Koka logi ir izturējuši laika pārbaudi un atkal kļuvuši stilīgi 0
Lai gan pēdējos gadu desmitos plastmasas logi strauji izplatījušies, tomēr tradicionālie koka logi ir noturējuši savas pozīcijas un ir atkal kļuvuši stilīgi. Tam ir vairāki iemesli. Pirmām kārtām, koka logi ir sena, vēsturiska būvniecības tradīcija. Šajos platuma grādos tie kalpo tik ilgi, cik pazīstami dzelzs instrumenti, kas ļāva izveidot pirmos mājokļus mūsdienu izpratnē. Otrkārt, koka logi ir dabisks produkts, ko izgatavo no vietējām izejvielām, tātad atbilst ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem.
Futerlogi, cauri laikam
Viena no Latvijā pazīstamajām senajām loga konstrukcijām ir groplogs, kura vērtne atradās vienā plaknē ar mājas sienu. Loga rāmis bija vienkāršās, taisnās gropēs iestrādāts kārbas malā. Groplogs vērās uz āru un grope nodrošināja zināmu hermētismu. Konstrukciju varētu salīdzināt ar durvīm. Ja veidoja dubultu groplogu, otru vērtni veidoja kārbas iekšpusē un tā vērās uz iekšu.
Groplogs parasti bija bez izteikti dekoratīviem elementiem. Tā vēsturisko šarmu veido cita lieta. Tā kā pirmie stikli bija nelieli, loga rūti veidoja no vairākiem spraišļiem, katrā no tiem ievietojot stikla rūti. Veidojot logu konstrukcijas, senākos laikos neizmantoja līmi, bet logu konstrukciju savienojuma vietās nostiprināja ar šķērsām rāmim ievietotām koka tapiņām. Rāmjus noturēt taisnā leņķī palīdzēja gan ar ķiti iestiprinātie stikli, gan dekoratīvi metāla uzliekamie stūru elementi. Ejot pa senatnīgu pilsētu ielām, pēc šiem raksturīgajiem metāla leņķiem logu rāmju stūros pa gabalu var atpazīt groplogus. Vecie, no ozolkoka gatavotie groplogi bija amatnieku inženiertehnisks meistardarbs. Kad saimnieki cēla jaunas mājas, viņi šādus logus izņēma no vecās un ievietoja jaunajā. Logiem bija savi mīnusi – tā kā logu profils nebija iedziļināts ēkas fasādē, tā vērtnes tika pakļautas nokrišņiem. Ņemot vērā, ka logs ir verams uz ārpusi, ēkas augšējos stāvos ir apgrūtināta tā kopšana.
Sākot ar XVIII gadsimtu, groplogus nomainīja klasiskie futerlogi jeb oderlogi – koka logu konstrukcija ar fasādes plaknē iedziļinātu rāmi. Tajā tika iestrādātas divas vērtnes (lielāka iekšējā un mazāka ārējā), abas veramas uz iekšu. Ārējā rāmja apakšējo daļu nosedza palāsenis, kura slīpā virsma ļāva ūdenim notecēt, nevis krāties loga apakšējā rievā.
Jaunie koka logi varēja būt ļoti daudzveidīgi, ar dažādiem izmēriem un ļoti interesantām formām, kādas, piemēram, redzamas Rīgas jūgendstila arhitektūrā. Šis logu veids dominēja līdz pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem un turpina visa veida izpildījumos dominēt arī mūsdienās. Laika gaitā izmainījies ir tehniskais izpildījums. Mūsdienās ārējā loga vērtnē iestrādā siltumu taupošu stikla paketi un vienu vai divas gumijas blīvējuma kontūras. Otru – iekšējo – vērtni izmanto tikai gadījumos, kad vēlas īpaši paaugstinātu siltumnoturību.
Vietējās koka lamelas
Logu gatavošanas mistērija sākās, jau gatavojot lietaskokus. Agrāk baļķus mežā gāza “pareizajā” laikā un ilgus gadus žāvēja dabiskos apstākļos. Uzskatīja, ka ozols žūst 1 cm gadā, priede – 3 cm. Lai panāktu lielāku koka noturību pret atmosfēras apstākļiem, tos agrāk izgatavoja no blīva, sveķaina koka. Iespējams, tādēļ arī nelietoja līmi, kas pie sveķiem neturas.
Logu un durvju konstrukcijās izmantotajiem kokmateriāliem bija paaugstinātas tehniskās prasības, tiem nedrīkstēja būt zaru vietas. Mūsdienās šīs tradīcijas neievēro. It īpaši padomju laikā pareizās tehnoloģijas principus mazāk ievēroja un tajā laikā ražotie logi kompromitē visu koka logu saimi.
Lai nostiprinātu kokmateriālu un samazinātu tā iespējas deformēties, jau kādu laiku masīvu logu rāmju izgatavošanai izmanto koka lamelas. Tās sastāv no vairākām (parasti trim) kopā salīmētām koka līstēm, no kurām dažas galos tiek saaudzētas ar speciālu frēzējumu un tad salīmētas. Šāda tehnoloģija palīdz ekonomēt izejvielas un pilnvērtīgāk izmantot kokmateriālu. Katra līmes kārta kalpo kā armējums. Tāpēc no lamelām veidotas koka rāmju konstrukcijas ir noturīgas pret deformāciju. Modernās līmes ir videi draudzīgas, bez kaitīgiem izmešiem un saglabā liptspēju ilgus gadu desmitus. Kopumā modernie koka logi no lamelām izmanto vietējās izejvielas, palīdz ekonomēt resursus un ir videi draudzīgi.
“Mūsu ražošanā galvenokārt tiek izmantota tikai Latvijā audzēta priede,” stāsta Andris Logins, “Floras” logu ražošanas daļas vadītājs. “Līmēto logu sagatave tiek izžāvēta, līdz tās mitrums nepārsniedz 12%. Loga rāmim izmanto trīs salīmētas lamelas. Vidējās lameles parasti ir garumā audzētas, ārējās biežāk būs viengabala brusas, bez redzama stiķa. Maksimālie sagataves izmēri biezumā – 120 mm, platumā – 170 mm un garumā – 6000 mm. Rāmja profilu platums parasti ir 80 mm, biezums 68 – 98 mm.”
