Vienkoča krēslu interesantu dara kokgriezumi 0
Visdižākais masīvkoks ir koka stumbrs, jo tur koks vēl atrodas savā pirmatnējā stihijā. Par izejmateriālu krēslam var noderēt jebkurš koka stumbrs, ja tas ir resnāks par 40 cm. Var izmantot gan sausu, gan mitru koku, jo katram ir savas priekšrocības. Izžuvis stumbrs mazāk sprēgās, savukārt mitru koku ir vieglāk griezt. Jāatceras, ka ārtelpās ieteicams neizmantot puves bojātu stumbru, jo tas var turpināt bojāties. Toties iekštelpās skaisti iebojāta bērza fragments troņa atzveltnē izskatās dekoratīvi, un sausumā tas nebojāsies. Jāuzmanās no skujkoku izmantošanas, jo koksne sveķojas. Ozols, osis, kļava būs cieti materiāli, liepa, apse, priede – mīksti, bērzu pieskaita vidēji cietiem. Mizu stumbram drošāk uzreiz noņemt, jo tā noteikti nolobīsies.
Veidošana
Krēsla apakšējai daļai jābūt nozāģētai perpendikulāri stumbram. Augšpuse nav tik svarīga, jo to parasti noapaļo vai citādi dekoratīvi noformē. Ap stumbru ar līplenti var izveidot līniju un gar lentas malu nozāģēt. Visvieglāk to izdarīt ar ķēdes zāģi, tomēr to pratīs tikai trenēta roka. Ar fuksīti vai divrocīgo rokas zāģi būs lielāks darbs. Zāģēšanas laikā stumbru var sagriezt un pa līniju zāģēt no vairākām pusēm.
Kad bluķis apzāģēts, var ķerties pie krēsla gatavošanas. Gar bluķa sāniem novelk sēdekļa līniju. Krēsla sēdekļa standarta augstums ir 45 cm, tomēr sēdeklis var būt stipri paaugstināts – tad stumbrā iegrebj pakāpienu, lai iesēstos tronī. Visa koksne, sākot no sēdekļa uz augšu, ir jāizņem. To var izdarīt ar rokas zāģi un kaltiem. Iezāģē ik pa 15 cm līnijas no vienas sānu atzīmes līdz otrai. Tā kā koks labi plīst pa šķiedrai, sākot no augšas, nošķeļ visu lieko, līdz paliek līdzena virsma, kurā jāiegrebj padziļinājums. Ja ir iemaņas darbā ar ķēdes zāģi, ar tā galu var turpināt veidot vajadzīgo pusapaļo padziļinājumu. Jāatceras, ka atzveltni vislabāk veidot slīpu, nedaudz atgāztu, tai var piedot ergonomisku formu. Pusapļa padziļinājumu atzveltnē visbiežāk veido ar pusapaļajiem kaltiem un grebļiem. Labi noder arī guļbūves namdara kaķējamais cirvis, kuram ir pusapaļš gals. Pēdējā laikā darba nobeiguma fāzē arvien vairāk izmanto elektroinstrumentus – pie urbja stiprina speciālu frēzi un slīpējamās galviņas. Pie leņķa slīpmašīnas noder abrazīvās ripas. Instrumentiem jābūt ar regulējamiem ātrumiem, lai koks nepiedegtu.
Apdare
Koka virsmai var atstāt rupjākas vai smalkākas kalta pēdas, tā var būt slīpēta vai pat pulēta. Pulējumu iegūst, koku slīpējot ar rupju, tad vidēju un smalku slīppapīru. Beidzamajā apstrādē koka virsmu samitrina un ļauj nožūt. Sīkās koka plēksnes uzceļas uz augšu un nožuvušas ļaujas noslīpēties. Īpaši efektīgi izskatās ar ripu pulēta tīra koka virsma.
Koku var tonēt, beicēt, kodināt, eļļot, lakot, krāsot un vaskot. Izvēloties apdares veidu, jāatceras, ka koks turpinās plaisāt un pārmērīgi glancēta apdare būs lieks laika patēriņš. Iekštelpās var droši izmantot arī caurspīdīgo laku, jo plānā un ažūrā atzveltne žūs vienmērīgāk un plaisās mazāk. Ārā novietotam masīvkokam laka vai sedzoša krāsa nav vēlama, jo lakā veidosies sīkas plaisiņas, caur kurām zem lakas krāsies ūdens un veicinās koka bojāšanos. Lauka apstākļos parasti koka virsmas tonē un piesūcina ar uzkarsētu lineļļu, kas aizsargā un saglabā koka spējas elpot.
Dantes tronis
Troņa ideja ir tikai pamats radošām izpausmēm. Stumbra sāni un atzveltne veido postamentu plakanreljefam un reljefam kokgriezumam vai krāsojumam. Vienkāršākus kokgriezumus var uzskicēt uz papīra un tad pārnest dabā. Sarežģītākus vispirms izveido plastilīnā vai mālā. Vēl labāk, ja vispirms no mīksta liepas koka izveido stilizētu troņa maketu mērogā 1:5. Aplūkojot to no dažādiem rakursiem, var gūt vizuālu iespaidu par nākamo lielo troni un laikus to uzlabot. Pēc tam mazais tronītis labi noderēs kādai lellei. Talantīgi izveidots vienkāršs koka vienkocis var iegūt patiesi mākslinieciski izteiksmīgu veidolu.
Padoms
Masīvkoka bluķiem ir tendence plaisāt, tomēr to var salabot. Paņem līdzīgu koka līstīti un piegriež pēc spraugas izmēra (jābūt ķīļveida formai). Nosmērē ar ārdarbiem domāto PVA līmi un viegli iedzen spraugā. Kad līme ir sakaltusi, ķīlīšus piegriež ar asu kaltu vai nazi un pietonē līdzīgā krāsā. Remontdarbus pēc laika var atkārtot.
