Kohēzijas politikas modernizācija – cīņai ar klimata pārmaiņām 1
Liliāna Pavlova, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzi no Eiropas nabadzīgākajiem reģioniem vienlaikus ir arī tie, kas visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmei. Šobrīd tie saskaras ar iespējamām negatīvām sekām no pārejas uz “zaļo” un “nulles emisijas” digitālo ekonomiku, kas vajadzīga, lai cīnītos pret globālo sasilšanu.
Dienvidos augstāka temperatūra jau tā siltajās Eiropas valstīs, tādās kā Grieķija, Spānija un Itālija, ietekmēs lauksaimniecību ražas un palielinās dabas katastrofu biežumu un intensitāti. Savukārt atteikšanās no oglēm enerģijas ražošanā un siltumapgādē, kas ir svarīgi, lai samazinātu klimata pārmaiņu radītās CO2 emisijas, īpaši smagi skars no ogļu ieguves atkarīgos reģionus Eiropas austrumos – tādās valstīs kā Polija un vai mana dzimtene Bulgārija.
Saskaroties ar šo dubulto izaicinājumu, īpaša uzmanība jāveltī investīcijām šajās valstīs, kas palīdzētu veidot jaunu un ilgtspējīgu ekonomiku. Liela daļa ieguldījumu Eiropas Savienības nabadzīgākajās valstīs vēsturiski notikusi infrastruktūrā, piemēram, automaģistrālēs un dzelzceļos, kas veicināja tirdzniecību.
Taču līdzekļu ieguldīšanai ir jāmainās, ja vēlamies taisnīgā veidā stāties pretī klimata pārmaiņu draudiem un veicināt pāreju uz modernu, digitālu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Mērķus klimata jomā mēs nesasniegsim, ja vien nepalīdzēsim visiem tikt galā ar šīs pārejas izmaksām. Tāpat jārisina jautājums par klimata un ilgtspējas ieguldījumu relatīvo nepietiekamību ekonomiski vājākajos reģionos.
Tieši tādēļ Eiropas Investīciju banka (EIB) ir nolēmusi mainīt savu pieeju un laidusi klajā jaunu ievirzes dokumentu par ieguldījumiem Eiropas Savienības kohēzijas reģionos. Bankas mērķis ir palielināt šajos reģionos aizdodamo summu līdz 45% no mūsu kopējā aizdevumu apjoma. Vienlaikus mēs paplašinām atbalstu visiem reģioniem, kuru ekonomiskā attīstība ir zem ES vidējā līmeņa.
Eiropas mazāk attīstītie reģioni galvenokārt atrodas Centrāleiropā un Austrumeiropā, pie tādiem varētu pieskaitīt arī Portugāli, Grieķiju un Itālijas un Spānijas dienvidu reģionus – tos visus vieno fakts, ka tie ir vai nu reģioni ar zemiem ienākumiem, vai zemu izaugsmi. Šim sarakstam gan būtu jāpieskaita arī agrāk turīgie rūpnieciskie reģioni, kas netiek galā ar globalizācijas izmaiņām, tehnoloģisko progresu un pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku.
Eiropas Investīciju bankas jaunā pieeja nozīmē, ka mazāk attīstītie reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75% no ES vidējā rādītāja, saņems lielāku uzmanību un līdz pat 23% no kopējā ES aizdevumu apjoma līdz 2025. gadam. Reģionus ar vidēju ienākumu līmeni (75–100% no ES vidējā rādītāja), kurus mēdz dēvēt arī par “pārejas reģioniem”, Eiropas Komisija ir nosaukusi par jaunu neaizsargāto reģionu grupu.
Pārejas reģioniem, kas atrodas tādās valstīs kā Francija, Spānija, Somija un Nīderlande, nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts, lai risinātu tādas problēmas kā zema tehnoloģiskā līmeņa ražošana, vienas saražotās vienības darbaspēka izmaksu pieaugums, salīdzinoši zema izglītība un rūpnieciskās nodarbinātības samazināšanās.
EIB kā ES klimata banka uzskatām, ka nav pretrunu starp jauno kohēzijas misiju un vērienīgajiem klimata mērķiem – šeit vērojama tikai sinerģija un mērķu pārklāšanās. Mēs negūsim panākumus klimata jomā, ja nespēsim visus pārliecināt, ka neviens netiks aizmirsts.
Jāatceras arī tas, ka ar zaļo pāreju saistītās izmaksas būs tikai neliela daļa no tām katastrofālajām izmaksām, ar kurām mēs saskartos, ja klimata pārmaiņu draudi netiktu risināti. Tāpēc esam pārliecināti, ka mēs spējam palielināt aizdevumus kohēzijas reģioniem un vienlaikus palielināt klimata pasākumiem piešķirto daļu līdz 50% no kopējā aizdevumu apjoma līdz 2025. gadam.
Mēs varam to paveikt, rūpīgi izvērtējot atbalstāmos projektus, koncentrējoties uz prioritārajām rīcības jomām klimata pārmaiņu skartajos reģionos, tādām kā tīra, droša un savienota mobilitāte, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi, ūdens kvalitāte un notekūdeņu novade, kā arī rūpniecība, aprites ekonomika, pārtika un lauksaimniecība.
Mūsu konsultāciju dienesti spēj palielināt informētības līmeni, sagatavot stratēģijas un projektus, attīstīt administratīvo kapacitāti, kā arī pārvarēt finansējuma trūkumu, kas ir galvenais šķērslis investīcijām.
Mūsu mērķis galu galā nav palīdzēt tikai kohēzijas reģioniem. Mūsu mērķis satuvināt Eiropas iedzīvotājus un stiprināt Eiropas Savienības vienotību.
Liliāna Pavlova – Eiropas Investīciju bankas viceprezidente
