Koalīcijas sadarbības līgums nav nekādi “svētie raksti” 0
Ja koalīcijas līgumu sākšot pārāk daudz “staipīt”, var nākties meklēt jaunu koalīciju, šonedēļ norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, mērķējot Nacionālās apvienības virzienā.
Tā iepriekš bija izteikusi aicinājumu veikt ministru darba izvērtējumu un varbūt nedaudz pat pamainīt pašreizējo sadalījumu, tas ir – kādu no Reformu partijas pārraudzītajām ministrijām piešķirt nacionāļiem. Brīdis izdevīgs, jo viens Saeimas balsojums par jaunu ministru būs nepieciešams jebkurā gadījumā (ievēlot satiksmes ministra Aivja Roņa pēcteci), un mierīgi to var apvienot ar balsojumu arī par kādu citu jaunu ministru. To, vai tas tiešām nepieciešams, lai noskaidro iesaistītās partijas savā starpā. Pārsteidzoša ir argumentācija, ar kādu izmaiņas tiek noraidītas, – tas pārkāpšot koalīcijas līgumu, kurš izrādās tik jūtīgs un fundamentāls dokuments, kas pat nelielu staipīšanu nepārcietīšot.
Bet kas tad īsti ir šis koalīcijas līgums? Satversmē nekādu atsauci uz šo tik būtisko dokumentu neatrast. Tur pat tāda “koalīcija” ar pušplēstu vārdu nav pieminēta. Tiesa, ir teikts, ka “ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums”. Taču atsauces uz koalīciju vai tās sadarbības līgumu nav ne Valsts pārvaldes likumā, ne Ministru kabineta likumā. Starp citu, uz to jau agrāk norādījuši vairāki juristi, arī viens otrs no tiem, kas šobrīd pārstāv “Vienotību”.
Saprotams, ka daudzpartiju sistēmā koalīcija un tās vienošanās ir veids, kā izvairīties no haosa valdības ikdienas darbā, taču tie nav arī nekādi “svētie raksti”, kurus nedrīkst apšaubīt nekādos apstākļos. Tieši pretēji – dažreiz pat varbūt būtu noderīgi paraudzīties no koalīcijas torņa augstumiem, lai saprastu, ka kaut kas gluži nav tā, kā vajag.
Ja runā par iespējamo ministru maiņu, īpatnēju signālu sabiedrībai devusi pati Reformu partija, kas, sekojot Nila Ušakova un Andra Amerika bloka piemēram, šonedēļ sāka demonstrēt televīzijā savas politiskās reklāmas. Tematiski tās pamatīgi atšķiras no pašreizējo Rīgas domes vadītāju kopumā sausās lielīšanās ar labajiem darbiem. Zatlerieši vēlētāju dvēseles stīgas mēģina aizkustināt kādreizējā Šlesera reklamētāja Ērika Stendzenieka žūžojošajā stilā. Uzsvars ir uz RP ministru darbu, kas esot nozīmīgs, bet nevarot dot ātrus augļus, esot vajadzīga pacietība. To pavada izglītības ministra Roberta Ķīļa, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča bildes. Tomēr vērīgs skatītājs ievēros, ka no šīs plejādes pazudis reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Edmunds Sprūdžs. Varētu iebilst, ka nav parādīts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, taču viņa nomaiņa vismaz pagaidām medijos nav apspriesta un viņš nav izpelnījies tik daudz kritikas. Var jau būt, ka tā ir tikai reklāmas veidotāju ideja, bet varbūt partija parāda gatavību ziedot Sprūdžu koalīcijas stabilitātes un savas politiskās nākotnes vārdā.
