Foto – Inita Šteinberga

Vētrā nolūzusi vecā ābele var pārtapt ne tikai malkā, bet arī elegantā taciņā no koka ripām. Celiņa ripām var noskatīt kādu resnāku koku.

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

Lasīt citas ziņas

“Koka ripu celiņš var kalpot 5 – 6 vai pat vairāk gadu,” iedrošina koka meistars Daniels Vainovskis. Viņš pats ir koka un zaļo ideju fans, tādēļ šādu celiņu segumu uzskata par lielisku.

Ripām vislabākais ir ozols, osis vai egle. Priede nederēs. Labi arī augļukoki, taču, piemēram, ābele žūstot krietni saraujas, un celiņš veidosies no nelielām ripiņām. Dekoratīvākas un praktiskākas ir lielās.

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Psihologi nosauc galvenās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks nav radīts attiecībām

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Meistars skaidro, ka vislabāk nolūkoto baļķēnu vismaz uz gadu noguldīt ziemeļu–dienvidu virzienā. Tā ir labi pārbaudīta senču metode. Šādi noturēts koks kalpos daudz ilgāk un plaisās mazāk. Nepareizi ir koku sagriezt šķēlēs un kaltēt tad. Plaisas garantētas.

Jo “stiprāks” koks, jo plānākas var griezt ripas. Biezums – ne mazāks par 5 cm.

Ripas apakšpusi Daniels iesaka apdedzināt ar lodlampu un notriept ar piķi vai bitumu, lai mitrums netiek klāt. Virspusi piesūcina ar lineļļu (vismaz trīs reizes). Papildus ar lineļļu koku apstrādā arī nākamajās sezonās. Tad tas gan kalpos ilgi, gan izskatīsies glīts.

Ja pacietības nav, var likt arī tikko zāģēta koka ripas. Daļa mitruma iztvaikos, apstrādājot ar lodlampu. Taču tad ieplīšanas risks daudz lielāks. Lai gan – vismaz vizuāli tas segumu padara vēl gleznieciskāku.

Lai ripas kalpotu ilgi, celiņa pamatni klāj gluži tāpat kā bruģim. Apakšā liek ģeotekstilu, tad blietētas grants kārtu. Papildu efektam starp ripām var bērt smiltis. Koku var arī iecementēt. Var ripas likt arī tieši uz zemes, taču tad to kalpošanas laiks būs daži gadi, kas neatsvērs ieguldīto darbu.

Viens no koka celiņu trūkumiem – mitrā laikā tas var kļūt slidens. Jo gludāka ripa (tādēļ nevajag pārspīlēt ar pulēšanu), jo aktuālāks šis risks. Tas īpaši netīkami būs rudenī, kad uz koka sakrīt rudens lapas. Arī sniega šķūrēšana var būt problemātiska. Taču – dažs labs bruģis un flīzes mitrumā kļūst vēl bīstamākas. Koka ripu celiņš labi iederas mazākas noslodzes taciņām, laukumiem. Piemēram, lieliska lapenes grīda.

Starp citu, var iegādāties koka ripām līdzīgus analogus no betona. No īsta koka “uz aci” atšķirt nevar pat tuvumā, tādēļ iederēsies arī īstā etnogrāfiskā latvju sētā.