Koki nav jākropļo! Kā pareizi apgriezt vecas liepas 0
“Kā pareizi apgriezt 50–60 gadu vecas liepas? Vietējie iedzīvotāji tās apgriež pārāk nežēlīgi, gandrīz vai nodīrājot stumbru…” MARIJA RĪGĀ
– Apgriezt kokiem vainagus par 70%, padarot tos par stabiem, ir padomju laiku tradīcija. Eiropā to uzskata par koku kropļošanu. Barbariska galotņu apgriešana ne vien samazina koku estētisko vērtību, bet arī mūža garumu, – brīdina sertificēts arborists, dendrologs Gvido Leiburgs. Viņš piebilst: – Ja pašiem jāiet pie ārsta, parasti meklē labākos speciālistus. Turpretī, kad jāapgriež koki, visi jūtas gana labi speciālisti…
Dažkārt liepu vai citu lielo koku spēcīga apzāģēšana notiek pēc pašvaldības rīkojuma kā ārkārtas situācijas risinājums pilsētas vidē. Ja koki nav kopti vairākus gadus, to lapotnes ir pāraugušas un zari sāk traucēt gājēju, velosipēdistu, autotransporta drošu kustību, aizsedz ielu apgaismojumu vai jau skaras pie elektrolīniju vadiem, koki jāapzāģē. Redzot šos visnotaļ neveiksmīgos piemērus, pilsētas privātmāju īpašnieki nereti cenšas tos pārņemt – paši apzāģē kokus pie saviem īpašumiem, darot to neprofesionāli. Pēc šādas nesaudzīgas rīcības nomocītie koki nīkuļo.
Latvijā pilsētu apstādījumos izmanto vairākas liepu sugas (parasto, platlapu, Holandes), un katra no tām atšķirīgi reaģē uz apgriešanu. Parastā liepa nav piemērota stabošanai – regulāri apgriežot zarus vienā un tajā pašā vietā, kokam veidojas bumbai līdzīgi zara paresninājumi. Augšanas procesā pārlieku traumētām liepām paliek lielas, nedzīstošas brūces, kurās vēlāk ieviešas trupe, un koki lemti pakāpeniskai bojāejai. Tāpēc vispareizāk šādus kokus nozāģēt, nevis ieguldīt līdzekļus to vainaga kopšanā vairāku gadu garumā.
Holandes liepa (parastās un platlapu liepas hibrīds) ir pietiekami dzīvīga, pacieš regulāru vainaga apjoma samazināšanu. Kaut gan sākumā koku stumbeņi pēc apgriešanas izskatās nepievilcīgi, vēlāk zari ataug.
Svarīgi, lai pilsētā augtu veselīgi, lieli koki ar vienu stumbru un spēcīgu, konkrētajai sugai raksturīgu, dabisku vainaga formu, veidojot prāvāku zaļo lapu laukumu. Kopjot vainagu, to drīkst samazināt tikai līdz 5%, var paretināt nevietā ieaugušus zarus, noteikti jānozāģē aizlauztie un nokaltušie, kas apdraud apkārtni, – skaidro G. Leiburgs. Ja nepieciešams, koku zarus var saīsināt vietās, kur tie pieskaras pie ēkas sienas, logiem vai gaisvadu līnijām. Jānogriež arī atvases pie pamatnes, ko liepas dzen visu veģetācijas periodu. Protams, vainaga veidošanai pareizāk būtu noalgot profesionālu koku kopēju vai vismaz lūgt arborista padomu.
– Ja liels koks tiešām kļuvis par traucēkli, labāk to likvidēt. Tas gan nav tik vienkārši, jo rīdziniekiem par koka nozāģēšanu jāmaksā diezgan prāva kompensācija. Nereti tas iedzīvotājus stimulē ķerties pie viltīgiem veidiem, kokus nepareizi apzāģējot un apzināti novājinot, līdz tie aiziet bojā, – neslēpj arborists.
