Kodolbriesmas Britānijas kara flotes zemūdeņu bāzē 0
Britānijas kara flotes kodolzemūdeņu bāzē Plimutā valsts dienvidrietumos pērn jūlijā pēc neticamu kļūdu virknes gandrīz notikusi katastrofa, lai gan eksperti jau agrāk brīdinājuši par incidentu iespējamību.
Devonportas piestātnē atradās vairākas kodolzemūdenes, kuru kodolreaktoriem tehnisku kļūmju dēļ atslēdzās gan pamata, gan rezerves dzesēšanas sistēmas, un tikai pēdējā brīdī izdevās novērst milzu katastrofu, raksta avīze “The Independent”. Militārie eksperti salīdzinājuši krīzi kara flotes bāzē, ko pārrauga Aizsardzības ministrija un valdības nolīgtā mašīnbūves firma “Babcock Marine”, ar katastrofu Fukušimas atomelektrostacijā Japānā 2011. gadā. “Toreiz zemestrīce un tās izraisītais milzu triecienvilnis sabojāja atomelektrostacijas kodolreaktora dzesēšanas sistēmas un noveda pie radioaktīva piesārņojuma, ko joprojām nav izdevies likvidēt. Britu plašsaziņas līdzekļi atzīmē, ka bīstamais kodolapdraudējums kara flotes bāzē notika tikai četrus mēnešus pēc tam, kad aizsardzības ministrs Filips Hemonds bija paziņojis, ka Plimutas bāze “saglabās ļoti svarīgu nozīmi nākotnē”. Kļūmi kodolreaktoru dzesēšanas sistēmā, ko darbina elektrodzinēji, tuvu katastrofālai padarīja rezerves dīzeļģeneratoru defekts, atzīts Aizsardzības ministrijas ziņojumā, kurā pirms publiskošanas izdarīti daudzi svītrojumi, atzīmē “The Independent”. Kad zemūdene ierodas Devonportas īpaši aprīkotajā piestātnē, tās kodolreaktors jāpieslēdz dzesēšanas sistēmai, lai novērstu pārlieku sakaršanu. Pērn jūlijā virkne “neidentificētu defektu”, kā teikts ziņojumā, izraisīja ārkārtas situāciju, kad ilgāk nekā 90 minūtes zemūdenes palika bez galvenajiem dze- sēšanas sistēmas avotiem. Līdzīgi gadījumi, kad tehnisku kļūmju dēļ tika atslēgtas pamata un rezerves dzesēšana sistēmas, notika 2009. gadā, kad Devenportas piestātnē atradās kodolzemūdene “Talent”, un 2011. gadā, kad tas notika ar kodolzemūdeni “Trafalgar”, kas vairs nav britu kara flotes sastāvā.
Neatkarīgais kodoleksperts Džons Lārdžs, kurš vadīja ekspertu grupu, kas veica radiācijas analīzi pēc Krievijas kodolzemūdenes “Kursk” katastrofas Barenca jūrā 2000. gadā, paudis neizpratni par notikušo Plimutas bāzē.
“Sekas varēja būt ļoti nopietnas. Tādas lietas nedrīkst notikt. Ir pamatnoteikums, ka drošības prasības jāievēro. Varēja notikt kodolreaktora serdeņa izkušana ar plašu radioaktīvo vielu noplūdi,” intervijā “The I” atzinis Lārdžs, piebilstot, ka situācija varētu būt vēl kritiskāka, ja zemūdene būtu ieradusies bāzē drīz pēc peldējuma, kad tās kodolreaktorā ir augsta temperatūra.
Mašīnbūves firmas “Babcock Marine” speciālisti, kas arī veica incidenta izmeklēšanu, secinājuši, ka kļūmi dzesēšanas sistēmā izraisījis defekts kodolreaktora vadības pultī, atzīstot, ka “defekts varēja izraisīt varbūtējus kodolsarežģījumus”. Firmas veiktajā iekšējā izmeklēšanā atzīts, ka “nav ņemta vērā mācība no iepriekšējiem incidentiem”. Firma “Babcock Marine”, kas ir Britānijas lielākais uzņēmums kodolzemūdeņu aprīkojumā un līdzdarbojas daudzos Aizsardzības ministrijas projektos, uzskata, ka darbs ar kodoldegvielu vienmēr būs saistīts ar nelielu ārkārtas radiācijas risku.
