Koka kāpnes paša spēkiem 0
Vai stacionāru kāpņu izgatavošana dzīvojamā mājā ir pārlieku sarežģīta? Vai to iespējams paveikt paša spēkiem, ja ir zināma pieredze galdnieka darbā? Viesturs Ilūkstē
Uzdevums tiešām nav viegls. Vispirms vajadzīgs projekts, bet patiesībā jau precīzu rasējumu, ievērojot visas kāpņu konstruktīvās un funkcionālās īpatnības, spēj izstrādāt tikai speciālists. Arī materiālu sagāde nav vienkārša – der tikai ideāli izžāvēta priedes, bērza, oša, ozola vai dižskābarža koksne, pretējā gadījumā pakāpieni vēlāk ielieksies, tajos radīsies plaisas, kāpnes var sākt pat kustēties. Un vēl daudz citu nianšu, tāpēc iepazīstinām tikai ar vispārējiem kāpņu ierīkošanas principiem.
Konstruēšana
Dzīvojamās mājās telpas ekonomijas nolūkos paredz 90–100 cm platas kāpnes. Platākas ir lieka greznība, bet šaurākas apgrūtina pārvietošanos. Kāpnes parasti plāno jau projekta stadijā, vēlāk pārbūve ir visai sarežģīta. Lai precīzi izrēķinātu pakāpienu skaitu un kāpņu izliekuma leņķi, jāzina telpu plāns un griestu augstums. Lai savienotu 3 m augstu telpu, konstrukcijai jāatvēl vismaz 2×3 m liela platība.
Stacionāru kāpņu izliekuma leņķis nedrīkstētu pārsniegt 45°, citādi tās būs pārāk stāvas. Pakāpieniem jābūt ērtiem un vienādā augstumā.
Uzskata, ka 19 cm augstumam nepieciešams vismaz 25 cm plats pakāpiens. Ja ir mazāks augstums un platāks pakāpiens, staigāt ērtāk. Ja otrādi, kāpnes paceļas straujāk.
Jāatceras, ka kāpņu centrālajā līnijā visu pakāpienu platumam jābūt vienādam. Centrālā līnija ir attālums, kādā cilvēks kāpj, turoties pie margām. Parasti to rēķina 41 cm attālumā no tām, un tur pakāpiena platumam jābūt visērtākajam. Svarīgi ir ievērot arī attiecību starp pakāpienu augstumu un platumu. Kāpņu soli rēķina, pamatojoties uz cilvēka vidējo soļa garumu – 60–65 cm. Ja divu pakāpienu kopējais augstums un platums ir tuvu šim skaitlim, konstrukcija ir pietiekami ērta. No komforta viedokļa vēl nozīmīgs ir pakāpienu skaits kāpņu laidumā. Uzskata, ka, vienā iebūvējot vairāk par 16 pakāpieniem, kāpjot nogurst kājas. Tādēļ iesaka konstruēt stāvlaukumu, vienā laidumā iekļaujot tikai 8 pakāpienus.
Visbeidzot – kāpņu dizains, kas jāpieskaņo telpas interjeram gan pēc proporcijām, gan stila. Ja līdzās dominē gaišie toņi, labāk izvēlēties osi, priedi vai ozolu; ja tumšie, lieliski iederas riekstkoks, sarkankoks, melnais ozols vai… beicēts koks. Lai beicējums nenodiltu, pakāpienus regulāri jāpārklāj ar īpaši izturīgu laku.
Būvēšana
Kāpnes sastāv no vaigiem, pakāpieniem, reliņiem un margām, slēgtām kāpnēm starp pakāpieniem vēl iebūvē vertikālus pretpakāpienus. Kāpņu vaigi ir divas kāpņu sānos esošas sijas, kas notur konstrukciju. Tie ir taisni, liekti vai robaini (vaigu virsējā daļā izgriež robus, kur ieliek pakāpienus). Koka kāpnes parasti papildina reliņi, kas ir margu vertikālie balsti, un pašas margas, kas uzņem savu slodzes daļu un stabilizē kāpnes. Pakāpieniem izvēlas cietāku koksni, jo mīkstāka ātrāk nodilst.
Lētākais un arī mīkstākais lietaskoks ir priede. Bērzs kalpo nedaudz ilgāk, visilgāk – ozols, osis un dižskābardis. Detaļas, kas nav pakļautas nodilumam (reliņi, vaigi, pretpakāpieni), lētāk izgatavot no mīkstāka materiāla, priedes vai bērza.
Mīkstākiem pakāpieniem toties priekšpusē var iestrādāt cietas koksnes kvadrātveida klucīti un arī virspusi aplīmēt ar 5 mm biezu šādu koksnes kārtu. Reizēm pakāpienu priekšpusē iefrēzē vairākas nerūsējošā tērauda joslas, kas novērš nodilšanu un samazina slīdēšanu. Ļoti kvalitatīvu kokmateriālu parasti izmanto margām, kam nedrīkst veidoties skabargas.
Kāpnes var būt arī vītas, vītņveida vai spirālveida. Vītās tikai izskatās trauslas, patiesībā ir drošas, ērtas un izturīgas, turklāt aizņem mazāk vietas. Tās viegli saremontēt, nomainot tikai bojāto pakāpienu, nevis aiztiekot visu konstrukciju. – Pašlaik īpaši iecienītas ir koka kāpnes ar metāla elementiem, kas rada modernu akcentu jebkurā interjerā, – atgādina SIA “Kāpņu fabrika” valdes loceklis Jānis Dimants.
Uzziņa
• Kāpnes uz bēniņiem parasti negatavo tik pamatīgas kā starp stāviem – tīri pragmatisku apsvērumu dēļ. Tās tik bieži neizmanto, tāpēc – jo mazāk vietas aizņem, jo labāk. Ja staigāšana ir pāris reizes mēnesī, piemērotākas ir koka salokāmās kāpnes, kas ievietotas griestu lūkā. Vajadzības brīdī lūku ar speciālu sviru atver un kāpnes izvelk un atloca. Saudzīgi ekspluatējot, tās var izmantot ļoti ilgi.
– Lētāks salokāmo kāpņu variants Dolle (nestspēja 150 kg) izmaksā ap Ls 55, ar 3 cm kārtu siltinātās Fakro Smart (nestspēja 160 kg) – ap Ls 82. Toties elegantās un mūžīgās metāla saliekamās kāpnes Dolle Harimo Lux – jau Ls 149, – iesaka “bmv.lv” eksperts Andris Rūsiņš.
• Ja siltinātus bēniņus izmanto biežāk nekā reizi nedēļā, labāk tomēr būvēt stacionāras kāpnes. Tās veido stāvākas un šaurākas (60–80 cm), upurējot ērtumu telpas ekonomijai un cenai. Visvienkāršākās ir tā sauktās dzirnavnieku kāpnes – koka vaigi ar pakāpieniem.
– Skujkoka kāpņu projektētā slodze ir ap 300 kg. Tās ir stipri lētākas nekā starpstāvu kāpnes. Taisnās Dolle Madrid izmaksā ap Ls 112, Normandija ar ērto pagriezienu – Ls 180, – stāsta SIA “Dolle Baltija” valdes priekšsēdētājs Maksims Kompanijecs.
Padomi • Ja kāpnes paceļas strauji, margām vajadzētu būt īpaši platām un stiprām. • Kāpņu laukumiņam jābūt tik lielam, lai tur viegli varētu pagriezties pieaudzis cilvēks. • Bieži uz kāpnēm uzklāj speciālu paklāju, kas novērš slīdēšanu un aizkavē pakāpienu nodilšanu. • Ja mājās ir dzīvnieki, jārēķinās, ka kāpņu koksni tie var saskrāpēt un izklāto paklāju sabojāt. • Ja mājās ir mazi bērni, lietderīgi izveidot kāpnēm augšpusē aizveramas durvis. • Mūsdienīgie materiāli ļauj īstenot jebkādas fantāzijas. Piemēram, ja kāpnes ir bez sānu līstēm, tad otrā pusē var ierīkot lampiņas, kas apgaismo katru pakāpienu. Ja gaismekļus ierīko vaigos, kāpnes var izmantot kā papildgaismas avotu. • Pa koka kāpnēm nevajadzētu staigāt ielas apavos!
|
