Uzzinām vairāk par kohleāro dzirdes implantu 1
Kohleārais implants krasi atšķiras no tik ierastā un zināmā dzirdes aparātiņa. Dzirdes aparāts darbojas, stimulējot tos dzirdes resursus, kas cilvēkam vēl atlikuši, bet implants aizvieto nefunkcionējošo orgāna daļu. Lai labāk izskaidrotu procesu, ārsti min piemēru ar redzi – ja redzam slikti, talkā var nākt brilles, taču tās nepalīdzēs aklam cilvēkam. Līdzīgi ir ar dzirdi – ja tā ir slikta, palīdzēt var dzirdes aparāts, bet nedzirdības gadījumā talkā nāk implants. Ierīces izmaksas ir visai iespaidīgas, taču labā ziņa ir tā, ka valsts pilnībā sedz maksu par izmeklējumiem, iekārtām un operāciju, kā arī procesora daļas nomaiņu reizi piecos gados.
*
Kohleārā implanta galvenā indikācija ir nedzirdība. Tā var skart gan bērnus, gan pieaugušos, tāpēc implants der abos gadījumos. Būtiska atšķirība ir tā, ka bez dzirdes funkcijas bērns nespēj apgūt runāšanu, valodu, turpretī pieaugušajam, kurš saslimšanas vai traumas dēļ pēkšņi zaudējis dzirdi, valodas funkcija ir saglabāta un implants dod iespēju atkal dzirdēt. Šā iemesla dēļ tehnoloģija ir īpaši nozīmīga mazajiem pacientiem.
*
Pieaugušajiem laiks no dzirdes zuduma līdz implanta ievietošanai var būt dažāds. Galvenais, lai nedzirdības ilgums nepārsniegtu pusi no cilvēka tābrīža vecuma. Bērnam procedūra jāveic pēc iespējas agrāk.
*
Kohleārais implants ir iekārta, kas sastāv no vairākiem komponentiem. Katram no tiem ir būtiska loma, un tikai visu sastāvdaļu savstarpēja darbība nodrošina cilvēkam dzirdes sajūtu.
Vienkāršoti var teikt, ka implants sastāv no divām lielām daļām – iekšējās un ārējās. Iekšējā daļa, ko ķirurģiski ievieto zem ādas, sastāv no uztvērēja, stimulatora un elektroda, bet ārējā daļa – no mikrofona, skaņas procesora un raidītājspoles.Mikrofons uztver skaņas viļņus no apkārtējās vides un pārveido tos elektriskos signālos, kas tiek nosūtīti uz skaņas procesoru. Procesorā tiek izvēlēta akustiski nozīmīgākā informācija, pamatojoties uz patskaņu un līdzskaņu spektrālās analīzes datiem par valodā lietoto fonēmu uztveri un to lokalizāciju konkrētās skaņu frekvencēs. Šī informācija tiek nosūtīta uz raidītājspoli, kura tālāk augstfrekvences signāla veidā to cauri galvai raida uz uztvērēju stimulatoru. Stimulators saņemto informāciju pārveido elektriskos signālos, kuri tiek novadīti uz elektrodu iekšējā ausī. Elektriskie impulsi stimulē dzirdes nervu, un smadzenes tos interpretē kā skaņas. Tā kā smadzenes informāciju saņem ļoti ātri, skaņas tiek uztvertas reālajā laikā – tobrīd, kad tās atskan.
*
Neraugoties uz to, ka kohleārais implants sniedz lielisku iespēju saklausīt skaņu, pirmās izjūtas var būt mulsinošas un it īpaši bērnam sagādāt milzīgu pārsteigumu. Skaņas, ko ierīce nodod dzirdes sistēmai, atšķiras no tā, kā tās pārraida dabiskā iekšējās auss gliemeža daļa. Taču implants saglabā lingvistisko informāciju. Cilvēki, kuri iepriekš dzirdējuši un pēc tam zaudējuši dzirdi, stāsta, ka dzirdes sajūtas, izmantojot ierīci, atšķiras no normālas dzirdes. Lietotāji to raksturo kā tehnisku, mākslīgu. Pēc procesora pieslēgšanas var saklausīt pat klusas skaņas, bet tās visas saplūst mainīgā trokšņainā straumē. Pirmajās minūtēs pacienti nepazīst pat zināmus vārdus un skaņas. Ar laiku uztvere mainās, un visbiežāk jau pēc pāris nedēļām lietotājs vairs nejūt atšķirību. Daļai cilvēku ierīce sniedz iespēju klausīties mūziku, citiem patīkamas šķiet tikai atsevišķu instrumentu skaņas, bet ir arī pacienti, kuriem implants nedod pietiekamu informāciju, lai varētu baudīt mūziku.
