Kokapstrādē strauji pieaug ēnstrādnieku un darbā bojāgājušo skaits 0
Kokapstrādes nozarē pieaug ēnstrādnieku un darbā bojāgājušo skaits, aģentūru LETA informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvis Aivis Vincevs. Šogad VDI tematiskajā pārbaudē 217 kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumos izdoti 179 rīkojumi, kuros uzdots novērst 1004 pārkāpumus.
Piemēroti arī 44 administratīvie sodi, uzliekot soda naudu par kopējo summu 23 865 lati.
Pērn tematiskās pārbaudes laikā kokapstrādes nozares uzņēmumos tika piemēroti 13 administratīvie sodi 1750 latu apmērā.
Administratīvo sodu skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka tematiskajā pārbaudē vairāk nekā desmit uzņēmumos konstatēta nereģistrētā nodarbinātība, norāda Vincevs. Zemgalē kāds kokapstrādes uzņēmums gada laikā atkārtoti sodīts par personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līgumu, tāpēc darba devējam piemērots 9000 latu liels administratīvais sods. Uzņēmumos, kuros cilvēki tiek nodarbināti bez rakstveida darba līguma, visbiežāk netiek ievērotas arī darba aizsardzības prasības.
Pērn kokapstrādes nozare bija pirmajā vietā pēc notikušo nelaimes gadījumu darbā skaita. Kopumā kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozarē reģistrēti 169 nelaimes gadījumi, no tiem 24 smagi un pieci letāli. Gadu iepriekš šajā nozarē reģistrēti 132 nelaimes gadījumi, no tiem 21 smags un viens letāls.
Vairāk nekā pusei no visiem pagājušajā gadā notikušajiem nelaimes gadījumiem iemesls bija darba aizsardzības prasību vai instrukciju neievērošana. Darba inspekcijas inspektori tematiskajā kampaņā konstatējuši, ka lielā daļā kokapstrādes uzņēmumu nav apmācītu darba aizsardzības speciālistu, darba aprīkojums netiek droši ekspluatēts un uzturēts, kā arī nodarbinātie nelieto izsniegtos individuālos darba aizsardzības līdzekļus, kas liecina par uzraudzības trūkumu no darba devēju puses.
Lai novērstu nedrošu iekārtu radīto nelaimes gadījumu risku, pārbaudēs tika izdoti 24 brīdinājumi par šādu iekārtu darbības apturēšanu, kā arī trīs iekārtu darbība tika apturēta pārbaudes brīdī, jo to tālāka ekspluatācija bez atklāto darba drošības trūkumu novēršanas radītu būtisku nelaimes gadījumu risku. Izsniegto brīdinājumu skaits ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā tematiskajā pārbaudē pērn.
To, ka darba aizsardzības jautājumu sakārtošana ir uzņēmuma attieksmes un drošas darba kultūras jautājums, kas neprasa lielus finansu līdzekļus no uzņēmumu puses, apliecina situācija tādos labās prakses uzņēmumos kā, piemēram, “Magrens”, “Alfas mēbeles”, “Driāda prim”, “Simra”, “Sakarnieks”, “DEM-D paletes”, uzsvēra VDI pārstāvis.
