Koka arhitektūras pērle Saulkrastos – Villa Gaida – turpina attīstību 9
Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”
Pabažos, Saulkrastos, esošais īpašums tiek attīstīts, strādājot pie nākamās ēkas restaurācijas. Šobrīd norit darbs pie laikietilpīgās dakstiņu jeb kārniņu jumta puzles salikšanas.
Pirms dažiem gadiem žurnāla Baltijas Koks lappusēs jau vēstījām par skaisto koka ēku restaurācijas projektu ar nosaukumu Villa Gaida. Īpašums, kurā ir izveidota apartamentu viesnīca, atrodas Pabažos, iebraucot Saulkrastos pa tā saucamo veco ceļu, netālu aiz Baltās kāpas. SIA Vides konsultāciju birojs vadītājs Sigits Duduris jau vairākus gadus īsteno savu vīziju par vecā kokmateriāla atjaunošanu, savienojot to ar moderniem akcentiem. Mūs šis projekts ieinteresēja skaistās koka arhitektūras dēļ – īpaši tādēļ, ka tas ir restaurācijas projekts, jo, kā zināms, atjaunot vecu koka ēku ir finansiāli sarežģītāk un laikietilpīgāk.
Jumta puzle
«Kārniņš jau tiek likts. Trešdaļu esam savākuši un atraduši Zemgalē, kur tika nojaukta vēsturiska ēka. Daļu atradām Rīgā, Valdemāra ielā, kur arī jauca nost šķūnīšus, bet tajos atradās sakrāmēti, saglabājušies kārniņi. Faktiski visi dakstiņi, kas šobrīd tiek uzstādīti Villas Gaida atjaunojamajā ēkā, ir apmēram 150 gadu veci. Tie nav ierastie Kuldīgas tipa formas, līdz ar to nebija tā, ka var izmantot jebkuru atrodamo materiālu. Labi, ka mūsu meistari ir tādi, kuriem patīk likt kopā lego. Jāteic, ka tā ir baigā ņemšanās. Vecajās mājās Tērvetē acīmredzot spāres bija nedaudz padevušās, tādēļ arī kārniņi padevušies viens otram, pamainot formu. Līdz ar to meistariem ir jāskraida apkārt mājai, meklējot katram dakstiņam savu īsto vietu,» par jumta izbūves procesu stāsta uzņēmējs Duduris.
Strādājot pie Villas Gaida īpašuma restaurācijas projekta, viņš ir jaudīgi iedziļinājies šā īpašuma vēsturē, savācot pagātnes liecību, fotogrāfiju un rakstu krājumu.
Taujāju par izaicinājumiem un veiksmes stāstiem īpašuma restaurācijas gaitā, uz ko Duduris norāda, ka izaicinājumus vienmēr rada cilvēka klātbūtne vai raksturs. «Izaicinājumi ir bijuši ar cilvēkiem, kuri ir piesaistīti kā papildu palīdzība. Neko sliktu nevaru teikt par mūsu pašu meistariem, bet, lai paātrinātu projekta gaitu, bija nepieciešamība pēc papildu palīdzības. Ar viesmāksliniekiem bieži ir ņemšanās. Dažkārt cilvēki nesaprot, ka ir ienākuši restaurētā mājā, un var mierīgi iemaukt caurumu sienā un teikt: «Oi, par pusmetru nepareizi.» Es nestaigāju pakaļ un neskatos uz pirkstiem. Tā, iespējams, ir mana kļūda,» viņš teic.
Attieksmes izrādīšana
Savukārt par lielāko veiksmi Duduris dēvē lēmumu lietot veco koku, kas bija saglabājies. «Vieglāk būtu ar jaunu koku to visu darīt, bet pēc tam tas kopskats nebūtu gluži tāds, kādu gribētos. Ar arhitektu mums sakrita viedokļi, ka mēs negribam veidot tādu kā brīvdabas muzeja eksponātu. Drīzāk, ka ir vecā akcenti – mēbeles un citas lietas, bet turpat blakus ir kaut kas moderns,» viņš norāda.
Jautāju, kādas ir viesu atsauksmes par viesnīcu un tās interesanto interjeru un eksterjeru, un Duduris min, ka viesi allaž atstāj labas atsauksmes, bet tas pats par sevi daudz neko neizsaka. «Man pašam bija pārsteigums, jo iepriekšējas viesu uzņemšanas pieredzes man nebija, ka, ieejot apartamentā pēc tam, kad viesi tajā bija aizvadījuši, piemēram, nedēļas nogali, dažkārt izskatījās, ka tur nemaz neviens nav bijis. Cilvēki ir saklājuši gultas, nomazgājuši traukus, liekas pat putekļi ir slaucīti, proti, aiz sevis atstājuši pilnīgu kārtību. Tas liecina par attieksmi, ka cilvēkiem patīk. Protams, visi saka, ka viss patīk, bet tieši tā attieksmes izrādīšana nozīmē visvairāk,» atzīst uzņēmējs.
Vēstures jaunatklāšana
Ēkas, kas atrodas ielas pusē, restaurācija uz priekšu virzās relatīvi lēni. Šis ir jau trešais gads, kad pie tās tiek strādāts. «Labā ziņa ir tāda, ka mums sanāca labi tikt galā ar pamatiem. Tie ir pietiekami sekli un labi. Iepriekš šķita, ka paies ilgs laiks, lai sakārtotu pamatus, bet tos izdevās savest kārtībā diezgan ātri. Izvēlējāmies siltināt no iekšpuses, jo pēc vecās apdares dēļu noņemšanas atklājās, ka ārsiena zem apdares ir bijusi krāsota un papildināta ar dažādiem greznuma elementiem, piemēram, kolonnām stūros – kopumā diezgan grezni ir bijis. Tādēļ sapratām, ka par siltināšanu no ārpuses nevar būt ne runas. Fasādi mēģināsim atainot tādu, kāda tā ir bijusi. Tas ir visnotaļ liels izaicinājums, jo neesmu atradis līdzīgu piemēru Latvijā koka mājām ar šīm logu apdarēm ar liektajām formām. Īsti nesaprotam, vai šīs koka apdares bijušas telpiskas vai dēlis vienā kārtā. Sīmanis Skuja, kurš būvēja šo ēku, bija kuģa kapteinis, tālbraucējs, un acīmredzot viņš to kaut kur bija redzējis un šo dizainu atvedis uz šejieni. Skujas un viņa dēla būvētais kuģis bija kārtīgs okeāna kuģis, tādēļ pieņemu, ka iedvesma gūta kaut kur plašajā pasaulē,» klāsta Duduris.
Priekšējās mājas otrajā stāvā atradīsies pieci viesnīcas numuri, bet pirmajā stāvā būs sabiedriskās telpas. «Ja parādīsies kāds restorānu speciālists, varēs rīkot restorānu pasākumus. Būs bibliotēka – šobrīd vācu daudz grāmatu. Turpināsim veco mēbeļu restaurāciju šīs ēkas interjeram,» teic Villas Gaida saimnieks, piebilstot, ka pēc jumta uzlikšanas nākamais lielais darbs būs logu restaurācija.
Paša spēkiem
Runājot par to, kāda kopumā Latvijā ir situācija ar koka ēku restaurēšanu, Duduris norāda, ka tas ir tāds iedvesmojošs process un lielu prieku nesošs rūpals, bet ne visi cilvēki ir gatavi šim ceļam, un izmaksas ir nesalīdzināmi lielākas, nekā būvējot jaunu. «Tomēr tas vecais koks dod citu sajūtu – nemaz nevajag būt profesionālim, lai to sajustu. Biju pētīt Igaunijā šādus projektus, un tur drosmīgi atstāj vecās grīdas un kombinē veco ar jauno. Nereti to darot bez milzīgām investīcijām. Ir sajūta, ka viņi tiešām cenšas saglabāt kultūrmantojumu,» viņš klāsta.
Uzņēmējs arī atzīst, ka šāda tipa darbību nevar uzskatīt par klasisku biznesu. «Koka būvju restaurāciju nevar uztaisīt par biznesu tā klasiskā izpratnē, bet, ja cilvēkam tā ir sirdslieta, tad to vajag darīt, bet, ja ir nepieciešamība rēķināt atmaksāšanās termiņu, tad ne. Nekad neesmu rēķinājies ar valsts vai Eiropas finansējumiem, tādēļ ir grūti komentēt šādā griezumā. Esmu biznesā jau 30 gadu un esmu izjutis visas valsts attieksmes maiņas pret uzņēmējiem un privātu iniciatīvu veicējiem. Pirmā lieta – lūdzu netraucējiet. Valstij ir savas funkcijas un intereses, bet man vismaz ir paveicies, ka Saulkrastu pašvaldība pret mums ir ļoti pretimnākoša, tas ir patīkami un jauki,» Duduris īpaši uzteic sadarbību ar Saulkrastu pašvaldību.
Vienlaikus viņš piebilst, ka Latvijā ir problēma ar sabiedrības uztveri pret privātbiznesu. «Valstiski mums ir problēma saprast, kam ir domāti uzņēmumi un privātas iniciatīvas. Ļoti lielai sabiedrības daļai, ne tikai ierēdņiem, šķiet, ka nauda budžetā rodas no ES fondiem un uzņēmēji ir tie, kuri visādi cenšas blēdīties un izlocīties, nemaksājot cilvēkiem algas. Ja jūs, vietējie, mazie, nemākat, tad to izdarīs lielie, starptautiskie uzņēmēji, bet cik es saprotu no ekonomikas, tad katras valsts spēks ir tieši vidējā, mazajā, nacionālajā uzņēmumā. Ja notiek kaut kādas svārstības ekonomikā, tad lielais, starptautiskais uzņēmums vienkārši dodas projām, un šeit paliek tukša vieta. Mazais, vidējais uzņēmējs pabaro sevi un ģimenes apkārt. Tad ir arī unikalitāte – visas mazās, privātās iniciatīvas dod savu skaistumu,» teic Duduris.
