Koka konstrukciju izvēle daudzdzīvokļu ēkām nav tipiska Latvijā, taču labs piemērs tam tapis Mūrmuižā 4
Antra Viļuma, Dr. arch., žurnāls “Baltijas Koks”
Mūsdienīgs mājoklis ainaviskā vietā ar leģendāru pagātni un daudzsološu nākotni ir atrodams pavisam netālu no Valmieras. Energoefektīvas koka konstrukciju dzīvokļu ēkas jaunie iemītnieki pašā Mūrmuižas centrā var vienlaicīgi baudīt pilsētas komfortu un lauku priekšrocības. Turklāt šāda dzīvokļa izvēle ir arī apzināts solis tuvāk klimatneitralitātei, pat ja tas nav bijis noteicošais mājokļa izvēles faktors. Tieši koka izmantošana būvniecībā ir saistīta ne vien ar to, ka tas ir estētisks un izturīgs vietējais būvmateriāls, bet tas palīdz sasniegt mērķi – klimatneitrāla Eiropas Savienība 2050. gadā.
Koka konstrukciju izvēle daudzdzīvokļu ēkām pagaidām nav tipiska Latvijā un arī citviet pasaulē, tomēr jāatzīst, ka šādu projektu skaits pieaug. Pasaulē galvenā šādu projektu realizēšanas motivācija ir ātrums un kvalitāte, bet Latvijā – lielajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem ir sava motivācija, valstij un pašvaldībām – savi mērķi, bet dzīvē koka konstrukciju projektus realizē uzņēmēji ar pieredzi koka ēku būvniecībā citās valstīs.
Lai arī Latvijā ir pieejams Ekonomikas ministrijas iepirkumā izstrādāts tipveida koka konstrukciju piecu stāvu dzīvokļu ēkas projekts, tas pagaidām ir tikai bez maksas pieejams projekts. Reālos dzīvokļu koka ēku projektu realizētājus šobrīd motivē citi faktori, kas nav saistīti ar pašvaldību, valsts un Eiropas mērķiem, lai arī nodrošinās ātrāku klimata politikas mērķu sasniegšanu.
Mūrmuižas attīstība
Mūrmuižas koka konstrukciju dzīvokļu ēku projektu Smailes realizē patriotiski vietējie iedzīvotāji Māris Freimanis un Nora Freimane. Viņi ir brālis un māsa, kuri ir uzauguši Mūrmuižā laikā, kad viņu tēvs Gunārs Freimanis bijis kolhoza Kaugurieši priekšsēdētājs. Māris atminas, ka tēvs savulaik saimniekojis ļoti atbildīgi, domājot gan par mājokļiem, gan citām kolhozniekiem nepieciešamām būvēm kopā ar arhitektu Ainaru Markvartu. Mūrmuižas teritorija un izaugsme jau toreiz plānota ilgtermiņā. Te bijuši gan dzīvokļi jaunajiem speciālistiem, tad būvētas individuālās mājas ģimenēm, bet vecākajiem iedzīvotājiem bija plānots būvēt pansionātu, lai viņi var palikt ciematā. Pansionāta būvniecība tika sākta, bet to neizdevās realizēt tik tālu, lai ēku pārmaiņu laikā neskartu laika zobs un klimatiskie apstākļi. Galu galā vairākas desmitgades ciemata centrā atradās nepabeigtā mūra celtne, kas pamazām drupa un bojāja skatu, sadzīvojot ar laiku un varu maiņu.
Mūrmuižas vēsture un tradīcijas
Sākot kāda projekta realizāciju, protams, ir svarīgi apzināties, kā tas iedzīvosies un vai cilvēki gribēs dzīvot smalkā mūsdienīgā skandināvu dizaina ēkā kaut kur tik tālu. Plānojot projektu, bija skaidrs, ka pamata auditorija un mērķis nav cilvēki, kuriem ikdienā jābūt Rīgā. Potenciālie iedzīvotāji varētu būt no Valmieras, Cēsīm vai Smiltenes, kas ir Vidzemes centra pilsētas ar lielu ekonomisko potenciālu un izaugsmi. Attālums līdz Rīgai ir tikai pusotra stunda mierīgā satiksmē. Tomēr, lai arī apdzīvotajā vietā dzīvo aptuveni 500 iedzīvotāju, tai ir leģendāra senāka un ne tik sena vēsture.
Neliela apdzīvota vieta Valmieras novada Kauguru pagastā tikai 10 kilometru no Valmieras. Mūrmuižas apbūve veidojusies ap 16. gadsimtā būvētu mūra torni, kas dažādos avotos minēts kā dzīvojamais tornis, klēts ar apdzīvojamu otro stāvu, arī piebilstot «iespējams kapela». Ir minējumi, ka tornis ir Livonijas bīskapam Oto Šenkingam celta vasaras rezidence, kurā tiešām kāda telpa līdzinās lūgšanu telpai. Tornis ir vienīgais šāda veida dzīvojamās ēkas paraugs Latvijā. Attiecīgi, ja Cēsu fogtam šī vieta tik tālu no Cēsīm izvēlēta vasaras rezidencei, tas varētu liecināt par labu vietas izvēli arī mūsdienās. Tikai vēlāk 19. gadsimtā Miegupītes krastā pie Mīļumas ietekas veidojusies muižas apbūve – kungu māja, ūdensdzirnavas un spirta brūzis. Daudziem ir zināma Mūrmuižas Tautas universitāte, citiem vieta saistās ar Aijas Freimanes organizēto regulāro vasaras mākslas nometni bērniem. Principā izvērtējot atrašanās vietu, tās vēsturi un daudzās pārmaiņas, kas ietekmējušas to gan pozitīvi, gan ne tik pozitīvi, jāatzīst, ka Mūrmuiža ir sakopta un piesaistoša vieta ar leģendāru pagātni.
Dzīvojamo ēku komplekss Smailes
Nepabeigtā pansionāta mūra ēka, vairākas desmitgades pamazām drūpot, bija radījusi vēlmi tās vietā redzēt ko labāku, tāpēc, rodoties šādai iespējai, Freimaņu ģimene rīkojās. Sākotnēji Nora un Māris izskatīja arī iespēju tur veidot pansionātu vai mājokļus vecāka gadagājuma ļaudīm, tomēr veiktie aprēķini radīja šaubas. Tad, konsultējoties ar pašvaldību, tika apspriesta nepieciešamība pēc dzīvokļiem un arī sadarbības iespēja, izbūvējot infrastruktūru. Sarunu ceļā tika nonākts pie risinājuma, ka divu stāvu dzīvokļu ēkas ir piemērotas Mūrmuižas apbūvei un varētu būt pieprasītas jauno speciālistu piesaistei, līdzīgi kā senākos laikos. 2018. gadā tika izstrādāts projekts un panākta vienošanās ar pašvaldību par inženiertīklu izbūvi, bet dzīve, reformas un vēlēšanas šajā plānā ieviesa korekcijas. Beverīnas novads tika apvienots ar citiem novadiem un kļuva par Valmieras novadu, bet reformas procesā zuda arī atsevišķas norunas.
Māris Freimanis tolaik koka ēkas ražoja eksportam un pārzina gan tehniskos, gan ekonomiskos risinājumus, tāpēc zemesgabala Smailes projekts tika pārplānots no piecām divu stāvu būvēm uz trim trīsstāvu ēkām ar 24 dzīvokļiem, lai optimizētu inženiertīklu izbūves izmaksas, kas tagad bija jāveic par saviem līdzekļiem. 2022. gada pavasarī tika izbūvēti pamati divām sešu dzīvokļu ēkām. Jūnijā notika ēkas karkasa montāža un pirms Līgo svētkiem nosvinēti spāru svētki, bet pēc tam, paralēli ražojot un būvējot arī citus pasūtījumus, notika ēkas iekšējās un ārējās apdares darbi, inženierkomunikāciju izbūvē un citi darbi. Rezultātā pirmā sešu dzīvokļu ēka tika nodota ekspluatācijā 2022. gada decembrī.
Seši dzīvokļi Vidus Smailes
Šobrīd ir realizēta viena no trīs ēkām Vidus Smailes ar sešiem dzīvokļiem un projekts tiek reklamēts kā «jauns, energoefektīvs un mūsdienīgs trīs istabu dzīvoklis vienā no Baltijas ilgtspējīgākajiem namiem Smailes nepilnu 10 minūšu brauciena attālumā no Valmieras pilsētas».
Projekta mājaslapa vēsta, ka jaunajiem īpašniekiem dzīvokļi tiek nodoti ar krāsotām sienām, ozolkoka parketu un rūpnieciski ražotu, iebūvētu vannasistabu. Papildus iespējams iegādāties iebūvētās mēbeles un virtuves iekārtu. Katram dzīvoklim ir piešķirta vismaz viena automašīnas stāvvieta pie mājas, bet kopējais stāvvietu skaits projektā ir ar aprēķinu 1,8 auto vietas dzīvoklim. Dzīvokļu ēka atbilst gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām, un šis energoefektivitātes līmenis nodrošinās ļoti zemus ekspluatācijas izdevumus, kas jo īpaši būtiski ir pēdējo gadu un notikumu kontekstā.
Galvenās dzīvokļa priekšrocības ir energoefektivitāte, kā arī autonomi risinājumi, kas ļauj dzīvot ne tikai videi draudzīgi, bet arī nodrošina ģimenei vajadzīgo komfortu, pašiem regulējot temperatūru. Dzīvokļa kopējā platība ir 71,7 kvadrātmetri, un tam ir mūsdienīgs un praktisks plānojums jeb atsevišķa dzīvojamā istaba, divas guļamistabas, virtuve, vannasistaba, saimniecības telpa, plašs balkons un noliktava blakus dzīvokļa ārdurvīm. Dzīvokļi ir nodrošināti ar apkures sistēmu, kas regulējama ar mobilo lietotni; autonomu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju; viedajiem ūdens skaitītājiem, lai izvairītos no ūdens patēriņa pārmaksas; lai taupītu siltumenerģiju, mājokļa kāpņu telpa ir atvērtā tipa – neapkurināma, tādējādi samazinot izdevumus jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem.
Klimatneitrāls energoefektivitātes projekts
Projekts Smailes ir novērtēts kā viens no vērtīgākajiem Baltijas projektiem 2022. gadā, un mājoklis saņēmis atzinību kategorijā Ilgtspējīgākais projekts biedrības Building Design and construction council rīkotajā konkursā Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2022.
Projekta tīmekļvietnē tiek piedāvāta arī dzīvokļa virtuālā tūre, bet šobrīd var pieteikties apmeklēt arī divus brīvos dzīvokļus uz vietas Mūrmuižā. Smailes daudzdzīvokļu ēkas būvētas koka karkasa konstrukcijā, izmantojot rūpnieciski ražotus sienu paneļus, koka kopnes un pārseguma elementus. Fasādes apšuvumam izmantoti koka dēļi, logiem ir koka rāmji un arī grīdām izmantots ozolkoka parkets. Iekšējai apdarei un skaņas izolācijai izmantots paaugstinātas izturības ģipškartons, bet skaņas slāpēšanai starp stāviem izbūvēta vairāku slāņu un materiālu kompleksa konstrukcija. Lai arī tas ir koka konstrukciju projekts, koks nav izmantots iekštelpu apdarē, veidojot neitrālu, visām gaumēm piemērojamu interjeru.
Dzīvokļos izmantoti Francijā rūpnieciski ražotas iebūvētās vannasistabas moduļi, būtiski paātrinot būvniecības laiku. Gan projektēšanas, gan būvniecības laikā domāts par racionālu materiālu izmantošanu. Māris, izmantojot savu būvinženiera un koka ēku ražotāja pieredzi, pats personīgi ir ieguldījis lielu darbu projekta izstrādē. Viņš atzīst, ka ņēmis vērā ražošanas un montāžas nianses, materiālu izmērus un citus parametrus, lai projektu veidotu pēc iespējas ekonomisku. Kā piemēru Māris piemin, ka vienam dzīvoklim ir izmantoti četri pārseguma paneļi, kas ir 2,4 metrus plati, tieši atbilstoši skaidu plāksnes garumam. Attiecīgi katram panelim izmantotas 11 plāksnes, tādējādi panākot konstrukcijas izbūvi pilnībā bez atgriezumiem.
Jauno ēku apsaimnieko Valmieras namsaimnieks, ar kuru izstrādāts unikāls apsaimniekošanas pakalpojumu līgums, jo atšķiras inženiertīklu pieslēgumu veids un uzskaite. Smailēs plānotas arī divas elektrisko auto uzlādes stāvvietas.
Nākotnes vīzija
Projektā Smailes tuvākajā laikā plānots sākt otras sešu dzīvokļu ēkas Smailes būvniecību. Kā trešā tiks realizēta lielākā no dzīvojamā kompleksa ēkām Lejas Smailes ar 12 dzīvokļiem. Tomēr arī te Mūrmuižas patriotu plāni neapstājas, jo 2021. gadā tika izstrādāts un apstiprināts lokālplānojums vēl vismaz 60 jaunu dzīvokļu kompleksa būvniecībai Mūrmuižas ciema centrā, un šobrīd jau sākta detalizēta šā kvartāla ēku būvprojektu izstrāde. Dzīvokļu ēkas Tālavas ielas kvartālā atradīsies pavisam netālu no dzīvojamo ēku kompleksa Smailes un veidos kvalitatīvu 21. gadsimta apbūvi Mūrmuižā.
Jauno koka ēku apmeklējušas vairākas ieinteresētās pašvaldības. Gada sākumā vienā no dzīvokļiem jau mitinājās tā jaunie iemītnieki. Šobrīd divi no pārdotajiem dzīvokļiem tiek izīrēti, un, ņemot vērā lielo interesi īres tirgū, arī projekta attīstītāji nolēmuši vienu dzīvokli izīrēt. Diemžēl pašreizējo kreditēšanas nosacījumu dēļ lielākā daļa interesentu nevar atļauties iegādāties jauno mājokli. Jaunie iedzīvotāji ir no tuvākas un tālākas apkārtnes, jo novērtējuši piedāvāto komfortu un mūsdienīgos apstākļus.
