* 1
Galvenais ieguvums ir iespēja sadzirdēt skaņas, tomēr tas nav vienīgais uzlabojums. Gandrīz visi kohleāro implantu lietotāji spēj sadzirdēt arī vides skaņas, un tas ļauj uzturēt saikni ar apkārtni. Prasme sadzirdēt sevi un apkārtni var palīdzēt cilvēkam attīstīt prasmi runāt. Daļa pacientu ierīci spēj lietot tik efektīvi, ka spēj uztvert un saprast skaņas pat telefona klausulē.
*
Lai saņemtu kohleāro implantu, pacientam jāatbilst šādiem kritērijiem: piemīt smagas pakāpes vājdzirdība vai nedzirdība, dzirdes aparāts sniedz ļoti mazus vai vispār nekādus uzlabojumus, nav kontrindikāciju operācijai, tiks nodrošinātas rehabilitācijas pēcpārbaudes, bērniem tiks nodrošināta arī vide rehabilitācijai un atbilstīgai izglītībai.
*
Implantēšanai ir trīs posmi – izmeklēšana pirms operācijas, pati operācija, kā arī implanta programmēšana un auditorā rehabilitācija, kas reizēm var ilgt gadiem.
Pirms operācijas kandidātam tiek veikti vairāki standarta novērtējumi. Apkopotā informācija ļauj ārstu grupai identificēt papildu apstākļus vai vajadzības.
Pacienti (bērnu gadījumā – arī viņu vecāki) novērtēšanas procesā rod iespēju saprast, kādi var būt procedūras rezultāti.Pirms operācijas jāveic pilna audioloģiska un radioloģiska izmeklēšana, būtisks ir arī ģimenes ārsta viedoklis par citām blakussaslimšanām, ja tādas ir.
*
Parasti procedūra noris vispārējā narkozē un ilgst 1–3 stundas. Galvas rajonā, kur tiks ievietots implants, noskuj matus un veic iegriezumu. Kaulā aiz auss vai zem ādas tiek izveidota iedobe ierīces ievietošanai. Auss gliemezī izveido atveri un ievieto elektrodu virkni. Elektrodus un implantu nostiprina. Vēl pirms iegriezuma aizvēršanas pārbauda elektrodu darbību.
*
Pamostoties pēc operācijas, cilvēkam var rasties diskomforta sajūta, tāpēc nepieciešamības gadījumā tiek doti pretsāpju līdzekļi. Slimnīcā pacients uzturas no dažām dienām līdz nedēļai atkarībā no tā, kā attiecīgajā vietā pieņemts un kā uzskata ārsts.
*
Ar ķirurģiju saistītais risks nav liels. Biežāk sastopamie sarežģījumi ir rētas, lēna dzīšana, sāpes, asiņošana, iekaisums, tirpoņas sajūta ap implantu, līdzsvara traucējumi, reibonis, īslaicīga garšas sajūtas pārmaiņa. Visas šīs blakusparādības ar laiku pāriet.
*
Pēc operācijas cilvēks vēl nedzird. Dzirdēt sāk tikai tad, kad tiek pieslēgts skaņu procesors, kas ir implanta ārējā daļa. To pieslēdz aptuveni 3–6 nedēļas pēc implantēšanas. Skaņu procesoru audiologs ieprogrammē katram pacientam individuāli.
