Ideālais radījums 1
Kortnijā Kurts atrada to, ko iepriekš nebija atradis nevienā pašā radījumā. Un savu mīļoto viņš uzlūkoja tieši kā “radījumu”, jo uzskatīja, ka ir pilnībā nesvarīgi, kas “tas” ir – sieviete, vīrietis, mežonīgs zvēriņš vai citas planētas iemītnieks – “galvenais, lai tas ir tev piemērots pēc visiem parametriem, sakrīt pēc visiem izliekumiem, raugās uz pasauli tāpat kā tu”.
Kurts itin labi iejutās tēva lomā. Idilliskās ģimenes imidžs pat nedaudz sašķobīja viņa „saburzīto” imidžu, taču ne uz ilgu laiku. Jaunās ģimenes dzīve izrādījās nebūt ne tik pasakaina. Viņi pastāvīgi ķildojās un sūtīja viens otru pie velna, bet jau pēc mirkļa atkal uzlūkoja viens otru kā savu mīļāko “radījumu”. Ļaunākais bija kas cits. Ja Kortnija ar narkotikām drīzāk niekojās, lai laiku pa laikam uzlabotu garastāvokli, tad Kurts tajā laikā, pienākot viņa un Kortnijas kāzām, jau bija dēvējams par bezcerīgu narkomānu.
Kādā intervijā Kortnijai reiz paspruka, ka narkotikas viņai nav dzīves jēga, bet arī ne kaut kas neierasts, un grūtniecība tām itin nemaz nav šķērslis… Tāds izteikums tūlīt izraisīja spēcīgu atbildes vētru, un Kurtam ar Kortniju gandrīz atņēma vecāku tiesības. Taču viss pierimās, kad 1992. gada 18. augustā pasaulē nāca gaidītais mazulis – Frānsisa Bīna Kobeina. Bērns izrādījās gluži veselīgs, un skandāli uz laiku pierima.
Kad abi satikās, Kurts jau lietoja narkotikas. Vēl viņu mocīja bronhīta lēkmes un pastāvīgas kuņģa sāpes, viņš bez apstājas smēķēja un izskatījās, ka jebkurā mirklī var zaudēt samaņu. Viņš bija bijis ne pārāk veselīgs bērns jau kopš dzimšanas. Ar narkotiku palīdzību viņš galvenokārt centās apslāpēt neciešamās vēdersāpes. Taču, lai arī ko Kortnija teiktu publiski, viņa labi apzinājās, kas ir narkotikas un kas notiek ar viņas vīru.
Visiem spēkiem un paņēmieniem viņa centās izvilkt Kurtu no apzinātās pašnāvības: viņa nobloķēja viņa kredītkartes, atņēma naudu, lai viņam nebūtu par ko iegādāties kārtējo devu, bāza viņam degunā vēstules no faniem, kuri lūdza savu elku piebremzēt ar apreibinošajām vielām. Reiz viņa pat uzaicināja visus Nirvana dalībniekus apciemot Kurtu un vest pie prāta ar jebkādiem līdzekļiem. Kurts ar nopietnu sejas izteiksmi uzklausīja draugus, bet, tiklīdz viņi aizgāja, raudzīja pēc šļirces.
“Kad es sāku lietot heroīnu, es zināju, ka tas būs tikpat garlaicīgi kā pīpēt marihuānu, bet es vairs nevarēju apstāties, heroīns kļuva līdzīgs gaisam!” Arī ārstēšanās specializētajās klīnikās bija bezjēdzīga. Koncertos viņu aizvien biežāk nācās dabūt laukā no narkoloģiskās komas. Kortnija vairs neizgāja no mājas bez narkāna – preparāta heroīna pārdozēšanas gadījumā. “Viņš trīs reizes mēģināja izdarīt pašnāvību. Bet pārdozēšana viņam bija vismaz piecas reizes. Es viņam biju kā medmāsa,” viņa teica.
Kurta otra aizraušanās bija šaujamie ieroči. Viņš pirka aizvien jaunus ieročus un pistoles, bet Kortnija, kura pietiekami labi pazina vīru, saprata, ka viņš jau visu ir izlēmis un no viņas nekas vairs nav atkarīgs. Un viņai izrādījās taisnība. 1994. gada 8. aprīlī Kurta mājā ieradās elektriķis, lai uzstādītu drošības sistēmu. Viņš vairākas reizes piezvanīja pie durvīm, taču neviens tās neatvēra. Viņš devās apgaitā ap māju, kad uzmanību piesaistīja atvērtās garāžas durvis un tajā esošais Volvo. Taču garāžā neviena nebija. Tad Smits uzkāpa pa trepēm uz oranžēriju un tur, aiz stikla durvīm, ieraudzīja asins peļķē nekustīgi gulošu Kurta ķermeni…
