ieviest divvalodību, par partiju, kuras līderis Nils Ušakovs atzīst – Putins Latvijai ir labākais, ko tā šobrīd var vēlēties! Kad 1939. gadā Staļins Kremlī Latvijas delegācijai pieprasīja mūsu valstī izvietot padomju armijas kara bāzes, komunistu valsts diktators cita starpā liekuļoti dievojās: jūs domājat, ka mēs gribam sagrābt jūsu zemi. Mēs, ja gribam, varam arī to darīt kaut tūliņ, bet mēs to nevēlamies. Gandrīz tiem pašiem vārdiem pirms pāris nedēļām klajā nāca šodienas Krievijas valdnieks Putins. Viņš plātījās – ja gribētu, varētu ieņemt Rīgu, Tallinu, Viļņu un Varšavu divu dienu laikā.
Daugavai pāri pāršalca vēja brāzma, un viļņi uzvilka baltu putu cepurītes. Abos krastos koki sarkanām lapotnēm, bet pa vidu tek balta likteņupe! Sarkans, balts, sarkans – ko Zemesmāte man gribēja vēstīt? Visu par Latviju! Par mūsu, latviešu zemi – latvisku, daiļu un nacionālu!
