– Kā tiekat galā ar nezālēm? 4
– Pirms stādīšanas, sagatavojot papuvi, vienu reizi nomiglojam ar glifosātus saturošu herbicīdu. Bezizejas gadījumos kā, piemēram, pērnvasar, kad nezāles ievērojami sazēla, izmantojam herbicīdu Stomps, kas neietekmē kārklus. Šis preparāts, smidzināts uz augsnes virskārtu, nezāles aiztur uz apmēram mēnesi, palēninot to izdīgšanu.
Cīņai ar nezālēm izmantojam mehānisko nezāļu kontroli, kad rindstarpas apstrādājam ar kultivatoru vai frēzi. Pirmajā gadā vismaz divas reizes jāveic šāda nezāļu kontrole.
– Kad jāveic kārklu atsēdināšana?
– Atsēdināt vai nē ir audzētāja lēmums. Pirmajā gadā, ja kārkli sasnieguši 2,40 metru garumu, uzrāda labu augšanas rezultātu, nav nepieciešams tos griezt un atsēdināt. Ja pirmajā gadā augšanas rādītāji nav izcili, var palīdzēt atsēdināšana – kārkli jānopļauj, lai nākošajā pavasarī veidojas atvases. Kā stādmateriālu izmantojam viengadīgos dzinumus. Atbilstošos apstākļos spraudenis pēc 20 dienām sāk augt, pēc 40 dienām ir man līdz celim un tad ļoti intensīvi aug augustā, septembrī, līdz rudenī sasniedzis jau vairāk nekā 2 metrus. Galvenais, lai kārkls tiktu iestādīts mitrā augsnē, lai varētu iesakņoties. Tāpēc kārklu vēlams stādīt pavasarī, jo augsnē ir pietiekami daudz mitruma.
Atsēdināšana jāveic ziemā no oktobra vidus līdz martam. Atsēdināšana ir jāveic maksimāli tuvu augsnes virskārtai.
– Cik gadus kārklu stādījums ražos?
– Septiņas ražas vākšanas reizes jeb apmēram 20 gadi. Pēc tam strauji samazinās raža. Celmi ir tik daudz traumēti griežot, ka tie vairs neražo ar maksimālo spēku. Mūsu pieredze vēl nav tik liela, jo pirmie stādījumi ierīkoti 2011. gadā.
Kārklus var paaudzēt arī kādu gadu ilgāk, piemēram, ja konkrētajā gadā šķeldai ir maza cena vai slikti laika apstākļi, kas traucē novākt, tad var vākt nākamajā gadā. Tādā veidā netiek radīti zaudējumi – kārkls turpina augt, raža pēc gada būs proporcionāli augstāka un arī ienākums no šķeldu pārdošanas būs lielāks, ja pārdos izdevīgākā laikā.
– Vai kārklu bizness šobrīd ir ar pluszīmi?
– Kārklu bizness prasa daudz darba un pūļu, ir daudz dažādu faktoru, kas ietekmē rezultātu, bet kopumā, ja kārkli iestādīti lielākās platībās, bizness ir perspektīvs. Lēmumu pieņemšanu, par plantāciju ierīkošanu atvieglo fakts, ja ir tuvu noieta vietas un ir skaidri zināms, ka tur varēs realizēt.
Lielie ražotāji ir ieinteresēti vest uz lielākām katlu mājām. Piegādātāji ar mazākiem ražošanas apjomiem ir konkurētspējīgi publiskajos šķeldu piegādes iepirkumus par megavatstundas cenu. Par kvalitatīvu un enerģētiski vērtīgāku vedumu iespējams saņemt augstāku ienākumu, jo novērtē nevis apjomu, kas aizvests, bet siltuma enerģiju, ko iespējams saražot no šī apjoma. Tas nozīmē, jo labāku materiālu aizved, jo lielāks ienākums. Aizvedot vienu kravu kārklu šķeldas, dabūsi tikpat, cik par divām trim kravām meža šķeldas, kurai ir zemāka enerģētiskā vērtība.
– Cik hektārus vajag apstādīt ar kārkliem, lai varētu runāt par enerģētisko kultūru audzēšanu kā biznesu?
– Jo lielāks apjoms, jo labāk. Lai būtu kaut cik vērā ņemams spēlētājs šķeldas ražošanā, vajadzētu vismaz 50 ha. Taču stādījumi jāveido tā, lai šķeldu var vākt katru gadu vai arī visus hektārus pļauj reizi trijos četros gados. Līdz ar to, ja apjoms ir vismaz 200 hektāru, tad jau sanāk bizness, kas var būt ienākumu avots.
Desmit hektāri, piemēram, varētu būt zemniekam, kurš iesaistās kā dalībniekus mūsu piegādes ķēdē. Zemes īpašnieks, kuram pamatdarbs ir citā nozarē, var investēt savus brīvos naudas līdzekļus, ierīkojot kārklu plantāciju, uzticot ierīkošanu un apsaimniekošanu mums. Slēdzam sadarbības līgumu, kur paredzam, ka mēs šo plantāciju ierīkojam, kopjam, novācam ražu, realizējam to, un plantācijas īpašnieks saņem ienākumu no šķeldu realizācijas.
Taču 10 hektārus tradicionālie lauksaimnieki var nopļaut paši ar savu darba spēku, ziemā nodarbinot darbiniekus, kuri ziemas periodā nav pilnībā noslogoti pamatdarbā.
– Vai 200 ha stādot kārklus kā monokultūru, nebūs problēmas ar zaļināšanas prasību ievērošanu?
– Uzņēmums, kas piesaka platību maksājumiem kārklu plantācijas, ir atbrīvots no zaļināšanas prasību izpildes. Līdz ar to zemnieki kārklus var izmantot kā kultūru, kas samazina platību, par kuru ir jāievēro zaļināšanas prasības.
