Strādnieki cieš, bet strādā… Nepareiza aprīkojuma dēļ smagas darba traumas 1
Viens no biežākajiem cēloņiem, kādēļ kokapstrādes uzņēmumos tiek gūtas traumas, ir neatbilstošs darba aprīkojums. “Savā praksē bieži vien nākas saskarties ar nepatīkamiem pārsteigumiem, bet topa augšgalā ir viens spilgts piemērs, kādēļ darbinieks kreisajai rokai nozāģēja četrus pirkstus. Pie vainas bija zāģis, kuram darba devējs uzlicis aizsargu, kas izgatavots no kartona un aplīmēts ar līmlenti. Kaut ko tādu savā praksē vēl nebijām pieredzējuši,” pārsteigumu pauž Valsts darba inspekcijas (VDI) darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.
Pārbaudīs 150 uzņēmumus
“Darba vietās tiek nogrieztas rokas, plaukstas, pirksti. Mūsdienās ķirurģija ir ļoti attīstījusies, nogrieztās ķermeņa daļas ārsti piešuj atpakaļ, bet darbaspējas cilvēkam vairs nekad nebūs tādas, kādas bija pirms nelaimes gadījuma,” piebilst darba aizsardzības speciāliste.
Pērn visvairāk nelaimes gadījumu darbā konstatēti tieši kokapstrādes uzņēmumos – 252, turklāt gada laikā gandrīz divas reizes palielinājies smago nelaimes gadījumu skaits. Viens no tiem – ar letālu iznākumu, kad strādniekam uzkrita virsū zāģa iekārta, kas nebija pietiekami nostiprināta. Darbnīcā viņš bija viens pats un tika atrasts dzīvs, bet smago ievainojumu dēļ neizdzīvoja. “Šo negadījumu varēja novērst laikus, ja vien darba devējs būtu pārbaudījis iekārtas stabilitāti. Protams, darbiniekiem ir tiesības atteikties un nestrādāt šādā darba vidē, bet mūsdienu darba tirgus apstākļos, īpaši laukos, kur darba vietu trūkst, cilvēki neatteiksies no algota darba,” situāciju raksturo S. Zariņa. Arī šogad kokapstrādes uzņēmumā ir gājis bojā kāds 48 gadus vecs vīrietis. “Pašlaik notiek izmeklēšana, tādēļ cēloni vēl īsti nevaru pateikt, bet pieļauju, ka kaut kas nav bijis kārtībā ar darba aprīkojumu. Daudzzāģī liekot brusu, tā tika atsista un ar milzīgu spēku ietriecās cilvēka krūtīs.”
VDI norāda – lielais nelaimes gadījumu skaits liecina par pārgalvību un bezatbildību gan no darba devēju, gan darbinieku puses. Lielākās problēmas rodas, jo netiek izmantoti aizsargi vai palīglīdzekļi, iekārtas labotas, neapturot to darbību. “Nekad nedariet nevienu darbību, pirms iekārta nav apturēta! Tas ir prioritārais, kas jāatceras strādājot,” uzsver darba aizsardzības nodaļas vadītāja.
Šo un citu nelaimes gadījumu dēļ VDI ir sākusi tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos. “Kopumā veiksim 150 pārbaudes tajos uzņēmumos, kurus ilgstoši neesam apmeklējuši vai kuros bijušas kādas problēmas. Mūsu mērķis nav likt naudas sodus vai apturēt kāda uzņēmuma darbību, bet gan palīdzēt novērst pārkāpumus un sakārtot darba vidi, lai cilvēki neciestu,” skaidro S. Zariņa.
Bojā iet arvien jaunāki cilvēki
Operatīvie dati liecina, ka pagājušajā gadā nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 20 cilvēki. Septiņi transporta un uzglabāšanas nozarē, četri – būvniecībā. Nāves iemesli saistīti ar dažādu darba pienākumu pildīšanu, piemēram, remontējot kravas automašīnu, tā noslīdēja no domkrata un saspieda darbinieku, kurš atradās zem mašīnas. “Vidējais bojāgājušā portrets ir šāds: 44 gadus vecs vīrietis ar viena gada darba pieredzi. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek trešdienās līdz pusdienlaikam. Katrs bojāgājušais ir liels zaudējums mūsu valstī,” piebilst darba aizsardzības speciāliste.
Letālo nelaimes gadījumu skaits krietni mazinājies. Piemēram, 2001. gadā darbā bojā gāja 72 darbinieki, 2016. gadā – 38. Tomēr ir cits satraucošs fakts. “Veidojot bojāgājušo vidējo portretu, konstatējām, ka mirst arvien jaunāki cilvēki, kas ir spēka gados. Nemainīgi gadu no gada diemžēl arī alkohols ir neatņemama sastāvdaļa darba vidē,” norāda VDI pārstāve.
Joprojām vislielākās problēmas sagādā uzņēmumi, kas nav orientēti uz ilgtspējīgu darbību. Tādi, kas veidoti tikai uz konkrētu projektu vai pasūtījumu, tādēļ darba devēji īpaši nedomā par saviem darbiniekiem un darba drošību. Bieži vien netiek ievērotas darba likuma normas, netiek noslēgti darba līgumi.
“Ikdienā vairāk nākas saskarties ar sliktajiem piemēriem, labās lietas redzam mazāk, bet nevar teikt, ka tādu mūsu valstī nav. Ir daudzi uzņēmumi, kas ir ieinteresēti un vēlas noturēt savus darbiniekus. Rīko veselību veicinošus pasākumus, rūpējas, lai darbinieki neiedzīvotos arodslimībās, aicina darbā atgriezties seniorus,” norāda VDI.
Paslīd izkārnījumos vai izkrīt no biroja krēsla
Visbiežāk cilvēki darba vietās gūst traumas krītot. Piemēram, pērn 48 gadus vecs vīrietis, veicot teritorijas uzkopšanas darbus, gāja pāri tiltiņam, iekāpa dzīvnieka izkārnījumos, paslīdēja, nokrita un guva kājas lūzumu. Savukārt TV žurnālists Andrejs Volmārs filmēšanas laikā izkrita no suņu pajūga un smagi cieta.
“Cilvēki nokrīt no biroja krēsla, paslīd uz mitras, vaskotas grīdas. Aizķeras aiz vadiem, dāmām samežģās kājas augstajos papēžos. It kā muļķīgas, bet gana sāpīgas un ilgi ārstējamas traumas. Savukārt lauksaimniecībā katru gadu notiek kāds nelaimes gadījums, kas saistīts ar liellopu uzbrukumiem,” rosina uzmanīties S. Zariņa.
