Koka ēkas un koka pilsētas 7
Dr. arch. Antra Viļuma
Sacensību par augstākās koka ēkas uzbūvēšanu pasaulē patlaban aizvieto sacensība par lielāko koka pilsētu jeb kvartālu būvi. Pirms dažiem gadiem par Wood city būvniecību ziņoja no Helsinkiem Somijā, koka kvartāls ir tapis arī Dānijā, bet tagad ar lielākās koka apbūves izveidi lepojas Zviedrija. 2025. gadā plānots sākt pasaulē lielāko koka pilsētbūvniecības projektu Stokholmas koka pilsēta jeb Stockholm Wood City.
Šovasar visi lielākie pasaules mediji ziņoja par plānoto koka pilsētu Zviedrijā. Ziņu portāls CNN slavēja koku par emisiju samazināšanu un iekštelpu gaisa uzlabošanu, neaizmirstot pieminēt arī ilgtspējīgu mežsaimniecību, bez kuras būtu jāsatraucas par mežu izzušanu. Pasaules ekonomikas foruma portālā ziņa nokļuvusi Ilgtspējīgas attīstības sadaļā. The Economist, Bloomberg un daudzi citi biznesa mediji izmantojuši attīstītāju informāciju presei un informē savus ziņu lietotājus par lielāko koka pilsētu. Arī arhitektūras mediji jūsmo par nākotnes plāniem, rādot bildes un pat divu minūšu video. Šoreiz ne tikai sacensību par lielākās un augstākās koka būves realizēšanu pasaulē ir nomainījis koka pilsētu bums, bet tas ir izsludināts ar vēl neredzētu vērienu. Daudzi desmiti ziņu ierakstu visas pasaules lasītājiem dažādās valodās vēsta par unikālo projektu, kas sāksies tikai 2025. gadā. Ziņa raisījusi interesi arī Latvijas medijos un nokļuvusi portāla Delfi sadaļā Dziļāk mežā.
Projekta attīstītājs Atrium Ljungberg
Kas tad ir šīs sensacionālās ziņas izplatītājs? Tā ir Zviedrijas nekustamo īpašumu kompānija Atrium Ljungberg, kas sevi dēvē par vienu no Zviedrijas lielākajām nekustamo īpašumu kompānijām. Kopējā izīrējamā platība koka pilsētā būs aptuveni 1 miljons kvadrātmetru, kas atrodas septiņdesmit īpašumos, un to vērtība ir 48 miljardi Zviedrijas kronu.
Rūpes par cilvēkiem un vidi ir daļa no uzņēmuma biznesa aktivitātēm, bet kā savas vērtības viņi min ilgtermiņu, sadarbību, uzticamību un inovatīvu domāšanu. Uzņēmums, izklāstot savu stratēģiju, uzsver vēlmi mācīties, izmēģināt jaunas idejas un atrast jaunus sadarbības veidus. Iespējams, ka sīvā konkurence nekustamo īpašumu tirgū prasa ne tikai glītus īpašumus un kvalitatīvas ēkas, bet arī attieksmi un filozofiju savam biznesa stāstam.
Uzņēmuma īpašumi galvenokārt atrodas Stokholmā (80%), bet daļa – arī Upsalā (10%), Gēteborgā (5%) un Malmē (5%). Lielākā daļa no tiem ir biroji, kuros par resursu taupīšanu un ilgtspēju izīrētājs rūpējas kopā ar īrniekiem. Liela daļa Stokholmas īpašumu atrodas Siklā, kur izvietots arī attīstītāja birojs.
Sikla – jaunais Stokholmas purvciems
Sikla (Sickla) ir apgabals Siklaēnas (Sicklaön) pussalas rietumu daļā. Tas atrodas Nackas un Stokholmas pašvaldībās. Vietas nosaukums jeb toponīms esot atvasināts no senzviedru valodas, un nozīmē purvaina zeme, no kuras izplūst ūdens. Teritorija atrodas ziemeļos no Siklašēna (Sicklasjön) ezera un Zviedrijas galvaspilsētas iedzīvotājiem ir pazīstama kā Siklas iepirkšanās rajons (Sickla Köpkvarter). Te agrāk bija rūpnieciska apbūve, kas tapa saistībā ar Saltsjöbanan dzelzceļa paplašināšanu 1890. gadu sākumā. Šajā Siklas daļā darbojās divi uzņēmumi, kas vēlāk apvienojās, izveidojot globālu rūpniecības grupu Atlas Copco. 1994. gadā Nackas pašvaldība sadarbībā ar Atlas Copco piederošo meitasuzņēmumu pārvērta esošo industriālo apbūvi par mazumtirdzniecības centru. Nekustamā īpašuma uzņēmums Atrium Ljungberg īpašumu iegādājās trīs gadus vēlāk un sāka strādāt pie teritorijas pārveidošanas par modernu iepirkšanās teritoriju. Projekta rezultātā tika uzcelts jauns tirdzniecības centrs Sickla Galleria, kas tika atklāts 2005. gadā, un kopš tā laika uzņēmums Atrium Ljungberg turpina attīstīt un pārvaldīt teritoriju, papildinot to ar biroja telpām, iepirkšanās centriem un nu jau arī ar dzīvojamo apbūvi.
Interesanti, ka vairākos Siklas apkaimes projektos piedalās arī UPB grupas uzņēmums MB grupa. Būvniecība notiek intensīvi un mūsdienīgi, izmantojot nozares jaunākos sasniegumus, ievērojot pasaules tendences par ilgtspēju un optimizējot būvniecības laiku ar rūpnieciski ražotu ēku montēšanu, tai skaitā izmantojot arī koka konstrukciju priekšrocības.
Koka pilsētas projektētāji
Jaunajā apbūvē plānots izmantot vairāk koka nekā jebkurā līdz šim realizētajā koka apbūves projektā. Lai attaisnotu pasaules lielākās koka pilsētas nosaukumu, teritorijas projektēšanai pieaicināti divi projektētāju biroji – dāņu Henning Larsen un pašmāju White Arkitekter.
Apbūve tiek reklamēta kā meža mieru sniedzoša teritorija. Aptverot vairāk nekā 25 ha teritorijas, Siklas rajonā būs 7000 biroju telpu, 2000 mājokļu, daudz restorānu un veikalu. Projektā plānots vairāk nekā 250 000 kvadrātmetru apbūves, tādējādi veidojot pasaulē lielāko zināmo koka būvniecības projektu.
Jauno ēku vizualizācijās redzams gan vērienīgs koka konstrukciju izmantojums, gan pietiekami daudz stādījumu terasēs, uz jumtiem un ietvēs. Abi kvartāla projektētāji ir ar pieredzi koka konstrukciju projektos. White Arkitekter pēdējais zināmākais projekts ir projekts Sāra Zviedrijas ziemeļos, kurā viesnīca apvienota ar kultūras centra koka konstrukciju būvi. Savukārt Henning Larsen ne vien projektē koka konstrukciju ēkas, bet arī veic pētniecību un izglītošanu.
Jaunā koka Sikla
Šobrīd Siklā atrodas vairāk nekā 400 uzņēmumu, sākot ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem līdz pat maziem jaunizveidotiem uzņēmumiem. Tiem, kas vēlas strādāt Stockholm Wood City, ir iespēja iesaistīties vērienīgā projekta izstrādē. Uzņēmumi var pievienoties sava biroja projektēšanas procesam, lai arhitekti un citi speciālisti var ņemt vērā to vajadzības. Līdzīga prakse tika ieviesta arī Helsinku koka pilsētā, tādējādi savlaicīgi nodrošinot ēku un telpu īrniekus, kā arī kopīgi risinot dažādas vēlmes un vajadzības.
Kopumā uzņēmums ir pavadījis vairāk nekā 20 gadu, attīstot Siklu no rūpnieciska rajona par dinamisku pilsētas apkaimi. Siklā viss nepieciešamais ir tikai piecu minūšu pastaigas attālumā. Tur atrodas Zviedrijas trešais lielākais iepirkšanās centrs ar vairāk nekā 180 veikaliem un restorāniem. Tas atrodas tieši blakus darbavietām, mājokļiem, viesnīcām, skolām, pirmsskolas iestādēm, kā arī veselības un kultūras iestādēm un dabai. Šeit strādā aptuveni 8000 cilvēku.
Stokholmas koka pilsēta aizsāks jaunu laikmetu ilgtspējīgas arhitektūras un pilsētvides attīstībā Zviedrijā un, iespējams, arī plašāk. Papildus koka celtniecības priekšrocībām projektā ietverti vairāki citi ieguvumi videi un sabiedrībai. Piemēram, lielais biroja telpu apjoms zināmā mērā būs līdzeklis, kā novērst darba vietu trūkumu uz dienvidiem no Stokholmas iekšpilsētas, tādējādi saīsinot pārvietošanās laiku lielam skaitam cilvēku. Projekta ietekme uz klimatu tiek samazināta arī, izmantojot iekšēji ražotu, uzkrātu un kopīgotu enerģiju. Tas daļēji tikšot panākts, izmantojot jumta saules paneļus ar baterijām, kā arī pazemes urbuma enerģijas uzkrāšanu apkurei un dzesēšanai.
Nākotnes ilgtspēja
Siklas koka projekts ir uzstādījis augstu latiņu ilgtspējības ziņā. Teritorijas attīstībā ir sācies nākamais posms, kur vecais ķieģeļu industriālais kvartāls satiekas ar ilgtspējīgām nākotnes koka konstrukcijām, piedāvājot papildu 7000 darba vietu un 2000 māju, veidojot dinamisku pilsētas apkaimi, kurā restorāni un veikali radīs aktivitāti ielās un laukumos.
Atrium Ljungberg izpilddirektore Annika Onesa (Annica Ånäs) uzsver, ka Stokholmas Wood City zināmā mērā parāda mūsu nākotni. «Īrnieki pieprasa inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, tāpēc šo pieprasījumu mēs apmierinām ar šo iniciatīvu,» turpina Onesa. Mūsdienīga koka būvniecība ir karsts diskusiju temats pasaulē, arī Jaunais Eiropas Bauhaus pēdējos gados ir mudinājis palielināt koka apbūvi. Koka ēkām ir daudz priekšrocību, gan ietekmējot vidi, gan cilvēku veselību un labklājību. Dažādi pētījumi liecina, ka koka ēkas nodrošina labāku gaisa kvalitāti, samazina stresu, palielina produktivitāti un uzglabā oglekļa dioksīdu visā to lietošanas laikā. Onesa atzīst: «Mūsu nozare atstāj lielas pēdas, un mums ir svarīgi panākt pozitīvas pārmaiņas gan īsākā, gan ilgākā termiņā. Mēs vēlamies radīt vidi, kurā mūsu klienti, tie, kas šeit dzīvos un strādās, var piedalīties nākotnes pilsētas attīstībā un projektēšanā.» Tas zināmā mērā skaidro arī vērienīgo reklāmu krietni pirms projekta realizācijas. Lai visi, kas vēlas te dzīvot un strādāt, var jau savlaicīgi pieslēgties projektam.
