Māja, kas smaržo un elpo. Padomi mitekļa būvei no koka 2
Modernās telekomunikācijas cilvēkiem ļauj strādāt arī mājās, tuvāk dabai un svaigam gaisam. Tāpēc daudzi vasarās pārceļas uz savām dārza mājiņām, kurās izveido mazus un ērtus personiskos birojus, pat mūzikas studijas, rokdarbu un mākslas darbnīcas. Kā veidot vietu, kur pabūt vienam, paslēpties no pilsētas trokšņa?
Kompaktas santehniskās un apsildes sistēmas un modernā elektronika mūsdienās ļauj mazā dārza mājiņā justies kā pilsētas dzīvoklī. Piedevām koka ēka vasarā aizsargā no dienas svelmes, savukārt ziemā neļauj telpās ielauzties saltumam. Koks smaržo, elpo, joprojām dzīvo harmonijā ar dabu, dodot iespēju saimniekiem saplūst ar apkārtējo vidi.
Nelielajām koka būvēm ir arī lielas transformācijas iespējas. Piemēram, lapenēm var ātri un viegli pievienot papildu sienas, panākot nelielas, daļēji slēgtas telpas efektu, kur ģimenei ieturēt maltītes vai novietot pirts kublu atpūtai un relaksācijai.
“Mums ir deviņu gadu pieredze ECO koka māju būvniecībā Latvijā, Krievijā, Spānijā, jau realizēts vairāk nekā 300 dzīvojamo un dārza māju, vasarnīcu, kempingu, grila un bērnu māju projektu,” apmierināts ir “www.timbero.lv” vadītājs Viesturs Virza. Viņš ir pārliecināts, ka, veidojot lapenes un pergolas, obligāti jāizmanto vietējie materiāli, ko veikalos var nopirkt lielā izvēlē. Dažādu izmēru skuju un lapu koku zāģmateriālus – brusas, sijas, spāres, lāgas, dēļus, apdares dēļus, latas un līstes – parasti iegādājas tīrus, bez impregnēšanas klājuma.
Zem spiediena impregnētus izvēlas tikai tām vietām, kur koks ilgstoši saskaras ar mitrumu, piemēram, terases pamatiem. Pagalma iekārtošanai noder impregnēti, virpoti apaļkoki. Toties no mizotiem, līdz 360 cm gariem 24 cm diametra apaļkokiem var veidot dekoratīvus balstus, kas saglabās dabisko stumbra struktūru un, iespējams, noderēs dekoratīviem griezumiem un krāsojumiem. Sirdij tuvo guļbūves stilu uz sienām var nevainojami imitēt ar noapaļotiem apdares dēļiem.
Efektīgs lauku stila apšuvums iegūstams no dažādiem nomaļiem, ko iepriekš gan atbrīvo no mizas. Īpaši prasīgi retrocienītāji apdarei izvēlas vecos dēļus no kāda lauku šķūnīša vai iegādājas tos specializētos uzņēmumos. Vietējās kokzāģētavas spēj sagatavot arī īpaši garus (līdz 750 cm) zāģmateriālus, kas atbilst visaugstākajām prasībām. Piemēram, lai iegūtu Doma baznīcas jumta rekonstrukcijai nepieciešamos zāģmateriālus, savulaik nācies izšķirot un atsijāt ļoti daudz apaļkoku. “Toties ieguvām senajiem baļķiem pilnīgi līdzvērtīgus kokmateriālus, kas apmierināja prasīgos restauratorus!” gandarījumu pauž SIA “Lielanteni” īpašnieks Āris Brants.
Tradicionālajā lauku sētā nozīmīga loma vienmēr bijusi āderēm. Būvējot vasaras mājiņu vai meditatīvu lapenīti, vēlams ar tām rēķināties. Pieredzējis rīkstnieks teritorijas plānā spēj uzzīmēt āderu režģi, tomēr tas var izrādīties tik biezs, ka brīvu vietu grūti sameklēt.
“Tad ēkas plānošanā cenšas, lai āderes telpā virzās ārā pa durvīm vai logiem, neskarot guļamo un atpūtas zonu,” iesaka tradicionālās celtniecības eksperts Ojārs Skujiņš.
PADOMS
Oriģinālam pirtiņas siltinājumam var noderēt beramā kūdra. No statņu konstrukcijas izveido ēkas karkasu un no abām pusēm apšuj ar nezēmerētiem skujkoku dēļiem, atstājot vietu durvīm un lodziņam. Sienas sprauga beidzas bēniņos. Tos pieber pilnus ar kūdru, lai piepildās sienas tukšumi un augšā vēl paliek 50 cm kārta. Kad frēzkūdra nosēžas, bēniņos to atkal papildina. Pirtiņā tad vienmēr ir sauss gaiss, vieglais kūdras aromāts esot pat dziedniecisks.
