Kocēnos no kārkliem ražo augstākās kvalitātes šķeldu. Saruna ar “Ecomark” vadītāju Lāsmu Apsīti 4
Pērn Latvijā platību maksājumiem pieteikti 618 ha ar kārkliem, no tiem 15,4 ha pieteica SIA Ecomark Kocēnos. Šis uzņēmums nodarbojas ar kārklu stādmateriāla pavairošanu un plantāciju ierīkošanu enerģētiskās koksnes ieguvei, informē SIA Ecomark izpilddirektore Lāsma Apsīte.
– Jūs esat vieni no lielākajiem kārklu audzētājiem Latvijā, taču, izrādās, jūsu pamatbizness nav saistīts ar šķeldas ražošanu. Ar ko nodarbojas jūsu uzņēmums?
– SIA Ecomark pamatdarbība ir augu pavairošana – kārklu stādmateriāla audzēšana. Esam licencēta stādmateriāla tirgotāji. Mums ir līgums ar SalixEnergie Europa AB, piedāvājam viņu selekcionētās un mūsu audzētās šķirnes Latvijas tirgum – ‘Inger’, ‘Tora’, ‘Tordis’, ‘Lisa’, ‘Clara’, ‘Linnea’.
Kārklu audzēšana ir perspektīvs bizness, jo arvien vairāk Latvijā tiek būvētas ar šķeldu apkurināmas katlumājas gan pagastos, gan lielākās pilsētās. Kurinātāji ne pārāk grib meža šķeldu. Kārklu šķelda ir premium klases šķelda.
Kārklu plantāciju ir vairāk, nekā tiek pieteikts Lauku atbalsta dienestā platību maksājumiem. Cilvēki nepiesaka plantācijas, kas ierīkotas kādreiz meliorētās zemēs. Meliorētās zemēs stādīt drīkst, bet pirms stādīšanas ir jāsaņem tehniskie noteikumi, ka īpašnieks apņemas saglabāt meliorācijas sistēmu esošajā stāvoklī. Nav noslēpums, ka realitātē saskaņā ar kadastra datiem īpašumā ir meliorācijas sistēmas, bet laukā divdesmit gadu laikā izveidojies dabisks mežs.
Kādas tur vairs meliorācijas sistēmas, ja tām virsū aug koki! Taču, pēc kadastra datiem, šī zeme skaitās meliorēta. Mūsu uzņēmums šādas zemes var attīrīt no krūmiem, kokiem, atdodot to lauksaimnieciskajā ražošanā,
– Kas šobrīd izvēlas savā zemē stādīt kārklus?
– Galvenokārt tie ir cilvēki, kas investē zemju iegādē un grib to apsaimniekot ilgtermiņā un pasīvā veidā. Šādas investīcijas veicina atjaunojamās enerģijas ražošanu un vienlaicīgi nodrošina investoram stabilus ienākumus ilgstošā laika periodā. Cilvēki grib likt lietā naudu, lai pēc gadiem tā pakāpeniski nāktu atpakaļ. Zeme ir viens no drošākajiem naudas ieguldīšanas veidiem. Tradicionālajā lauksaimniecībā zemīte ir katru gadu jāapstrādā – jāar, jāuzirdina, jāmēslo, jāsēj, jāmiglo, jānovāc raža, tad kārklu audzēšanas gadījumā jāveic zemes sagatavošanas darbi gadā pirms stādīšanas un stādīšanas gadā jāveic nezāļu kontrole. Būtiskākās investīcijas ir pirmajos divos gados, pēc tam vāc ražu un pēc kārklu nogriešanas iestrādā mēslojumu nākamajiem 3-5 gadiem. Gads pirms stādīšanas ir zemes sagatavošanas gads, kad notiek apauguma novākšana, papuves apstrāde, lai nākamajā pavasarī varētu stādīt kārklus. Tātad pirmie ienākumi no kārkliem ir tikai trešajā vai ceturtajā gadā atkarībā no izaugušās ražas. Labākā zemē varbūt jau pēc trešā gada varēs pļaut, ne tik labā – pēc ceturtā. Ministru kabineta noteikumi nosaka, kā īscirtmeta atvasāji ir vismaz reizi piecos gados jānovāc.
